Atšķirības starp "Meistars" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Meistars''' (no lat. ''magister'' - "pārzinis, priekšnieks, vadītājs", lejasvc. ''mester'', vc. ''Meister'') - | + | '''Meistars''' (no lat. ''magister'' - "pārzinis, priekšnieks, vadītājs", lejasvc. ''mester'', vc. ''Meister'') - atkarībā no konteksta: |
| − | * '''1.''' | + | * '''1.''' Dažās vācu zemēs viduslaikos pilsētas galvas, ciema vecākā apzīmējums. |
| − | * '''2.''' [[Cunfte]]s amatnieku hierarhijas augstākā pakāpe, kam drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, nolīgt sev palīgus: [[Zellis|zeļļus]] un [[Māceklis|mācekļus]]. Tikai ''meistariem'' bija tiesības piedalīties [[Šrāga|šrāgu]] izstrādē un vēlēt cunftes vecāko [[Eltermans|eltermani]], kas reprezentēja cunfti [[Ģilde|ģildē]]. ''Meistari'' vēlēja arī eltermaņa piesēdētājus, kasieri, | + | * '''2.''' [[Cunfte]]s amatnieku hierarhijas augstākā pakāpe, kam drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, nolīgt sev palīgus: [[Zellis|zeļļus]] un [[Māceklis|mācekļus]]. Tikai ''meistariem'' bija tiesības piedalīties [[Šrāga|šrāgu]] izstrādē un vēlēt cunftes vecāko [[Eltermans|eltermani]], kas reprezentēja cunfti [[Ģilde|ģildē]]. ''Meistari'' vēlēja arī eltermaņa piesēdētājus, kasieri, cunftes dzīru pārzini u.c. amatpersonas. Par ''meistaru'' varēja kļūt, pirms tam izejot mācekļa un zeļļa apmācības pakāpes. [[Livonija|Livonijā]] senākais saglabājušies ''meistaru'' tiesību un pienākumu apraksts ir 1360. gada Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā. |
| − | * '''3.''' | + | * '''3.''' Jaunajos un jaunākajos laikos pēc manufaktūru un vēlāk fabriku parādīšanās par ''meistariem'' sāka dēvēt augstākās kvalifikācijas strādniekus. |
| + | * '''Brīvmeistars''' - cunftē neietilpstošs amata meistars, kurš strādā ar [[rāte]]s vai karaļa atļauju. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 28. oktobris, plkst. 13.07
Meistars (no lat. magister - "pārzinis, priekšnieks, vadītājs", lejasvc. mester, vc. Meister) - atkarībā no konteksta:
- 1. Dažās vācu zemēs viduslaikos pilsētas galvas, ciema vecākā apzīmējums.
- 2. Cunftes amatnieku hierarhijas augstākā pakāpe, kam drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, nolīgt sev palīgus: zeļļus un mācekļus. Tikai meistariem bija tiesības piedalīties šrāgu izstrādē un vēlēt cunftes vecāko eltermani, kas reprezentēja cunfti ģildē. Meistari vēlēja arī eltermaņa piesēdētājus, kasieri, cunftes dzīru pārzini u.c. amatpersonas. Par meistaru varēja kļūt, pirms tam izejot mācekļa un zeļļa apmācības pakāpes. Livonijā senākais saglabājušies meistaru tiesību un pienākumu apraksts ir 1360. gada Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā.
- 3. Jaunajos un jaunākajos laikos pēc manufaktūru un vēlāk fabriku parādīšanās par meistariem sāka dēvēt augstākās kvalifikācijas strādniekus.
- Brīvmeistars - cunftē neietilpstošs amata meistars, kurš strādā ar rātes vai karaļa atļauju.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.
