Atšķirības starp "Agrārā reforma LPSR" versijām
(jauns šķirklis) |
m (Buks Artis pārvietoja lapu Agrārreforma LPSR uz Agrārā reforma LPSR) |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Agrārreforma LPSR''' - XX gs. 40.-50. gados īstenota | + | '''Agrārreforma LPSR''' - XX gs. 40.-50. gados īstenota [[agrārā reforma]] [[Latvijas PSR]], nacionalizējot visu zemi un sagatavojot lauksaimniecību vēlākai [[kolektivizācija]]i. Jau 1940. gada 22. jūlijā [[Tautas saeima]] pasludināja visu zemi par tautas (valsts) īpašumu. 30. jūlija Likums par zemi izveidoja valsts zemes fondu, kurā ieskaitīja visas agrākās valsts, Baznīcas un lielsaimnieku (kas pārsniedza 30 ha platību) zemes. Zemi piešķīra bezzemniekiem un sīkzemniekiem, izveidojot 51 760 jaunsaimniecības (līdz 10 ha), 23 000 sīkzemnieku saņēma zemes piegriezumus. Zemnieku saimniecību kopskaits sasniedza 250 000. |
[[Latvijas okupācija 1941.-1944.|Vācu okupācijas]] laikā visa zeme tika pasludināta par Vācijas valsts īpašumu, zemniekus traktējot kā valsts zemes nomniekus. Agrārreformas izveidotās jaunsaimniecības un zemes piegriezumus anulēja, taču [[padomju vara]]s veikto zemes nacionalizāciju neatcēla. | [[Latvijas okupācija 1941.-1944.|Vācu okupācijas]] laikā visa zeme tika pasludināta par Vācijas valsts īpašumu, zemniekus traktējot kā valsts zemes nomniekus. Agrārreformas izveidotās jaunsaimniecības un zemes piegriezumus anulēja, taču [[padomju vara]]s veikto zemes nacionalizāciju neatcēla. | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
Skat. arī [[Zemes reformas Baltijas guberņās]], [[agrārreforma Latvijā]] | Skat. arī [[Zemes reformas Baltijas guberņās]], [[agrārreforma Latvijā]] | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 279. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 279. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| + | * [http://vip.latnet.lv/lpra/no_viensetam.htm Riekstiņš Jānis. No viensētām - uz sociālistiskajiem ciematiem.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://gevask.dtiltas.lt/GeVask/html/agreforma01e.htm Vaskela Gediminas. THE LAND REFORM OF 1919–1940: LITHUANIA AND THE COUNTRIES OF EAST AND CENTRAL EUROPE] | ||
[[Kategorija:Reformas]] | [[Kategorija:Reformas]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 27. oktobris, plkst. 14.42
Agrārreforma LPSR - XX gs. 40.-50. gados īstenota agrārā reforma Latvijas PSR, nacionalizējot visu zemi un sagatavojot lauksaimniecību vēlākai kolektivizācijai. Jau 1940. gada 22. jūlijā Tautas saeima pasludināja visu zemi par tautas (valsts) īpašumu. 30. jūlija Likums par zemi izveidoja valsts zemes fondu, kurā ieskaitīja visas agrākās valsts, Baznīcas un lielsaimnieku (kas pārsniedza 30 ha platību) zemes. Zemi piešķīra bezzemniekiem un sīkzemniekiem, izveidojot 51 760 jaunsaimniecības (līdz 10 ha), 23 000 sīkzemnieku saņēma zemes piegriezumus. Zemnieku saimniecību kopskaits sasniedza 250 000.
Vācu okupācijas laikā visa zeme tika pasludināta par Vācijas valsts īpašumu, zemniekus traktējot kā valsts zemes nomniekus. Agrārreformas izveidotās jaunsaimniecības un zemes piegriezumus anulēja, taču padomju varas veikto zemes nacionalizāciju neatcēla.
Pēc tam, kad Sabiedrotie bija Vāciju sakāvuši, sākot ar 1944. gadu agrārreforma turpinājās. Piešķiramās zemes platība tika noteikta 10-15 ha, bet maksimālā zemes platība, kas drīkstēja piederēt privātpersonai - 30 ha. Līdz 1946. gadam tika izveidotas 49 000 jaunsaimniecības, kuru izveidošanai izmantoja 606 000 ha zemes. Zemes piegriezumi tika piešķirti 21 000 sīksaimniecību, izmantojot šim nolūkam 90 000 ha valsts fonda zemes.
Skat. arī Zemes reformas Baltijas guberņās, agrārreforma Latvijā
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 279. lpp.
