Atšķirības starp "Ziemeļlatvijas brigāde" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| (44 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | '''Ziemeļlatvijas brigāde''' - no etniskajiem latviešiem izveidots formējums Igaunijas armijas sastāvā [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, izveidots Tērbatā (mūsd. Tartu), 1919. gada 31. martā ar Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera pavēli Nr.1465., mobilizējot Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā. | |
| − | + | ||
| − | * [[1. Valmieras kājnieku pulks]] (~1100 vīru); | + | Artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, intendants P.Liepiņš. Formālais komandieris [[Zemitāns Jorģis|J.Zemitāns]]. 1919. gada jūlijā [[brigāde]]s sastāvā ietilpa: |
| − | * [[2. Cēsu kājnieku pulks]] (~1700 vīru); | + | * komplektēšanas sākuma stadijā [[Valmieras kājnieku pulks|1. Valmieras kājnieku pulks]] (~1100 vīru); |
| + | * [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulks]] (~1700 vīru); | ||
* [[Ziemeļlatvijas partizānu pulks]] (~200 vīru); | * [[Ziemeļlatvijas partizānu pulks]] (~200 vīru); | ||
* [[1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons]] (~50 vīru); | * [[1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons]] (~50 vīru); | ||
| − | * 1. Valmieras un 2. Cēsu artilērijas baterijas (~210 vīru); | + | * [[2. Ziemeļlatvijas eskadrons|2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons]] |
| − | + | * [[Latvijas armijas 1. Valmieras baterija|1. Valmieras]] un [[Latvijas armijas 2. Cēsu baterija|2. Cēsu]] artilērijas baterijas (kopā ~210 vīru); | |
| − | 1919. gada | + | |
| + | 2. Cēsu kājnieku pulks 1919. gada jūnijā atradās frontē pret Sarkano armiju (uz to brīdi vienīgā pilnībā saformētā vienība), taču dažas tā komplektēšanas stadijā esošās rotas piedalījās [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]]. | ||
| + | |||
| + | Līdz [[Latvijas armija]]s izveidošanai, vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).<ref>Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.</ref> 1919. gada 15. jūlijā, sakarā ar [[Latvijas armija]]s izveidošanu, brigāde iekļāvās tās sastāvā, izstājoties no Igaunijas armijas pakļautības – tika papildināta un pārveidota par [[Vidzemes divīzija|Vidzemes divīziju]]. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī [[Ziemeļlatvijas rezerves bataljons]], [[Dienvidlatvijas brigāde]] | ||
| + | |||
| + | == == | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Zemitans-NLA-early-1919.jpg|jauniesauktie | ||
| + | Attēls:Cesu_2_rotas_1_vads_1919.jpg|Cēsu pulka 2. rotas 1. vada karavīri | ||
| + | Attēls:Valmieras_pulks_07_1919.jpg|Valmieras pulka karavīri | ||
| + | Attēls:Brenners_un_igaunis.jpg|jūras virsleitnants Jānis Brenners | ||
| + | Attēls:Ziemellatvijas_brigades_karaviri_1919.jpg| | ||
| + | Attēls:Ziemelbrigade_06_07_1919.jpg|ceļā uz Rīgu 1919. gada 6. jūlijā | ||
| + | Attēls:Army_of_Latvia_1919.jpg|ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā | ||
| + | Attēls:Ziemelnieki_Riga_07_1919.jpg|ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā | ||
| + | Attēls:Ziem_Riga_06_07_1919.jpg|ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā | ||
| + | Attēls:Zemitans-NLA-Riga-July-1919.jpg|ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā | ||
| + | </gallery></center> | ||
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| 19. rindiņa: | 39. rindiņa: | ||
* Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp. | * Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp. | ||
* Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp. | * Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp. | ||
| + | * Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp. | ||
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | ||
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.) | ||
| 27. rindiņa: | 48. rindiņa: | ||
* Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp. | * Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp. | ||
* Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928. | * Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928. | ||
| + | * Ekmane B. Ziemeļlatvijas brigādes veidošanās 1919. gadā: ko par to stāsta Latvijas Kara muzeja krājums? // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata VI. – Rīga, 2005. – 192.–211. lpp. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | ||
| + | * [https://dom-acc.lndb.lv/data/obj/file/16513076.pdf Ziemeļnieki 1919-1969 : Ziemeļlatvijas brīvības cīņu 50 g. atceres rakstu krājums - 1970] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 25. jūnijs, plkst. 15.12
Ziemeļlatvijas brigāde - no etniskajiem latviešiem izveidots formējums Igaunijas armijas sastāvā Latvijas Neatkarības kara laikā, izveidots Tērbatā (mūsd. Tartu), 1919. gada 31. martā ar Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera pavēli Nr.1465., mobilizējot Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā.
Artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, intendants P.Liepiņš. Formālais komandieris J.Zemitāns. 1919. gada jūlijā brigādes sastāvā ietilpa:
- komplektēšanas sākuma stadijā 1. Valmieras kājnieku pulks (~1100 vīru);
- 2. Cēsu kājnieku pulks (~1700 vīru);
- Ziemeļlatvijas partizānu pulks (~200 vīru);
- 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons (~50 vīru);
- 2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons
- 1. Valmieras un 2. Cēsu artilērijas baterijas (kopā ~210 vīru);
2. Cēsu kājnieku pulks 1919. gada jūnijā atradās frontē pret Sarkano armiju (uz to brīdi vienīgā pilnībā saformētā vienība), taču dažas tā komplektēšanas stadijā esošās rotas piedalījās Cēsu kaujās ar Latvijas zemessardzi.
Līdz Latvijas armijas izveidošanai, vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).[1] 1919. gada 15. jūlijā, sakarā ar Latvijas armijas izveidošanu, brigāde iekļāvās tās sastāvā, izstājoties no Igaunijas armijas pakļautības – tika papildināta un pārveidota par Vidzemes divīziju.
Skat. arī Ziemeļlatvijas rezerves bataljons, Dienvidlatvijas brigāde
Satura rādītājs
jauniesauktie
Cēsu pulka 2. rotas 1. vada karavīri
Valmieras pulka karavīri
jūras virsleitnants Jānis Brenners
ceļā uz Rīgu 1919. gada 6. jūlijā
ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā
ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā
ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā
ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
- Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
- Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
- Ekmane B. Ziemeļlatvijas brigādes veidošanās 1919. gadā: ko par to stāsta Latvijas Kara muzeja krājums? // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata VI. – Rīga, 2005. – 192.–211. lpp.
