Atšķirības starp "Aristokrātija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (14 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Aristokrātija''' (gr. ''aristokratia''; no '' ἀριστεύς - aristos'', "labākais" + ''kratos - κράτος'', "vara") - atkarībā no konteksta: | '''Aristokrātija''' (gr. ''aristokratia''; no '' ἀριστεύς - aristos'', "labākais" + ''kratos - κράτος'', "vara") - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' sabiedrības augstākais | + | * '''1.''' sabiedrības augstākais slānis, elite - veidojusies jau aizvēstures periodā no [[dzimta|dzimtu]], [[Klans|klanu]], [[Cilts|cilšu]] vecākajiem, varoņiem un [[Karadraudze|karadraudžu]] vadītājiem, - kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem sabiedrības vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības [[šķira|šķirām]] un [[kārta|kārtām]]. Piederību ''aristokrātijai'' un vietu tās iekšējā hierarhijā noteica personas [[tituls]]. Arī vēlākos laikos īpaši apdāvinātas un neordināras personas no sociālā hierarhijā zemākām kārtām tapa uzņemtas ''aristokrātijā''. Jaunajos un jaunākajos laikos iecelšana ''aristokrāta'' kārtā - [[dižciltība]]s atzīšana, - lielāko tiesu notika par izciliem nopelniem [[valsts]] un [[Monarhs|monarha]] labā, vai (deģeneratīvā formā) nopērkot titulu. Latviešu literatūrā tradicionāli pārklājas ar jēdzienu [[muižniecība]]. Jaunākajos laikos aristokrātoija vairumā zemju ir zaudējusi politisko varu un mantisko dominanci, taču t.s. "vecās Eiropas" zemēs saglabājusies kā savdabīga slēgta subkultūra ar savu, gadsimtos veidojušos uzvedības, ētikas un morāles normu stereotipu bagāžu, kā arī augsto izglītotības līmeni. |
| − | * '''2.''' Valsts pārvaldes forma. | + | * '''2.''' Valsts pārvaldes forma, kurā vara ir aristokrātijas kārtas rokās. |
| − | Skat. arī [[ | + | Skat. arī [[nobiļi]], [[dižciltība]] |
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 12., 37. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 12., 37. lpp. | ||
---- | ---- | ||
| − | * | + | * Aristokratismus: Historische und literarische Semantik von ‚Adel‘ zwischen Kulturkritik der Jahrhundertwende und Nationalsozialismus (1890–1945) / Eckart Conze, Jan de Vries, Jochen Strobel, Daniel Thiel (Herausgeber) - Waxmann, 2020. ISBN 3830942141 |
---- | ---- | ||
* Bush, Michael L. The English Aristocracy: a Comparative Synthesis. - Manchester University Press, 1984 | * Bush, Michael L. The English Aristocracy: a Comparative Synthesis. - Manchester University Press, 1984 | ||
| 16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* Wasson, Ellis. Aristocracy and the Modern World. - Palgrave Macmillan, 2006 | * Wasson, Ellis. Aristocracy and the Modern World. - Palgrave Macmillan, 2006 | ||
* Winchester, Simon. Their Noble Lordships: Class and Power in Modern Britain. - Faber & Faber, 1981 | * Winchester, Simon. Their Noble Lordships: Class and Power in Modern Britain. - Faber & Faber, 1981 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017 - 1120 с. | ||
| + | * Идеал воспитания дворянства в Европе XVII–XIX века. / Под ред. В.С. Ржеуцкого, И. Федюкина и В. Береловича. - Новое Литературное Обозрение: Москва, 2018. 496 с. ISBN 978-5-4448-0780-4 | ||
| + | * Ливен Доминик. Аристократия в Европе. 1815-1914 гг. - Академический проект: СПб., 2000 | ||
| + | * Марк Блок. Знать. / Блок М. Феодальное общество. Москва, 2003, с. 277-332 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.bbcfactual.co.uk/aristocracy.htm BBC series on recent history of European aristocracy] | * [http://www.bbcfactual.co.uk/aristocracy.htm BBC series on recent history of European aristocracy] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/grafi-baroni-un-hercogi--aristokratijas-nozime-latvijas-kultura..a140677 Aristokrātijas nozīme Latvijas kultūrā. // Latvijas Radio, 25.02.2021. plkst. 10:05] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Sociālās grupas]] |
Pašreizējā versija, 2021. gada 25. februāris, plkst. 18.20
Aristokrātija (gr. aristokratia; no ἀριστεύς - aristos, "labākais" + kratos - κράτος, "vara") - atkarībā no konteksta:
- 1. sabiedrības augstākais slānis, elite - veidojusies jau aizvēstures periodā no dzimtu, klanu, cilšu vecākajiem, varoņiem un karadraudžu vadītājiem, - kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem sabiedrības vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības šķirām un kārtām. Piederību aristokrātijai un vietu tās iekšējā hierarhijā noteica personas tituls. Arī vēlākos laikos īpaši apdāvinātas un neordināras personas no sociālā hierarhijā zemākām kārtām tapa uzņemtas aristokrātijā. Jaunajos un jaunākajos laikos iecelšana aristokrāta kārtā - dižciltības atzīšana, - lielāko tiesu notika par izciliem nopelniem valsts un monarha labā, vai (deģeneratīvā formā) nopērkot titulu. Latviešu literatūrā tradicionāli pārklājas ar jēdzienu muižniecība. Jaunākajos laikos aristokrātoija vairumā zemju ir zaudējusi politisko varu un mantisko dominanci, taču t.s. "vecās Eiropas" zemēs saglabājusies kā savdabīga slēgta subkultūra ar savu, gadsimtos veidojušos uzvedības, ētikas un morāles normu stereotipu bagāžu, kā arī augsto izglītotības līmeni.
- 2. Valsts pārvaldes forma, kurā vara ir aristokrātijas kārtas rokās.
Skat. arī nobiļi, dižciltība
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 12., 37. lpp.
- Aristokratismus: Historische und literarische Semantik von ‚Adel‘ zwischen Kulturkritik der Jahrhundertwende und Nationalsozialismus (1890–1945) / Eckart Conze, Jan de Vries, Jochen Strobel, Daniel Thiel (Herausgeber) - Waxmann, 2020. ISBN 3830942141
- Bush, Michael L. The English Aristocracy: a Comparative Synthesis. - Manchester University Press, 1984
- Bush, Michael L. Noble Privilege. / The European Nobility. - Manchester University Press, 1983
- Cannadine, David. The Decline and Fall of the British Aristocracy. - Yale University Press, 1990
- Wasson, Ellis. Aristocracy and the Modern World. - Palgrave Macmillan, 2006
- Winchester, Simon. Their Noble Lordships: Class and Power in Modern Britain. - Faber & Faber, 1981
- Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017 - 1120 с.
- Идеал воспитания дворянства в Европе XVII–XIX века. / Под ред. В.С. Ржеуцкого, И. Федюкина и В. Береловича. - Новое Литературное Обозрение: Москва, 2018. 496 с. ISBN 978-5-4448-0780-4
- Ливен Доминик. Аристократия в Европе. 1815-1914 гг. - Академический проект: СПб., 2000
- Марк Блок. Знать. / Блок М. Феодальное общество. Москва, 2003, с. 277-332
