Atšķirības starp "Kurzemes Zemes padome" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kurzemes Zemes padome (KZP)''' - atkarībā no konteksta: | '''Kurzemes Zemes padome (KZP)''' - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' '''Kurzemes Zemes padome''' (vc. ''Kurlandischer Landesrat''), vēlēta pašpārvaldes institūcija [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Ievēlēta 1917. gada 21. septembrī (4. oktobrī) [[Kurzemes Zemes sapulce]]s sesijā. 20. deputāti. Padomes sēdes bija slēgtas, lietvedībā tika lietota vācu valoda. Savā darbībā pilnībā pakļāvās [[Vācijas impērija]]s okupācijas pārvaldei. | + | * '''1.''' '''Kurzemes Zemes padome''' (vc. ''Kurlandischer Landesrat''), vēlēta pašpārvaldes institūcija [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Ievēlēta 1917. gada 21. septembrī (4. oktobrī) [[Kurzemes Zemes sapulce]]s sesijā. 20. deputāti. Padomes sēdes bija slēgtas, lietvedībā tika lietota vācu valoda. Savā darbībā pilnībā pakļāvās [[Vācijas impērija]]s okupācijas pārvaldei. Tās izveidi ouzraudzīja gan militārās pārvaldes amatpersonas Kurzemē, gan augstākā armijas vadība Berlīnē. Kurzemes Zemes padomes izveides nolūks bija radīt priekšstatu par tautu pašnoteikšanās principa ievērošanu, tai eventuāli prasot Kurzemes inkorporāciju Vācijas impērijas sastāvā. Padome pilnībā pakļāvās vācu militārās pārvaldes norādēm un rīkojumiem. Dažas dienas pēc [[Brestas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] parakstīšanas, 1918. gada martā Kurzemes Zemes padome proklamēja [[Kurzemes hercogiste]]s izveidi, piedāvājot kroni Vācijas ķeizaram Vilhelmam II. |
| − | * '''2.''' '''Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Evakuēto iedzīvotāju padome''' - no Kurzemes evakuēto iedzīvotāju kongresā Maskavā 28.06.(11.07.)1917. ievēlēta pārstāvniecības [[padome]] kā alternatīva [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]]i. Sastāvēja no 40 deptātiem un 15 locekļu [[izpildkomiteja]]s. Nekādu darbību neuzsāka. | + | * '''2.''' '''Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Evakuēto iedzīvotāju padome''' - no Kurzemes evakuēto iedzīvotāju kongresā Maskavā 28.06.(11.07.)1917. ievēlēta pārstāvniecības [[padome]] kā alternatīva [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]]i. Sastāvēja no 40 deptātiem un 15 locekļu [[izpildkomiteja]]s. Nekādu darbību neuzsāka. [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|LPNP]] tai bija piešķirtas 2 pārstāvju vietas, taču tā savus deputātus tā arī nesūtīja. |
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp. | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967 | * Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://64.233.183.104/search?q=cache:N2Wa0Bl8KXYJ:www.neklatiene.lv/materiali/latvijas%2520valsts%2520un%2520tiesibu%2520vesture/Spikeri1.doc+Iskolata+republika&hl=lv&ct=clnk&cd=25&gl=lv Padomju tiesības Latvijas teritorijā pirmskara laikā, to raksturojums.] | * [http://64.233.183.104/search?q=cache:N2Wa0Bl8KXYJ:www.neklatiene.lv/materiali/latvijas%2520valsts%2520un%2520tiesibu%2520vesture/Spikeri1.doc+Iskolata+republika&hl=lv&ct=clnk&cd=25&gl=lv Padomju tiesības Latvijas teritorijā pirmskara laikā, to raksturojums.] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 28. septembris, plkst. 05.17
Kurzemes Zemes padome (KZP) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kurzemes Zemes padome (vc. Kurlandischer Landesrat), vēlēta pašpārvaldes institūcija Kurzemes guberņā. Ievēlēta 1917. gada 21. septembrī (4. oktobrī) Kurzemes Zemes sapulces sesijā. 20. deputāti. Padomes sēdes bija slēgtas, lietvedībā tika lietota vācu valoda. Savā darbībā pilnībā pakļāvās Vācijas impērijas okupācijas pārvaldei. Tās izveidi ouzraudzīja gan militārās pārvaldes amatpersonas Kurzemē, gan augstākā armijas vadība Berlīnē. Kurzemes Zemes padomes izveides nolūks bija radīt priekšstatu par tautu pašnoteikšanās principa ievērošanu, tai eventuāli prasot Kurzemes inkorporāciju Vācijas impērijas sastāvā. Padome pilnībā pakļāvās vācu militārās pārvaldes norādēm un rīkojumiem. Dažas dienas pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas, 1918. gada martā Kurzemes Zemes padome proklamēja Kurzemes hercogistes izveidi, piedāvājot kroni Vācijas ķeizaram Vilhelmam II.
- 2. Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Evakuēto iedzīvotāju padome - no Kurzemes evakuēto iedzīvotāju kongresā Maskavā 28.06.(11.07.)1917. ievēlēta pārstāvniecības padome kā alternatīva Kurzemes Pagaidu zemes padomei. Sastāvēja no 40 deptātiem un 15 locekļu izpildkomitejas. Nekādu darbību neuzsāka. LPNP tai bija piešķirtas 2 pārstāvju vietas, taču tā savus deputātus tā arī nesūtīja.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp.
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
- Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
