Atšķirības starp "Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām
m ("Ketlers Fridrihs Vilhelms" pārdēvēju par "Ketlers Fridrihs Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)") |
m |
||
| (23 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 23. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1692. Mītavā |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''miris''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''miris''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 21.01.1711. | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 21.01.1711. | ||
|} | |} | ||
| − | '''Fridrihs III Vilhelms Ketlers''' (''Friedrich III Wilhelm von Kettler'', 1692.-1711.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. | + | '''Fridrihs III Vilhelms Ketlers''' (''Friedrich III Wilhelm von Kettler'', 1692.-1711.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. |
| − | + | Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves 1681. gadā (hercogistē kā [[reģents]] Fridriha Vilhelma vārdā valdīja tā tēvabrālis [[Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs|Ferdinands]]). Izglītību ieguva Erlangas [[Bruņniecības akadēmija|bruņniecības akadēmijā]]. | |
| − | 1710. gadā | + | Tā kā troņa mantošanas brīdī Vilhelmam bija nepilni 6 gadi, par jaunā hercoga aizbildniecību izraisījās pamatīgas politiskas cīņas. No vienas puses, pēc reģenta statusa un līdz ar to arī varas hercogistē tiecās viņa māte hercogiene atraitne Elizabete Sofija (1674.–1748.), no otras, – mirušā hercoga brālis Ferdinands Ketlers (1655.–1737.), kurš ilgu laiku bija pavadījis Polijas–Lietuvas karadienestā. Virsroku guva hercogs Ferdinands. |
| + | |||
| + | 1709. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|Hercogistes padome]] atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par septiņpadsmitgadīgā Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara [[Pēteris I (Krievijas cars un imperators)|Pētera I]] pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā,<ref>1710. gadā nodibināja [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeni]] (''Ordre de la Reconnaissance''), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu [[Atzinības krusts]] (''Croix de la Reconnaissance'').</ref> 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 1711. gada 31. oktobrī notika saderināšanās ceremonija ar [[Romanovu dinastija]]s princesi Annu (1693.-1740.), bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet ja hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu pensiju katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Mītavas pils un atraitnes muiža Kurzemē. Atceļā no kāzām, Kipinshofā, 1711. gada 21. janvārī Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira, neatstājis pēcnācējus. | ||
| + | |||
| + | {{Ksākums}} | ||
| + | {{amati|pirms = [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Fridrihs Kazimirs]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1698.-1711.|pēc = [[Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs|Ferdinands]]}} | ||
| + | {{Kbeigas}} | ||
| + | |||
| + | == == | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Fredericus_Wilhelmus_Kurland.png|1710. | ||
| + | Attēls:Duke_Friedrich_Wilhelm.jpg|1710. | ||
| + | Attēls:Fredericus_Guilielmus_in_Livonia.jpg|1723. | ||
| + | </gallery></center> | ||
| + | |||
| + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/teksti/t06.htm Rozanova J. Anna, Kurzemes hercogiene.] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:K]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 19. jūlijs, plkst. 11.47
| |
| valda | 22.01.1698.-21.01.1711. |
| laulība | Anna no Krievijas |
| bērni | nav |
| dzimta | Ketleru dinastija |
| tēvs | Fridrihs Kazimirs |
| māte | Elizabete Sofija no Brandenburgas |
| dzimis | 1692. Mītavā |
| miris | 21.01.1711. |
Fridrihs III Vilhelms Ketlers (Friedrich III Wilhelm von Kettler, 1692.-1711.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim.
Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves 1681. gadā (hercogistē kā reģents Fridriha Vilhelma vārdā valdīja tā tēvabrālis Ferdinands). Izglītību ieguva Erlangas bruņniecības akadēmijā.
Tā kā troņa mantošanas brīdī Vilhelmam bija nepilni 6 gadi, par jaunā hercoga aizbildniecību izraisījās pamatīgas politiskas cīņas. No vienas puses, pēc reģenta statusa un līdz ar to arī varas hercogistē tiecās viņa māte hercogiene atraitne Elizabete Sofija (1674.–1748.), no otras, – mirušā hercoga brālis Ferdinands Ketlers (1655.–1737.), kurš ilgu laiku bija pavadījis Polijas–Lietuvas karadienestā. Virsroku guva hercogs Ferdinands.
1709. gadā Hercogistes padome atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par septiņpadsmitgadīgā Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara Pētera I pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā,[1] 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 1711. gada 31. oktobrī notika saderināšanās ceremonija ar Romanovu dinastijas princesi Annu (1693.-1740.), bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet ja hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu pensiju katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Mītavas pils un atraitnes muiža Kurzemē. Atceļā no kāzām, Kipinshofā, 1711. gada 21. janvārī Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira, neatstājis pēcnācējus.
| Priekštecis: Fridrihs Kazimirs |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1698.-1711. |
Pēctecis: Ferdinands |
1710.
1710.
1723.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ 1710. gadā nodibināja Atzinības ordeni (Ordre de la Reconnaissance), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance).
