Atšķirības starp "Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām
m |
m (→) |
||
| (18 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 28. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 20.07.1574. | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 20.07.1574. |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 17.08.1640. | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 17.08.1640. |
|- | |- | ||
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image: | + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Wilhelm von Kettler Wappen.png|200px]] |
|} | |} | ||
'''Vilhelms Ketlers''' (''Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland'', 1574.-1640.) - otrais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim. | '''Vilhelms Ketlers''' (''Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland'', 1574.-1640.) - otrais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim. | ||
| − | [[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] un hercogienes Annas jaunākais dēls. | + | [[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] un hercogienes Annas jaunākais dēls. 90. gadu sākumā studējis Rostokas universitātē. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdrihs]] un Vilhelms. 1596. gadā Kalnamuižas palastā abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]] kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā, savukārt vecākais brālis [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Fridrihs]] saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Jelgavā. |
| + | |||
| + | 1609. gadā viņš lūdza Brandenburgas-Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha (1568.–1618.) meitas Sofijas (''Sophie von Preußen'', 1582.-1610.), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitas, roku un salaulājās nakamajā gadā un atgriezās uz dzīvi Kurzemē. Piedalījās Žečpospoļitas karaspēka cīņās pret zviedru desantu pie Rīgas. Sofija mira nepilnas četras nedēļas pēc prinča Jēkaba dzimšanas, 1610. g. 24. novembrī. Pēc Sofijas nāves Vilhelms jaunu sievu nemeklēja, bet pievērsās pārvaldes lietām. Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja [[Dzelzs ceplis|dzelzs cepļus]] Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), [[manufaktūras]], būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc [[Prūsijas hercogiste]]s parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā hercoga gvardi mēģinājumā arestēt opozīcijas vadoņus Piltenes [[Muižniecība|muižnieku]] brāļus [[Nolde]]s, apšaudē nogalināja tos. Karalis Sigismunds III atstādināja Vilhelmu no troņa. 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā [[Kurzemes landtāgs|landtāgā]] hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes: hercogam bija jādodas trimdā līdz pat viņa nāvei.<ref>Hercoga titulu viņam atjaunoja tikai pēc Sigismunda III nāves 1632. g., taču ar noteikumu, ka viņš nekad neatgriezīsies hercogistē, jo pretējā gadījumā Polija-Lietuva atteicās atzīt prinča Jēkaba mantošanas tiesības.</ref> Miris Kukulvas (''Kockelow'') abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]] 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs (dienu pēc sava brāļa Frīdriha bērēm). | ||
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| − | + | Vilihelma portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai XIX gs. beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas. Sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas vecajā baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu. | |
| + | |||
| + | === === | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Vilhelms hercogs.jpeg| | ||
| + | Attēls:Vilhelms_Ketlers.jpg|1615. | ||
| + | Attēls:Sophie_von_Preußen.jpg|Sofija | ||
| + | Attēls:Wilhelm_Kettler_Wapen_1615.jpeg|1615. | ||
| + | Attēls:Vilhelms_Ketlers_sarkofags.png|1640. | ||
| + | Attēls:Kettler_Wilhelm_Wapen.png| | ||
| + | </gallery></center> | ||
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
| − | {{amati|pirms = [[Ketlers | + | {{amati|pirms = [[Ketlers Gothards|Gothards]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1587.-1642.|pēc = [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jēkabs]]}} |
{{Kbeigas}} | {{Kbeigas}} | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Atsauces un skaidrojumi ==== |
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://www.kurzeme.lv/index.php?1&50&detail=1&arch=1&rid=1248 Nagle G. Vilhelms var gulēt mierīgi. // Diena. 30.06.2005.] | * [http://www.kurzeme.lv/index.php?1&50&detail=1&arch=1&rid=1248 Nagle G. Vilhelms var gulēt mierīgi. // Diena. 30.06.2005.] | ||
* [http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=630&v_sadala=19&ban=8&year=2003 Lancmanis I. Kurzemes hercogs Vilhelms, viņa ģerbonis un Kurzemes lauva mums blakus] | * [http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=630&v_sadala=19&ban=8&year=2003 Lancmanis I. Kurzemes hercogs Vilhelms, viņa ģerbonis un Kurzemes lauva mums blakus] | ||
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/DigIzstBagatibas/RerseitaAlbums.pdf Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma ģerbonis Johana Hieronima Rēršeita (Rörscheidt) albūmā. 1596. gads (.pdf)] | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/DigIzstBagatibas/RerseitaAlbums.pdf Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma ģerbonis Johana Hieronima Rēršeita (Rörscheidt) albūmā. 1596. gads (.pdf)] | ||
| + | * [http://www.itl.rtu.lv/hercogiste/index.php?id=17 Hercogs Vilhelms (1574-1640) un hercogiene Sofija (1582-1610) - virtuālā izstāde "No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam"] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.geocities.com/Athens/Olympus/5539/courland/2fwket.html Coins of Friedrich, (1587-1642) & Wilhelm (1587-1616), Kettlers] | * [http://www.geocities.com/Athens/Olympus/5539/courland/2fwket.html Coins of Friedrich, (1587-1642) & Wilhelm (1587-1616), Kettlers] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 11. jūnijs, plkst. 13.56
| |
| Valda |
Kurzemes un Zemgales hercogistē
hercogistes Kurzemes daļā |
| Sieva | Sofija no Prūsijas |
| Bērni | Jēkabs |
| dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | |
| Māte | Anna no Meklenburgas |
| Dzimis | 20.07.1574. |
| Miris | 17.08.1640. |
| |
Vilhelms Ketlers (Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland, 1574.-1640.) - otrais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim.
Gotharda Ketlera un hercogienes Annas jaunākais dēls. 90. gadu sākumā studējis Rostokas universitātē. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. 1596. gadā Kalnamuižas palastā abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Jelgavā.
1609. gadā viņš lūdza Brandenburgas-Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha (1568.–1618.) meitas Sofijas (Sophie von Preußen, 1582.-1610.), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitas, roku un salaulājās nakamajā gadā un atgriezās uz dzīvi Kurzemē. Piedalījās Žečpospoļitas karaspēka cīņās pret zviedru desantu pie Rīgas. Sofija mira nepilnas četras nedēļas pēc prinča Jēkaba dzimšanas, 1610. g. 24. novembrī. Pēc Sofijas nāves Vilhelms jaunu sievu nemeklēja, bet pievērsās pārvaldes lietām. Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs cepļus Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), manufaktūras, būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc Prūsijas hercogistes parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā hercoga gvardi mēģinājumā arestēt opozīcijas vadoņus Piltenes muižnieku brāļus Noldes, apšaudē nogalināja tos. Karalis Sigismunds III atstādināja Vilhelmu no troņa. 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes: hercogam bija jādodas trimdā līdz pat viņa nāvei.[1] Miris Kukulvas (Kockelow) abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs (dienu pēc sava brāļa Frīdriha bērēm).
Komentāri
Vilihelma portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai XIX gs. beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas. Sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas vecajā baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu.
1615.
Sofija
1615.
1640.
| Priekštecis: Gothards |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1587.-1642. |
Pēctecis: Jēkabs |
Atsauces un skaidrojumi
- ↑ Hercoga titulu viņam atjaunoja tikai pēc Sigismunda III nāves 1632. g., taču ar noteikumu, ka viņš nekad neatgriezīsies hercogistē, jo pretējā gadījumā Polija-Lietuva atteicās atzīt prinča Jēkaba mantošanas tiesības.
Resursi internetā par šo tēmu
- Nagle G. Vilhelms var gulēt mierīgi. // Diena. 30.06.2005.
- Lancmanis I. Kurzemes hercogs Vilhelms, viņa ģerbonis un Kurzemes lauva mums blakus
- Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma ģerbonis Johana Hieronima Rēršeita (Rörscheidt) albūmā. 1596. gads (.pdf)
- Hercogs Vilhelms (1574-1640) un hercogiene Sofija (1582-1610) - virtuālā izstāde "No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam"
