Atšķirības starp "Lēņa grāmata" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Lena gramata Tontegodem 1320.png‎|right|thumb|200px|Vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.]]
 
[[Attēls:Lena gramata Tontegodem 1320.png‎|right|thumb|200px|Vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.]]
'''Lēņa grāmata''' (vc. ''Lehnbrief'') - [[Lēnis|lēņa]] kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko [[Investitūra|investitūru]] un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. [[Lēņa vīrs|lēņa vīram]] izsniedza arī ''lēņa grāmatu''.
+
'''Lēņa grāmata''' (lat. ''littera investitura'', vc. ''Lehnbrief'') - [[Lēnis|lēņa]] kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko [[Investitūra|investitūru]] un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu (bieži vien ar sīku robežu aprakstu), lēņa dienestu, lēņa tipu, tiesības u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sastādīja pēc noteiktām vispārpieņemtām formulām, kas mainījās līdz ar laikmetu, piemēram, [[Livonija|Livonijā]] XV gs. otrajā pusē lēņa piederumu formulā (''formula apertinentiarum'') tiek pievienots "kopā ar cilvēkiem" (''mit luden''). Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. [[Lēņa vīrs|lēņa vīram]] izsniedza arī ''lēņa grāmatu''. Šos dokumentus visbiežāk rakstīja uz pergamenta ar piekārtiem sarkana vaska zīmogiem, rūpīgi uzglabāja [[muiža]]s arhīvā, uzskatot par svarīgāko dokumentu, kas līdz ar īpašuma valdītāja maiņu kopā ar pārējo muižas arhīvu tika notots jaunajam valdītājam.
  
[[Livonija|Livonijā]] senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. ''lēņu grāmatas'' kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums [[Muižu redukcija Vidzemē|muižu redukcijā]].
+
[[Livonija|Livonijā]] senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, piešķirot tam tā zemes kā lēni (''feodum oblatum''), bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gada 6. maiju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. ''lēņu grāmatas'' kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums [[Muižu redukcija Vidzemē|muižu redukcijā]].
 +
 
 +
Skat. kategoriju [[:Kategorija:Lēņu grāmatas|Livonijas lēņu grāmatas]]
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
 +
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 57.-58. lpp.
 
----
 
----
 
* Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.
 
* Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.
 +
* Heusler A. Deutsche Verfassungsgeschichte, Leipzig, 1905 - 136 S.
 +
* Br. Meyer. Das Lehen im Recht und Staat des Mittelalters. // Zeitschrift für schweizer Geschichte, 1946, Bd. 26, Ht. 2
 +
* Mitteis H. Lehenrecht und Staatsgewalt. - Weimar, 1933
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
19. rindiņa: 25. rindiņa:
 
* [http://www.zeno.org/Meyers-1905/A/Lehnswesen Lehnswesen. // Meyers Großes Konversations-Lexikon]
 
* [http://www.zeno.org/Meyers-1905/A/Lehnswesen Lehnswesen. // Meyers Großes Konversations-Lexikon]
 
* [http://www.archive.org/details/diedeutschenleh00lippgoog Lippert Woldemar. Die deutschen lehnbücher. Beitrag zum registerwesen und lehnrecht des mittelalters (1903)]
 
* [http://www.archive.org/details/diedeutschenleh00lippgoog Lippert Woldemar. Die deutschen lehnbücher. Beitrag zum registerwesen und lehnrecht des mittelalters (1903)]
 +
* [http://ernstherbst.online.de/hist/urk/1575_0411_lo_lat.pdf Lehnbrief H. v. Lossows für die v. Lattorff (1575)]
 +
* [http://www.heraldica.org/topics/royalty/HGPreussen_urkunden.htm House laws of the Hohenzollerns (documents)]
 +
* [http://digital.slub-dresden.de/sammlungen/werkansicht/32382615Z/9///pdf/?type=class%25253Dl Sigmunds Lehnbrief für die Barggrafen von Dohna.]
 +
* [http://portal.hsb.hs-wismar.de/pub/lbmv/mjb/jb017/355278936.html Jahrbücher des Vereins für Mecklenburgische Geschichte und Altertumskunde. // Digitale Bibliothek Mecklenburg-Vorpommern]
 
----
 
----
 
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/istrp/22.php Право средневековой Германии (Глава 22.) // История государства и права зарубежных стран.]
 
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/istrp/22.php Право средневековой Германии (Глава 22.) // История государства и права зарубежных стран.]
 +
* [http://bookz.ru/authors/nikolai-kolesnickii/issledov_595/1-issledov_595.html Колесницкий Н.Ф. Исследование по истории феодального государства в Германии (IX – первая половина XII века)]
  
[[Kategorija:Tiesību sistēmas]]
+
[[Kategorija:Bruņinieku tiesības]]

Pašreizējā versija, 2012. gada 9. februāris, plkst. 16.14

Vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.

Lēņa grāmata (lat. littera investitura, vc. Lehnbrief) - lēņa kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko investitūru un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu (bieži vien ar sīku robežu aprakstu), lēņa dienestu, lēņa tipu, tiesības u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sastādīja pēc noteiktām vispārpieņemtām formulām, kas mainījās līdz ar laikmetu, piemēram, Livonijā XV gs. otrajā pusē lēņa piederumu formulā (formula apertinentiarum) tiek pievienots "kopā ar cilvēkiem" (mit luden). Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. lēņa vīram izsniedza arī lēņa grāmatu. Šos dokumentus visbiežāk rakstīja uz pergamenta ar piekārtiem sarkana vaska zīmogiem, rūpīgi uzglabāja muižas arhīvā, uzskatot par svarīgāko dokumentu, kas līdz ar īpašuma valdītāja maiņu kopā ar pārējo muižas arhīvu tika notots jaunajam valdītājam.

Livonijā senākā zināmā lēņa grāmata Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, piešķirot tam tā zemes kā lēni (feodum oblatum), bet vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 6. maiju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. lēņu grāmatas kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums muižu redukcijā.

Skat. kategoriju Livonijas lēņu grāmatas

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 57.-58. lpp.

  • Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.
  • Heusler A. Deutsche Verfassungsgeschichte, Leipzig, 1905 - 136 S.
  • Br. Meyer. Das Lehen im Recht und Staat des Mittelalters. // Zeitschrift für schweizer Geschichte, 1946, Bd. 26, Ht. 2
  • Mitteis H. Lehenrecht und Staatsgewalt. - Weimar, 1933

Resursi internetā par šo tēmu