Atšķirības starp "Kasiodors" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(4 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Flavijs Magnuss Aurēlijs Kasiodors''' (lat. ''Flavius Magnus Aurelius Cassiodorus''; ~490.-583.) - politiķis, domātājs, antīkās kultūras mantojuma glābējs, "pēdējais romietis". Rutledža filosofijas enciklopēdija Kasiodoru ierindo starp Viduslaiku enciklopēdistiem.
+
'''Flavijs Magnuss Aurēlijs Kasiodors''' (lat. ''Flavius Magnus Aurelius Cassiodorus''; ~490–583) politiķis, domātājs, antīkās kultūras mantojuma glābējs, "pēdējais romietis". Rūtledža filosofijas enciklopēdija Kasiodoru ierindo starp Viduslaiku enciklopēdistiem.
  
Dzimis Skvilacā (''Squillacium''), Kalabrijā (Dienviditālija), visai ievērojamajā sīriešu izcelsmes Romas senatoru Kasiodoru ģimenē (tēvs bija Sicīlijas [[prefekts]]). Guvis lielisku izglītību, tālāk izglītojies tieslietās. Karjeru [[Maģistrāts|maģistrātā]] sāka 507. gadā, kļūstot par [[kvestors|kvestoru]] (līdz 511. gadam). 514. gadā ostgotu karalis Teodorihs Lielais viņu iecēla par [[Konsuls|konsulu]], bet ap 527. gadu kļuva par [[Galma maģistrs|galma maģistru]] (''magister officiorum'') karaļa galmā (ar nāvi sodītā [[Boētijs|Boētija]] vietā). Turpmāk ilgus gadus bija ostgotu karaļa Teodoriha Lielā kancelejas vadītājs un padomdevējs, darbojās kā karalistes hronists un brīvo mākslu, gramatikas zinātnes, filozofijas un mūzikas reorganizators. Centās panākt gotu un romiešu aristokrātijas savstarpējo integrēšanos. Pēc Teodoriha nāves 526. gadā, tika iecelts par [[Pretorija prefekts|pretorija prefektu]] (''praefectus praetorio''), turpināja būt Amalasuntas, Teodata un Vitiga padomnieks. Kad pēc Teodata neveiksmīgās sacelšanās Belisārijs 540. gadā Ravennā saņēma Vitigu gūsta, Kasiodors nonāca Konstantinopolē, no kurienes atgriezās 555. gadā, zaudējis visus amatus. Pameta politiku, lai pievērstos reliģiskiem un intelektuāliem meklējumiem, literārai darbībai. Apmetās uz dzīvi dzimtajā Skvilacā, kur nodibināja [[Benediktīniešu ordenis|benediktiešu]] klosteri - "Vivāriju" (''Vivarium''), - sava veida pētnieku komūnu, kas speciāli nodarbojās ar kodeksu tulkošanu un pārdošanu. Šis klosteris kā sava laika zinātņu centrs (darbojās līdz IX gs.) spēcīgi ietekmēja agrīno viduslaiku Baznīcas kultūru.
+
Dzimis Skvilacā (''Squillacium''), Kalabrijā (Dienviditālija), visai ievērojamajā sīriešu izcelsmes Romas senatoru Kasiodoru ģimenē (tēvs bija Sicīlijas [[prefekts]]). Guvis lielisku izglītību, tālāk izglītojies tieslietās. Karjeru [[Maģistrāts|maģistrātā]] sāka 507. gadā, kļūstot par [[kvestors|kvestoru]] (līdz 511. gadam). 514. gadā ostgotu karalis Teodorihs Lielais viņu iecēla par [[Konsuls|konsulu]], bet ap 527. gadu viņš kļuva par [[Galma maģistrs|galma maģistru]] (''magister officiorum'') karaļa galmā (ar nāvi sodītā [[Boētijs|Boētija]] vietā). Turpmāk ilgus gadus bija ostgotu karaļa Teodoriha Lielā kancelejas vadītājs un padomdevējs, darbojās kā karalistes hronists un brīvo mākslu, gramatikas zinātnes, filozofijas un mūzikas reorganizators. Centās panākt gotu un romiešu aristokrātijas savstarpējo integrēšanos. Pēc Teodoriha nāves 526. gadā, tika iecelts par [[Pretorija prefekts|pretorija prefektu]] (''praefectus praetorio''), turpināja būt Amalasuntas, Teodata un Vitiga padomnieks. Kad pēc Teodata neveiksmīgās sacelšanās Belisārijs 540. gadā Ravennā saņēma Vitigu gūsta, Kasiodors nonāca Konstantinopolē, no kurienes atgriezās 555. gadā, zaudējis visus amatus. Pameta politiku, lai pievērstos reliģiskiem un intelektuāliem meklējumiem, literārai darbībai. Apmetās uz dzīvi dzimtajā Skvillacā, kur nodibināja [[Benediktīniešu ordenis|benediktiešu]] klosteri "Vivāriju" (''Vivarium'') - sava veida pētnieku komūnu, kas speciāli nodarbojās ar kodeksu tulkošanu un pārdošanu. Šis klosteris kā sava laika zinātņu centrs (darbojās līdz IX gs.) spēcīgi ietekmēja agrīno viduslaiku Baznīcas kultūru.
  
Sarakstījis: "Vispārējā vēsture trijās daļās" (''Historia ecclesiastica tripartita''), "Gotu vēsture" ("Historia Gothica", laikā no 526. līdz 533. gadam) 12 grāmatās (tās zudušas, bet saturu zinām no [[Jordāns|Jordāna]] darba "De origine actibusque Getarum"), "Psalmu skaidrojums" (''Expositio psalmorum''), "Kasiodoru dzimtas vēsture" (''Ordo generis Cassiodorum''), "Par ortogrāfiju" (''De orthographia''), "Dažādības" ("Variae") 12 grāmatās (ap 537. gadu), kas saturēja dažādu vēstuļu un aktu kopijas (krājums saglabājies daudzos norakstos, jo viduslaikos tika plaši izmantots kā rokasgrāmata dokumentu pareizai rakstīšanai, bet V sējumā ievietota arī Teodoriha Lielā pateicības vēstule aistiem par viņam ar īpašu sūtni atvesto dzintaru kā dāvanu), "Par dvēseli" (''De anima''), kas papildināja viņa "Dažādību" krājumu, "Laicīgo un garīgo zināšanu pamati" (''Institutiones divinarum et saecularium litterarum''), "Slavinājumi" (''Laudes''), "Hronika" (''Chronica'', pabeigta 519.), "Garīgās un laicīgās lasīšanas institūcijas" (''Institutiones divinarum et humanarum litterarum''), "Institūcijas" (''Institutiones'', par bibliotēku bibliogrāfisko katalogu veidošanu) u.c. Bez tam apkopoja 15 grāmatās ari Sokrāta, Sozomena darbus un Teodorēta "Baznīcas vēstures" latīņu tulkojumu. Kasiodora darbi apkopoti "Monumenta Germaniae Historica" (MGH) 12. sējumā (Berlin, 1894.) [[Momzens Teodors|T.Momzena]] redakcijā.
+
Sarakstījis: "Baznīcas vēsture trijās daļās" (''Historia ecclesiastica tripartita''), "Gotu vēsture" ("Historia Gothica", laikā no 526. līdz 533. gadam) 12 grāmatās (tās zudušas, bet saturu zinām no [[Jordāns|Jordāna]] darba "De origine actibusque Getarum"), "Psalmu skaidrojums" (''Expositio psalmorum''), "Kasiodoru dzimtas vēsture" (''Ordo generis Cassiodorum''), "Par pareizrakstību" (''De orthographia''), "Dažādi temati" ("Variae") 12 grāmatās (ap 537. gadu), kas saturēja dažādu vēstuļu un aktu kopijas (krājums saglabājies daudzos norakstos, jo viduslaikos tika plaši izmantots kā rokasgrāmata dokumentu pareizai rakstīšanai, bet V sējumā ievietota arī Teodoriha Lielā pateicības vēstule aistiem par viņam ar īpašu sūtni atvesto dzintaru kā dāvanu), "Par dvēseli" (''De anima''), kas papildināja viņa "Dažādu tematu" krājumu, "Laicīgo un garīgo zināšanu pamati" (''Institutiones divinarum et saecularium litterarum''), "Slavinājumi" (''Laudes''), "Hronika" (''Chronica'', pabeigta 519.), "Institūcijas" (''Institutiones'', par bibliotēku bibliogrāfisko katalogu veidošanu) u.c. Bez tam bija apkopojis 15 grāmatās arī Sokrata, Sozomena darbus un Teodorēta "Baznīcas vēstures" latīņu tulkojumu. Kasiodora darbi apkopoti "Monumenta Germaniae Historica" (MGH) 12. sējumā (Berlin, 1894.) [[Momzens Teodors|T. Momzena]] redakcijā.
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 7. lpp.
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 7. lpp.
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
* Rubenis Andris. Ētika : Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika : Augustīns. Boēcijs. Mūku garīgums : lekciju kurss. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2005. - 191 lpp. ISBN 9984-371-18-2
 
* Rubenis Andris. Ētika : Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika : Augustīns. Boēcijs. Mūku garīgums : lekciju kurss. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2005. - 191 lpp. ISBN 9984-371-18-2
 
----
 
----
* Arne Søby Christensen. Cassiodorus, Jordanes and the History of the Goths. Studies in a Migration Myth. - Museum Tusculanum Press: Kopenhagen, 2002
+
* Arne Søby Christensen. Cassiodorus, Jordanes and the History of the Goths. Studies in a Migration Myth. - Museum Tusculanum Press: Kopenhagen, 2002, ISBN 87-7289-710-4
 
----
 
----
 
* Christina Kakridi. Cassiodors Variae. - Saur: München/Leipzig, 2005
 
* Christina Kakridi. Cassiodors Variae. - Saur: München/Leipzig, 2005
* Johannes Weißensteiner. Cassiodor - Jordanes als Geschichtsschreiber. // Historiographie im frühen Mittelalter /Anton Scharrer, Georg Scheibelreiter (Hrsg.) - Wien/München, 1994, S. 308-325
+
* Johannes Weißensteiner. Cassiodor, Jordanes als Geschichtsschreiber. // Historiographie im frühen Mittelalter / Anton Scharrer, Georg Scheibelreiter (Hrsg.) - Wien/München, 1994, S. 308-325
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://individual.utoronto.ca/pking/resources/cassiodorus/institutiones.txt Cassiodorus. Institutiones divinarum et humanarum litterarum.]
 
* [http://individual.utoronto.ca/pking/resources/cassiodorus/institutiones.txt Cassiodorus. Institutiones divinarum et humanarum litterarum.]

Pašreizējā versija, 2013. gada 5. jūnijs, plkst. 07.45

Flavijs Magnuss Aurēlijs Kasiodors (lat. Flavius Magnus Aurelius Cassiodorus; ~490–583) – politiķis, domātājs, antīkās kultūras mantojuma glābējs, "pēdējais romietis". Rūtledža filosofijas enciklopēdija Kasiodoru ierindo starp Viduslaiku enciklopēdistiem.

Dzimis Skvilacā (Squillacium), Kalabrijā (Dienviditālija), visai ievērojamajā sīriešu izcelsmes Romas senatoru Kasiodoru ģimenē (tēvs bija Sicīlijas prefekts). Guvis lielisku izglītību, tālāk izglītojies tieslietās. Karjeru maģistrātā sāka 507. gadā, kļūstot par kvestoru (līdz 511. gadam). 514. gadā ostgotu karalis Teodorihs Lielais viņu iecēla par konsulu, bet ap 527. gadu viņš kļuva par galma maģistru (magister officiorum) karaļa galmā (ar nāvi sodītā Boētija vietā). Turpmāk ilgus gadus bija ostgotu karaļa Teodoriha Lielā kancelejas vadītājs un padomdevējs, darbojās kā karalistes hronists un brīvo mākslu, gramatikas zinātnes, filozofijas un mūzikas reorganizators. Centās panākt gotu un romiešu aristokrātijas savstarpējo integrēšanos. Pēc Teodoriha nāves 526. gadā, tika iecelts par pretorija prefektu (praefectus praetorio), turpināja būt Amalasuntas, Teodata un Vitiga padomnieks. Kad pēc Teodata neveiksmīgās sacelšanās Belisārijs 540. gadā Ravennā saņēma Vitigu gūsta, Kasiodors nonāca Konstantinopolē, no kurienes atgriezās 555. gadā, zaudējis visus amatus. Pameta politiku, lai pievērstos reliģiskiem un intelektuāliem meklējumiem, literārai darbībai. Apmetās uz dzīvi dzimtajā Skvillacā, kur nodibināja benediktiešu klosteri "Vivāriju" (Vivarium) - sava veida pētnieku komūnu, kas speciāli nodarbojās ar kodeksu tulkošanu un pārdošanu. Šis klosteris kā sava laika zinātņu centrs (darbojās līdz IX gs.) spēcīgi ietekmēja agrīno viduslaiku Baznīcas kultūru.

Sarakstījis: "Baznīcas vēsture trijās daļās" (Historia ecclesiastica tripartita), "Gotu vēsture" ("Historia Gothica", laikā no 526. līdz 533. gadam) 12 grāmatās (tās zudušas, bet saturu zinām no Jordāna darba "De origine actibusque Getarum"), "Psalmu skaidrojums" (Expositio psalmorum), "Kasiodoru dzimtas vēsture" (Ordo generis Cassiodorum), "Par pareizrakstību" (De orthographia), "Dažādi temati" ("Variae") 12 grāmatās (ap 537. gadu), kas saturēja dažādu vēstuļu un aktu kopijas (krājums saglabājies daudzos norakstos, jo viduslaikos tika plaši izmantots kā rokasgrāmata dokumentu pareizai rakstīšanai, bet V sējumā ievietota arī Teodoriha Lielā pateicības vēstule aistiem par viņam ar īpašu sūtni atvesto dzintaru kā dāvanu), "Par dvēseli" (De anima), kas papildināja viņa "Dažādu tematu" krājumu, "Laicīgo un garīgo zināšanu pamati" (Institutiones divinarum et saecularium litterarum), "Slavinājumi" (Laudes), "Hronika" (Chronica, pabeigta 519.), "Institūcijas" (Institutiones, par bibliotēku bibliogrāfisko katalogu veidošanu) u.c. Bez tam bija apkopojis 15 grāmatās arī Sokrata, Sozomena darbus un Teodorēta "Baznīcas vēstures" latīņu tulkojumu. Kasiodora darbi apkopoti "Monumenta Germaniae Historica" (MGH) 12. sējumā (Berlin, 1894.) T. Momzena redakcijā.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 7. lpp.
  • Kristietības vēsture : grāmata, kas aptver kristietības attīstību no pirmsākumiem līdz mūsdienām : [rokasgrāmata] / red. Andris Vilsons. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2005. - 688 lpp. ISBN 9984-228-21-5
  • Rubenis Andris. Ētika : Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika : Augustīns. Boēcijs. Mūku garīgums : lekciju kurss. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2005. - 191 lpp. ISBN 9984-371-18-2

  • Arne Søby Christensen. Cassiodorus, Jordanes and the History of the Goths. Studies in a Migration Myth. - Museum Tusculanum Press: Kopenhagen, 2002, ISBN 87-7289-710-4

  • Christina Kakridi. Cassiodors Variae. - Saur: München/Leipzig, 2005
  • Johannes Weißensteiner. Cassiodor, Jordanes als Geschichtsschreiber. // Historiographie im frühen Mittelalter / Anton Scharrer, Georg Scheibelreiter (Hrsg.) - Wien/München, 1994, S. 308-325

Resursi internetā par šo tēmu