Atšķirības starp "Augustīniešu ordenis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Augustinian_monk.jpg‎|right|thumb|200px|Augustīniešu mūka habits]]
+
[[Attēls:augustine_friar.jpg‎|right|thumb|200px|Augustīniešu mūka habits]]
−
'''Augustīnieši''' (lat. ''augustiniani'') - neoficiāls, taču sarunvalodā vispārpieņemts apzīmējums vairākiem [[katoļi|katoļu]] [[Mūks|mūku]] ordeņiem un [[Kongregācija|kongregācijām]], kuru dzīvesveidu regulē t.s. "Sv. Augustīna statūti" (senākie augustīniešu statūti, kuru pamatā ir [[Aurēlijs Augustīns|Sv. Augustīna]] koncepcijas, ir radīti VIII gs., un XI gs. papildināti ar nosacījumu mūkiem dzīvot vienkopus [[Klosteris|klosteros]]). Izveidots 1256. gadā, kad [[pāvests]] [[Aleksandrs IV, pāvests|Aleksandrs IV]] nolēma apvienot vienā kongregācijā vairākas vientuļnieku kopienas, izveidojot centralizētu vadību ar ģenerālprioru priekšgalā un 4 provinciāliem (Itālijas, Spānijas, 2 Francijas). Kongregācijai tika piešķirta virkne privilēģiju, t.sk. juridiskā imunitāte. Kopš šī laika ieviesuzies arī tradīcija, ka [[Vatikāna bibliotēka|Vatikāna bibliotēku]] vada augustīnieši, kā arī paša pāvesta [[Biktstēvs|biktstēvi]] ir tieši no augustīniešu vidus. Kongregācijas uzplaukums bija XIV gs., kad tas apvienoja aptuveni 2000 vīriešu un 300 sieviešu [[Klosteris|klosteru]]. Vājā centralizācija veicināja arī turpmāku mazo kongregāciju atdalīšanos un šķelšanos. [[Reformācija]]s laikā ievērojams skaits augustīniešu pievērsās [[Protestantisms|protestantismam]]. 1580. gadā Ordeņa regulu paplašināja, un turpmāk [[Priors|ģenerālpriors]] dzīvoja Romā, tam palīdzēja t.s. ''definatoru'' (padomnieku) kolēģija, ik pa 6 gadiem kopā sanāca [[lielkapituls]] (ar tiesībām atcelt no amata ģenerālprioru un tā vietā ievēlēt citu). Mūsdienās Ordenī ir aptuveni 4000 locekļu.
+
'''Augustīnieši''' (lat. ''augustiniani'') - neoficiāls, taču sarunvalodā vispārpieņemts apzīmējums vairākiem [[katoļi|katoļu]] [[Mūks|mūku]] ordeņiem un [[Kongregācija|kongregācijām]], kuru dzīvesveidu regulē t.s. "Sv. Augustīna statūti" (senākie augustīniešu statūti, kuru pamatā ir [[Aurēlijs Augustīns|Sv. Augustīna]] koncepcijas, ir radīti VIII gs., un XI gs. papildināti ar nosacījumu mūkiem dzīvot vienkopus [[Klosteris|klosteros]]).  
 +
 
 +
Izveidots 1256. gadā, kad [[pāvests]] [[Aleksandrs IV, pāvests|Aleksandrs IV]] nolēma apvienot vienā kongregācijā vairākas vientuļnieku kopienas, izveidojot centralizētu vadību ar ģenerālprioru priekšgalā un 4 provinciāliem (Itālijas, Spānijas, 2 Francijas). Kongregācijai tika piešķirta virkne privilēģiju, t.sk. juridiskā imunitāte. Kopš šī laika ieviesusies arī tradīcija, ka [[Vatikāna bibliotēka|Vatikāna bibliotēku]] vada augustīnieši, kā arī paša pāvesta [[Biktstēvs|biktstēvi]] ir tieši no augustīniešu vidus. Kongregācijas uzplaukums bija XIV gs., kad tas apvienoja aptuveni 2000 vīriešu un 300 sieviešu [[Klosteris|klosteru]]. Vājā centralizācija veicināja arī turpmāku mazo kongregāciju atdalīšanos un šķelšanos. [[Reformācija]]s laikā ievērojams skaits augustīniešu pievērsās [[Protestantisms|protestantismam]]. 1580. gadā Ordeņa regulu paplašināja, un turpmāk [[Priors|ģenerālpriors]] dzīvoja Romā, tam palīdzēja t.s. ''definatoru'' (padomnieku) kolēģija, ik pa 6 gadiem kopā sanāca [[lielkapituls]] (ar tiesībām atcelt no amata ģenerālprioru un tā vietā ievēlēt citu).
  
 
Divi pamatvirzieni, kas dalās tālāk mazākās grupās:
 
Divi pamatvirzieni, kas dalās tālāk mazākās grupās:
9. rindiņa: 11. rindiņa:
 
** ''augustīnieši baskāji'' (''Ordo Eremitarium Discalceatorum, OEDSA'', 1620. g.);
 
** ''augustīnieši baskāji'' (''Ordo Eremitarium Discalceatorum, OEDSA'', 1620. g.);
 
** ''apcerētāji'' jeb ''augustīnieši rekolekti'' (''Ordo Recollectorum Sancti Augustini, ORSA'', 1912. g.).
 
** ''apcerētāji'' jeb ''augustīnieši rekolekti'' (''Ordo Recollectorum Sancti Augustini, ORSA'', 1912. g.).
 +
 +
== ==
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Augustinian_monk.jpg|mūka habits
 +
</gallery></center>
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
−
* [http://bible.tmtm.com/wiki/Augustinians_(Catholic_Encyclopedia) Augustinians - Catholic Encyclopaedia]
+
* [http://bible.tmtm.com/wiki/Augustinians_(Catholic_Encyclopedia) Augustinians // Catholic Encyclopaedia]
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/03288a.htm Canons and Canonesses Regular // Catholic Encyclopedia]
 +
* [http://www.historyfish.net/monastics/augustinians.html Augustinian Canons]
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/02079b.htm Rule of Saint Augustine // Catholic Encyclopedia]
 
* [http://www.domcentral.org/trad/rule.htm The Rule of St. Augustine]
 
* [http://www.domcentral.org/trad/rule.htm The Rule of St. Augustine]
 
* [http://www.geocities.com/Athens/1534/ruleaug.html Text of the Rule of St. Augustine]
 
* [http://www.geocities.com/Athens/1534/ruleaug.html Text of the Rule of St. Augustine]
23. rindiņa: 33. rindiņa:
 
* [http://www.augustinianrecollects.org/ The Augustinian Recollects]
 
* [http://www.augustinianrecollects.org/ The Augustinian Recollects]
 
* [http://www.santiquattrocoronati.org/NN/comi.htm Augustinian nuns at Santo Quattro, Rome, Italy]
 
* [http://www.santiquattrocoronati.org/NN/comi.htm Augustinian nuns at Santo Quattro, Rome, Italy]
−
* [http://www.santaritadacascia.org/agostiniani-en.htm Augustinian nuns at Cascia, Italy]
 
 
* [http://www.midwestaugustinians.org/saints/saints.html List of Augustinian Saints]
 
* [http://www.midwestaugustinians.org/saints/saints.html List of Augustinian Saints]
 
* [http://www.agustinasmisioneras.net/Inicial%20Agustinas%20English.htm Augustinian Missionary Sisters]
 
* [http://www.agustinasmisioneras.net/Inicial%20Agustinas%20English.htm Augustinian Missionary Sisters]
 
* [http://www.agostinianiscalzi.org/ Italian language site of the Discalced Augustinians]
 
* [http://www.agostinianiscalzi.org/ Italian language site of the Discalced Augustinians]
 
* [http://www.augustines.org/ Augustines of the Mercy of Jesus]
 
* [http://www.augustines.org/ Augustines of the Mercy of Jesus]
−
* [http://bible.tmtm.com/wiki/Brothers_Hospitallers_of_St._John_of_God_(Catholic_Encyclopedia) Brothers Hospitallers of St John of God]
 
 
* [http://www.augustiniancanons.org Augustinian Canons of Stift Klosterneuburg in Austria]
 
* [http://www.augustiniancanons.org Augustinian Canons of Stift Klosterneuburg in Austria]
 
* [http://www.augustinian.org Order of the Hermit Friars of St. Augustine (O.S.A.)]
 
* [http://www.augustinian.org Order of the Hermit Friars of St. Augustine (O.S.A.)]
−
* [http://www.midwestaugustinians.org Augustinians of the Midwest]
 
 
* [http://www.aihmfriars.org Order of Augustinians of the Immaculate Heart of Mary, Independent Catholic]
 
* [http://www.aihmfriars.org Order of Augustinians of the Immaculate Heart of Mary, Independent Catholic]
−
* [http://www.midwestaugustinians.org/prayerrellife.html One Mind, One Heart - Augustine's Spirituality of Religious Life]
+
* [http://www.historyfish.net/monastics/monasticlife.html Abbot Gasquet. English Monastic Life. - Methuen & Co: London, 1904]
  
 
[[Kategorija:Ordeņi un kongregācijas]]
 
[[Kategorija:Ordeņi un kongregācijas]]

Pašreizējā versija, 2011. gada 4. marts, plkst. 15.29

Augustīniešu mūka habits

Augustīnieši (lat. augustiniani) - neoficiāls, taču sarunvalodā vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē t.s. "Sv. Augustīna statūti" (senākie augustīniešu statūti, kuru pamatā ir Sv. Augustīna koncepcijas, ir radīti VIII gs., un XI gs. papildināti ar nosacījumu mūkiem dzīvot vienkopus klosteros).

Izveidots 1256. gadā, kad pāvests Aleksandrs IV nolēma apvienot vienā kongregācijā vairākas vientuļnieku kopienas, izveidojot centralizētu vadību ar ģenerālprioru priekšgalā un 4 provinciāliem (Itālijas, Spānijas, 2 Francijas). Kongregācijai tika piešķirta virkne privilēģiju, t.sk. juridiskā imunitāte. Kopš šī laika ieviesusies arī tradīcija, ka Vatikāna bibliotēku vada augustīnieši, kā arī paša pāvesta biktstēvi ir tieši no augustīniešu vidus. Kongregācijas uzplaukums bija XIV gs., kad tas apvienoja aptuveni 2000 vīriešu un 300 sieviešu klosteru. Vājā centralizācija veicināja arī turpmāku mazo kongregāciju atdalīšanos un šķelšanos. Reformācijas laikā ievērojams skaits augustīniešu pievērsās protestantismam. 1580. gadā Ordeņa regulu paplašināja, un turpmāk ģenerālpriors dzīvoja Romā, tam palīdzēja t.s. definatoru (padomnieku) kolēģija, ik pa 6 gadiem kopā sanāca lielkapituls (ar tiesībām atcelt no amata ģenerālprioru un tā vietā ievēlēt citu).

Divi pamatvirzieni, kas dalās tālāk mazākās grupās:

  • Augustīnieši kanonoķi (The Canons Regular of Saint Augustine, CRSA);
    • statūtu jeb melnie (pēc habita krāsas);
    • premonstranti jeb baltie.
  • Augustīnieši brāļi vientuļnieki (Ordo Eremitarum Sancti Augustini, OESA), vientuļnieku ordenis, kuru izveidoja 1256. gadā;
    • augustīnieši baskāji (Ordo Eremitarium Discalceatorum, OEDSA, 1620. g.);
    • apcerētāji jeb augustīnieši rekolekti (Ordo Recollectorum Sancti Augustini, ORSA, 1912. g.).

  • mūka habits

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Augustīniešu_ordenis&oldid=32573"