Atšķirības starp "Bauskas bataljons" versijām
(jauns šķirklis) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bauskas bataljons''' - 1919. gada 22.-24. aprīlī no [[LSPR|lieliniekiem]] atkarotajā Bauskā [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] | + | '''Bauskas bataljons''' - 1919. gada 22.-24. aprīlī no [[LSPR|lieliniekiem]] atkarotajā Bauskā saformēta [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] kājnieku vienība. Tika izveidotas 3 [[rota]]s [[Leitnants|leitnanta]] Betihera vadībā (maija beigās par bat. kom. iecelts [[Kapteinis|kapt.]] V.Kevei-Gudže). [[Bataljons]] tika iekļauts [[Brandisa nodaļa|Brandisa nodaļā]], kas aizstāvēja Bausku, un bija grāfa Jorka tiešā pakļautībā. 28. aprīlī, kad [[LSPR armija|3. latviešu strēlnieku pulks]] sāka uzbrukumu Bauskai, no bataljona bija apbruņoti tikai aptuveni 50 vīri. Tomēr bataljonam izdevās izsist pretinieku no Derpeļmuižas un nosargāt šīs pozīcijas (pēc šīs kaujas tika apbruņots viss bataljons). 1.-2. maija cīņās klāt nāca trofeju ložmetēji, bet 11. maijā bataljona izlūku vienība pie Pērkonišķu sādžas saņēma gūstā 27 sarkanarmiešus, 2 ložmetējus, 12 zirgus, 2 lauka virtuves un daudz strēlnieku ieroču un munīcijas. 18. maija Bauskas aizstāvēšanas kaujā bataljons atradās pozīcijās pie Ceraukstes muižas un tās veiksmīgi nosargāja. 5. jaugustā bataljonu pārdislocēja uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]], kur tas ieradās (nomainot Ziemeļlatvijas partizānu pulku) pozīcijās starp Augškurzemes partizānu pulku un 1. Valmieras kājnieku pulku līnijā Rubene-Izabelina. 16.08.1919. bataljons tika iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 2. bataljons. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., | + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 74. lpp. ISBN 9984-00-395-7 |
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | ||
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.) | ||
| 16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | ||
| + | * [http://www.latvietislatvija.com/Bauskas_bataljona_cinas.htm Bauskas bataljona cīņas 1919. g. maijā] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | [[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 20. oktobris, plkst. 15.44
Bauskas bataljons - 1919. gada 22.-24. aprīlī no lieliniekiem atkarotajā Bauskā saformēta Latvijas zemessardzes kājnieku vienība. Tika izveidotas 3 rotas leitnanta Betihera vadībā (maija beigās par bat. kom. iecelts kapt. V.Kevei-Gudže). Bataljons tika iekļauts Brandisa nodaļā, kas aizstāvēja Bausku, un bija grāfa Jorka tiešā pakļautībā. 28. aprīlī, kad 3. latviešu strēlnieku pulks sāka uzbrukumu Bauskai, no bataljona bija apbruņoti tikai aptuveni 50 vīri. Tomēr bataljonam izdevās izsist pretinieku no Derpeļmuižas un nosargāt šīs pozīcijas (pēc šīs kaujas tika apbruņots viss bataljons). 1.-2. maija cīņās klāt nāca trofeju ložmetēji, bet 11. maijā bataljona izlūku vienība pie Pērkonišķu sādžas saņēma gūstā 27 sarkanarmiešus, 2 ložmetējus, 12 zirgus, 2 lauka virtuves un daudz strēlnieku ieroču un munīcijas. 18. maija Bauskas aizstāvēšanas kaujā bataljons atradās pozīcijās pie Ceraukstes muižas un tās veiksmīgi nosargāja. 5. jaugustā bataljonu pārdislocēja uz Latgales fronti, kur tas ieradās (nomainot Ziemeļlatvijas partizānu pulku) pozīcijās starp Augškurzemes partizānu pulku un 1. Valmieras kājnieku pulku līnijā Rubene-Izabelina. 16.08.1919. bataljons tika iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 2. bataljons.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 74. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
