Atšķirības starp "Pirmās Republikas Konstitūcija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pirmās Republikas Konstitūcija''' (''la Constitution de la France'') - 1793. gada 24. jūnijā t.s. [[Jakobīņu klubs|jakobīņu]] [[Konvents|Konventa]] pieņemta [[Pirmā Republika|Francijas Pirmās Republikas]] [[konstitūcija]], kuras pamatā bija [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] mācība par tautas suverenitāti, demokrātisku pārvaldi un pilsoņu vienlīdzību. Augstāko varu īstenoja [[Francijas Nacionālā sapulce]], augstāko izpildvaru - Francijas Izpildu padome, bet tiesu varu - uz 1 gadu ievēlēti tiesneši. Pēc [[Termidora apvērsums|Termidora apvērsuma]] 1794. gada jūlijā, | + | '''Pirmās Republikas Konstitūcija''' (''la Constitution de la France'') - 1793. gada 24. jūnijā t.s. [[Jakobīņu klubs|jakobīņu]] [[Konvents|Konventa]] pieņemta jauna [[Pirmā Republika|Francijas Pirmās Republikas]] [[Francijas Konstitūcija|konstitūcija]], kuras pamatā bija [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] mācība par tautas suverenitāti, demokrātisku pārvaldi un pilsoņu vienlīdzību. Augstāko varu īstenoja [[Francijas Nacionālā sapulce]], augstāko izpildvaru - Francijas Izpildu padome, bet tiesu varu - uz 1 gadu ievēlēti tiesneši. Pēc [[Termidora apvērsums|Termidora apvērsuma]] 1794. gada jūlijā, konstitūcija tika pārstrādāta un jaunā redakcijā apstiprināta 1795. gada 22. augustā. |
| + | * '''1795. gada redakcija''' vairs nebija tik radikāla, kā sākotnējais variants. Likumdevēja varu īstenoja divpakāpju vēlēšanās ievēlēts [[Likumdošanas korpuss]], kas sastāvēja no augšpalātas ([[Vecāko padome]]) un apakšpalātas ([[Piecu simtu padome]]). Augstākā izpildinstitūcija bija [[Direktorija]], kas sastāvēja no Vecāko padomes aizklāti ievēlētiem 5 direktoriem. Šī redakcija bija spēkā līdz 1799. gada 13. decembrim, kad tika apstiprināta plebiscītā pēc valsts apvērsuma (kurā padzīts Likumdošanas korpiss un likvidēta Direktorija) Napoleona Bonapartes vadībā izstrādātā jaunā redakcija. | ||
| + | * '''1799. gada redakcija''' vairs neietvēra Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarāciju. Teritoriāli administratīvi valsts tika sadalīta [[Departaments|departamentos]] un [[Komūna|komūnās]]. Pilsoņi no sava vidus ievēlēja 1/10 komūnas "uzticības sarakstā", no kā iecēla gan komūnu amatpersonas, gan ievēlēja 1/10 departamentu sarakstos. No tiem tika veidota gan departamenta administrācija, gan 1/10 ievēlēja centrālajā sarakstā, no kura tika ieceltas vai ievēlētas valsts mēroga amatpersonas. Par augstāko valsts varas institūciju kļuva [[Francijas Senāts]]. Likumdevēja vara piederēja [[Francijas Valsts padome]]i, [[Tribunāts|Tribunātam]] un Likumdošanas korpusam. Likumdošanas process bija visai sarežģīts. Likumprojektus ierosināja valdība, izstrādāja un rediģēja Valsts padome, apsprieda Tribunātā, bez apspriešanas apstiprināja vai noraidīja Likumdošanas korpusā. Pēc likumprojekta dekretēšanas Senātā, to parakstīja pirmais konsuls, kurš varēja nosūtīt likumprojektu apstiprināšanai vai atcelšanai Aizsargājošajam senātam, ja likums neatbilst konstitūcijai. Izpildvaru vadīja 3 [[Konsuls|konsuli]], kas iecēla un atcēla [[Ministrs|ministrus]], sūtņus, virsniekus, provinču administrācijas augstākos ierēdņus, tiesnešus. Tiesu sistēmas augstākā instence bija Kasācijas tiesa. | ||
Skat. arī: | Skat. arī: | ||
* [[Francijas konstitūcija]] | * [[Francijas konstitūcija]] | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 191. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 191.-192 lpp. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:Konstitūcijas]] | [[Kategorija:Konstitūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 17. marts, plkst. 07.24
Pirmās Republikas Konstitūcija (la Constitution de la France) - 1793. gada 24. jūnijā t.s. jakobīņu Konventa pieņemta jauna Francijas Pirmās Republikas konstitūcija, kuras pamatā bija Ruso mācība par tautas suverenitāti, demokrātisku pārvaldi un pilsoņu vienlīdzību. Augstāko varu īstenoja Francijas Nacionālā sapulce, augstāko izpildvaru - Francijas Izpildu padome, bet tiesu varu - uz 1 gadu ievēlēti tiesneši. Pēc Termidora apvērsuma 1794. gada jūlijā, konstitūcija tika pārstrādāta un jaunā redakcijā apstiprināta 1795. gada 22. augustā.
- 1795. gada redakcija vairs nebija tik radikāla, kā sākotnējais variants. Likumdevēja varu īstenoja divpakāpju vēlēšanās ievēlēts Likumdošanas korpuss, kas sastāvēja no augšpalātas (Vecāko padome) un apakšpalātas (Piecu simtu padome). Augstākā izpildinstitūcija bija Direktorija, kas sastāvēja no Vecāko padomes aizklāti ievēlētiem 5 direktoriem. Šī redakcija bija spēkā līdz 1799. gada 13. decembrim, kad tika apstiprināta plebiscītā pēc valsts apvērsuma (kurā padzīts Likumdošanas korpiss un likvidēta Direktorija) Napoleona Bonapartes vadībā izstrādātā jaunā redakcija.
- 1799. gada redakcija vairs neietvēra Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarāciju. Teritoriāli administratīvi valsts tika sadalīta departamentos un komūnās. Pilsoņi no sava vidus ievēlēja 1/10 komūnas "uzticības sarakstā", no kā iecēla gan komūnu amatpersonas, gan ievēlēja 1/10 departamentu sarakstos. No tiem tika veidota gan departamenta administrācija, gan 1/10 ievēlēja centrālajā sarakstā, no kura tika ieceltas vai ievēlētas valsts mēroga amatpersonas. Par augstāko valsts varas institūciju kļuva Francijas Senāts. Likumdevēja vara piederēja Francijas Valsts padomei, Tribunātam un Likumdošanas korpusam. Likumdošanas process bija visai sarežģīts. Likumprojektus ierosināja valdība, izstrādāja un rediģēja Valsts padome, apsprieda Tribunātā, bez apspriešanas apstiprināja vai noraidīja Likumdošanas korpusā. Pēc likumprojekta dekretēšanas Senātā, to parakstīja pirmais konsuls, kurš varēja nosūtīt likumprojektu apstiprināšanai vai atcelšanai Aizsargājošajam senātam, ja likums neatbilst konstitūcijai. Izpildvaru vadīja 3 konsuli, kas iecēla un atcēla ministrus, sūtņus, virsniekus, provinču administrācijas augstākos ierēdņus, tiesnešus. Tiesu sistēmas augstākā instence bija Kasācijas tiesa.
Skat. arī:
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 191.-192 lpp.
