Atšķirības starp "Dalienu kņazistes" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dalienu kņazistes''' (kr. ''удельные княжества'') - feodāli valdījumi senkrievu zemēs XII-XVI gs. Sāka rasties [[Kijevas Krievzeme|Kijevas lielkņazistē]], kad lielkņazs sāka piešķirt [[apanāža]]s saviem dēliem | + | '''Dalienu kņazistes''' (kr. ''удельные княжества'') - feodāli valdījumi senkrievu zemēs XII-XVI gs. Sāka rasties [[Kijevas Krievzeme|Kijevas lielkņazistē]], kad lielkņazs sāka piešķirt [[apanāža]]s saviem dēliem vai tuvākajiem radiniekiem, kam nepienācās lielkņaza tituls, bet vēlāk tradīcija turpinājās, sadrumstalojoties lielajām senkrievu kņazistēm. Dalienu [[Kņazs|kņazi]] bija formāli lielkņaza [[Vasalis|vasaļi]], taču ar augstāko tiesu, ekonomisko un militāro varu sev piešķirtajos valdījumos.1591. gadā tika likvidēta pēdējā dalienu kņaziste - [[Ugļičas kņaziste]], - to anektējot [[Maskavas cariste]]i. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 9. oktobris, plkst. 13.01
Dalienu kņazistes (kr. удельные княжества) - feodāli valdījumi senkrievu zemēs XII-XVI gs. Sāka rasties Kijevas lielkņazistē, kad lielkņazs sāka piešķirt apanāžas saviem dēliem vai tuvākajiem radiniekiem, kam nepienācās lielkņaza tituls, bet vēlāk tradīcija turpinājās, sadrumstalojoties lielajām senkrievu kņazistēm. Dalienu kņazi bija formāli lielkņaza vasaļi, taču ar augstāko tiesu, ekonomisko un militāro varu sev piešķirtajos valdījumos.1591. gadā tika likvidēta pēdējā dalienu kņaziste - Ugļičas kņaziste, - to anektējot Maskavas caristei.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.
