Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs
| |
| valda |
kā reģents
|
| laulība | Johanna no Saksijas |
| bērni | nav |
| dzimta | Ketleru dinastija |
| tēvs | Jēkabs |
| māte | Luīze Šarlote no Brandenburgas |
| dzimis | 1655. |
| miris | 04.05.1737. |
Ketlers Ferdinands (Ferdinand von Kettler, 1655.-1737.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes reģents (1698.-1709.), pēdējais hercogs (1711.-1737.) no Ketleru dinastijas.
Jēkaba otrais dēls, dzimis 1655. gadā. Ilgus gadus pavadīja, kalpodams Žečpospoļitas karaļa militārajā dienestā.
Reģents pēc brāļa nāves 1681. gadā, līdz mazgadīgais Fridrihs Vilhelms 1709. gadā tika atzīts par pilngadīgu. Būdams militārpersona, mainīja hercogistes ārpolitiku no pasīvas neitralitātes un nogaidīšanas uz aktīvu muižniecības piespiešanu pildīt vasaļa pienākumus un hercogistes militāro spēku nostiprināšanu. Mūža lielāko daļu bija aizvadījis Brandenburgas–Prūsijas un Žečpospoļitas militārajā dienestā, komandējot savu kājnieku pulku (1700.–1701. gada ziemā, kad Ferdinands uz laiku bija Saksijas armijas virspavēlnieka). Pēc sakāves Spilves kaujā un hercogistes okupācijas 1701. gada jūnijā Ferdinands, kas kaujā kā Saksijas ģenerālleitnants bija komandējis karaspēku, bija spiests pamest Kurzemi, 1702. gada beigās vai 1703. gada sākumā pārcēlās uz Dancigu un turpmāk centās panākt savu tiesību atjaunošanu un hercogistes deokupāciju diplomātiskā ceļā. Politiskā cīņā Ferdinandam izdevās atstumt no varas brāļa atraitni Elizabeti Sofiju (1674.–1748.) un kļūt par hercogu administratoru un tobrīd sešgadīgā troņmantnieka Frīdriha Vilhelma (1692.–1711.) aizbildni. Hercoga titulu mantoja pēc piepešās Fridriha Vilhelma nāves, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā. Situācija pasliktinājās vēl vairāk 1915. gadā, kad Telšu stārasts un Lestenes muižas īpašnieks Karls Fridrihs fon Firkss (von Fircks) pēc ķīlas atmaksāšanas atteicās atdot Abavas muižu (Abaushof), ko savulaik hercogs tam bija ieķīlājis - janvārī hercoga gvardi ar varu pārņēma muižu, sadursmē nogalinot Firksu. 1717. gadā Kurzemē ieradās karaļa komisija un atzina par pamatotu lielu daļu muižnieku sūdzību, noteica, ka Ferdinands nevar valdīt Kurzemē, ja tajā neatrodas. Saskaņā ar Valdības formulu vara hercogistē tika nodota hercoga virspadomniekiem. Gandrīz visu mūžu nodzīvoja kā vecpuisis, taču dzimtas izmiršanas draudi piespieda apņemt sievu. 1730. gada septembrī apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfelsas princesi (Johanna Magdalena, princess of Sachsene-Weissenfels, 1708.-1759.), Veisenfelsas hercoga Johana Georga meitu. Bērnu nebija, un līdz ar viņa nāvi 1737. gadā Ketleru dinastija beidza pastāvēt.
Literatūra par šo tēmu
- Mārīte Jakovļeva, Hercogs Ferdinands un viņa mēģinājums ieviest Kurzemes hercogistē „dzimtbūšanu ar cilvēcīgu seju”. // Latvijas arhīvi. 2012. Nr.1. 61.-84. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
| Priekštecis: Fridrihs III Vilhelms |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1711-1726. |
Pēctecis: Saksijas Morics |
| Priekštecis: Saksijas Morics |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1728-1737. |
Pēctecis: Ernsts Johans |
