Atšķirības starp "Rīgas tiesības" versijām

Pašreizējā versija, 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 10.03

Rīgas tiesības (vc. Rigisches Recht), vairāk zināmas kā Rīgas statūti (Rigischen Statuten) - Rīgas pilsētas tiesības, aizsāktas veidot XIII gs. un spēkā līdz XIX gs., tapušas pēc vācu zemju pilsētu statūtu parauga. Pēc Rīgas parauga Visbijas-Rīgas vai Hamburgas-Rīgas tiesības ieguva citi Livonijas apdzīvotie centri. Zināms, ka vienlaicīgi ar Rīgu pilsētas tiesības bijušas Cēsīm, Koknesei (1277.), Limbažiem (1296.), Valmierai (Wolmar, 1323.), Straupei (Roop, 1356.), Ventspilij (Windau), Kuldīgai (Goldingen) un Aizputei (Hasenpoten) 1378. gadā. Grūti pateikt, kad pilsētas tiesības ieguvusi Piltene, taču zināms, ka 1557. g. tās vēlreiz apstiprinātas. Līdz ar to Rīga statusa ziņā no pilsētas-meitas kļuva par pilsētu-māti, kuras tiesības kalpoja par paraugu citu Livonijas pilsētu tiesību izstrādāšanai (izņemot Jēkabpili un Daugavpili, kas pārņēma Magdeburgas tiesības). Turpmākajos gadsimtos Rīgas tiesības vairākkārt grozīja un papildināja.

Senākais variants tapis XIII gs. pēc Visbijas pilsētas tiesību parauga - t.s. Visbijas-Rīgas tiesības, - pēc tam, kad bīskaps Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu un uzurpēja Rīgā senjora varu. Pēc tam, kad bīskaps savu varu pār pilsētu atdeva Dānijas karalim Valdemāram II, 1221. gadā pilsētā notika sacelšanās pret karaļa atsūtīto fogtu Gotšalku, kuru padzina, un turpmāk Rīgas rāte pati noteica tiesības, kurām tika pakārtota dzīve pilsētā. Rātes leģislācijas tiesības 1225. gada decembrī apstiprināja pāvesta legāts Vilhelms no Modenas. Šīs no Gotlandes aizgūtās tiesības pēc laika tika pārstrādātas un tās pārņēma arī citas Livonijas pilsētas.

XIII gs. beigās iekļaujoties Hanzas savienībā, Rīgas rāte pārņēma Hamburgas pilsētas statūtus, izveidojot t.s. Hamburgas-Rīgas tiesības.

XIII-XIV gs. mijā tapa t.s. Pārstrādātos Rīgas statūti (Umgearbeitete Rigische Statuten). Saturēja noteikumus pilsētas rātei un pilsētas fogtam, kā arī civiltiesību, jūras tiesību un krimināltiesību normas. Statūti sadalīti 11 nodaļās, satur 175 pantus, no kuriem 105 panti pārņemti no Hamburgas-Rīgas tiesībām, 37 panti - no Rīgas-Hapsalas tiesībām, taču ir arī aizguvumi no tādiem avotiem kā Lībekas tiesības un vācu tirgotāju sētas Novgorodā tiesības. Šo kodeksu tiesisko jautājumu izšķiršanai Rīgas rāte lietoja vēl XVII gs. (gan ar dažiem papildinājumiem no t.s. poļu laika, t.i. 1581.-1621. gadiem). Pārstrādāto Rīgas statūtu struktūra (saturs):

• I nodaļa - Rātes ietārta.
• II un III nodaļa - Tiesāšanas kārtība (process).
• IV nodaļa - Lietu tiesības.
• V un VIII nodaļa - Ģimenes un mantojuma tiesības.
• VI, VIII, IX un X nodaļa - Krimināltiesības.
• XI nodaļa - Kuģniecības tiesības.

Saglabājušies daudzos norakstos - Rīgā vien glabājas 16 manuskriptu, no kuriem senākais ir no XIV gs. sākuma vai pat XIII gs. beigām. Iespiestā veidā tos pirmo reizi publicēja 1773. gadā G.Elrihs (Oelrich).

Ap 1680. gadu Pārstrādātos Rīgas statūtus izmainīja, radot t.s. Jaunās Rīgas tiesības, kas XIX gs. daļēji tika iekļautas Baltijas Vietējo likumu kopojumā (Свод местных узаконений губерний остзейских). Tā ietvaros Rīgas tiesību publiski tiesiskās normas bija spēkā līdz 1877. gada Krievijas impērijas pilsētu pašvaldību reformai.

Bez tam Rīgā pastāvēja arī citas tiesību normas un akti. XIII gs. tādus izdeva kopīgi rāte un namnieku sapulce, bet XIV gs. šīs tiesības uzurpēja rāte. Šos noteikumus XIII gs. dēvēja par "statūtiem", bet to krājumus par "kapitulārijiem" vai "namnieku runām".

Skat. arī: Hamburgas-Rīgas tiesības , Visbijas-Rīgas tiesības, Rīgas-Rēveles tiesības, Rīgas-Hapsalas tiesības, Lībekas tiesības, Magdeburgas tiesības

Atsauces un piezīmes

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 183. lpp.
• Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 68.-70. lpp.

• Die umgearbeiteten Rigischen Statuten - Riga, 1876
• Lele-Rozentāle Dz. Zur sprachlichen Form der Umgearbeiteten Rigischen Statuten und deren Hamburgischer Vorlage. // Thema mit Variationen. Dokumentation des VI. Nordischen Germanistentreffens in Jyväskylä vom 4.-9. Juni 2002. / Hrsg. v. Ahti Jäntti, Jarkko Nurminen.- Europäischer Verlag der Wissenschaften/Peter Lang: Frankfurt am Main, S. 111-120
• Napiersky Jakob Gottlieb Leonhard. Die Quellen des rigischen Stadtrechts bis zum Jahr 1673 (Beitrage zur baltischen Landesgeschichte, Ortsgeschichte und Volkskunde. - Deubner: Riga, 1876 (Nachdr. V. Hirschheydt, 1976, 348 S., ISBN 3777708941)

Resursi internetā par šo tēmu

• Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga

• Wolf Jürgen. Book and Text / Buch und Text : Historical Literary and Cultural Studies on Vernacular Writing in the 12th and 13th Centuries / Literatur- und kulturhistorische Untersuchungen zur volkssprachigen Schriftlichkeit im 12. und 13. Jahrhundert - Max Niemeyer Verlag/Walter de Gruyter: Berlin/New York, 2008 ISBN 978-3-484-15115-4

• Stadtrecht Riga 1300 : Rigische Statuten // Die Benutzer des Rechenzentrums
• Osipova S. Die lettische Rechtswissenschaft nachder Gründung des lettischen Staates 1918. // Latvijas Universitātes raksti. 719. sēj., 2007. - 7.-19. lpp. ISBN 978-9984-802-99-2
• Evamaria Engel, Frank-Dietrich Jacob. Städtisches Leben im Mittelalter: Schriftquellen und Bildzeugnisse
• Bunge F.G. Die Stadt Riga im dreizehnten und vierzehnten Jahrhundert (.pdf)

• Рижские статуты // Прибалтийское гражданское право - Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.