Atšķirības starp "Plēves grupa" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (17 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Plēves brīvkorpuss''' (''Freikorps Plehwe'') - | + | '''Plēves brīvkorpuss''' jeb '''Plēves grupa''' (vc. ''Freikorps Plehwe'', an. ''Plehwe Group'') - [[Vācu leģions|Vācu leģiona]] vienība, bijušās Vācijas armijas 1. gvardes rezerves divīzijas (''1. Garde Reserve Division'') 2. gvardes rezerves pulks, papildināts ar citu vienību brīvprātīgajiem dalībai [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em. Komandieris: rezerves kapteinis Plēve (''Hauptmann der Reserve Karl von Plehwe''). |
| − | * 2. gvardes rezerves pulks (''2. Garde-Reserve-Regiment''): | + | * 2. gvardes rezerves pulks (''2. Garde-Reserve-Regiment'', ~800-1200 durkļi, 36-40 ložmetēji): |
** 1. bataljons | ** 1. bataljons | ||
** 2. bataljons | ** 2. bataljons | ||
** 3. bataljons | ** 3. bataljons | ||
| − | |||
* Plēves kavalērijas nodaļa (''Kavallerie-Zug von Plehwe'') | * Plēves kavalērijas nodaļa (''Kavallerie-Zug von Plehwe'') | ||
| + | * Kurzemes artilērijas nodaļas (''Kurländische-Abteilung: 4. & 7.'') - komplektētas no bijušā 1. gvardes rezerves lauka artilērijas pulka (''1. Garde-Reserve-Feldartillerie-Regiment'') karavīriem (3 vieglās un 1 smagā baterija) | ||
| + | ** 2. lauka artilērijas baterija (''2. Fußartillerie Batterie'') | ||
| + | ** Artilērijas rezerve, 2 baterijas (''Reserve-Artillery'') | ||
| + | * 1. gvardes rezerves pulks, sakomplektēts Kurzemē no bijušā 1. gvardes rezerves lauka artilērijas pulka (''1. Garde-Reserve-Feldartillerie-Regiment'') karavīriem un vietējiem brīvprātīgajiem (~900-1300 durkļi, 24-36 ložmetēji) | ||
| + | ** 1. bataljons | ||
| + | ** 2. bataljons | ||
| + | ** 3. bataljons | ||
| + | * 2. gvardes rezerves korpusa papildu rota | ||
* Jēgeru jātnieku eskadrons (''Kavallerie-Eskadron Schw. Jägerkorps'') | * Jēgeru jātnieku eskadrons (''Kavallerie-Eskadron Schw. Jägerkorps'') | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
* Autokolonna Nr.1204. (''Fuhrpark-Kolonne 1204'') | * Autokolonna Nr.1204. (''Fuhrpark-Kolonne 1204'') | ||
| − | * Policijas rota (''Polizei-Kompanie'') | + | * Policijas rota (''Polizei-Kompanie''; leitnants ''Meyer'') |
| + | * Liepājas policijas rota (''Polizei-Kompanie'') | ||
* Lauka policija (''Geheime Feldpolizei'' - formēšanas stadijā) | * Lauka policija (''Geheime Feldpolizei'' - formēšanas stadijā) | ||
| − | * [[bruņuvilciens Nr.5. (''Panzerzug V'') un tehniskās apkopes rota (''Depot-Kompanie'') | + | * [[bruņuvilciens]] Nr.5. (''Panzerzug V'') un tehniskās apkopes rota (''Depot-Kompanie'') |
| + | |||
| + | Kad vienību Austrumprūsijā vajadzēja izformēt, tā augustā devās uz Latviju kā Plēves grupa un iestājās Rietumu brīvprātīgo armijā. Sākotnēji dislocēta Meitenes apvidū, bet augusta sākumā pārvietojās uz Priekuli, kur apsargāja Priekules-Klaipēdas dzelzceļa līniju. Augusta otrajā pusē pulku veidoja apmēram 20 vienības, kopā kādi 3000 vīri. Piedalījās [[Bermontiāde]]s notikumos, uzbrūkot Liepājai. 23. novembrī caur Skodu sāka atkāpties uz Austrumprūsiju. 1919. gada decembrī pēc vienības ierašanās Vācijā to izformēja. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 241. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
* P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp. | * P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp. | ||
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.) | * Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.) | ||
| 46. rindiņa: | 54. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Krievijas "balto" armijas]] | [[Kategorija:Krievijas "balto" armijas]] | ||
| + | [[Kategorija:Brīvkorpusi]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 23. marts, plkst. 19.47
Plēves brīvkorpuss jeb Plēves grupa (vc. Freikorps Plehwe, an. Plehwe Group) - Vācu leģiona vienība, bijušās Vācijas armijas 1. gvardes rezerves divīzijas (1. Garde Reserve Division) 2. gvardes rezerves pulks, papildināts ar citu vienību brīvprātīgajiem dalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem. Komandieris: rezerves kapteinis Plēve (Hauptmann der Reserve Karl von Plehwe).
- 2. gvardes rezerves pulks (2. Garde-Reserve-Regiment, ~800-1200 durkļi, 36-40 ložmetēji):
- 1. bataljons
- 2. bataljons
- 3. bataljons
- Plēves kavalērijas nodaļa (Kavallerie-Zug von Plehwe)
- Kurzemes artilērijas nodaļas (Kurländische-Abteilung: 4. & 7.) - komplektētas no bijušā 1. gvardes rezerves lauka artilērijas pulka (1. Garde-Reserve-Feldartillerie-Regiment) karavīriem (3 vieglās un 1 smagā baterija)
- 2. lauka artilērijas baterija (2. Fußartillerie Batterie)
- Artilērijas rezerve, 2 baterijas (Reserve-Artillery)
- 1. gvardes rezerves pulks, sakomplektēts Kurzemē no bijušā 1. gvardes rezerves lauka artilērijas pulka (1. Garde-Reserve-Feldartillerie-Regiment) karavīriem un vietējiem brīvprātīgajiem (~900-1300 durkļi, 24-36 ložmetēji)
- 1. bataljons
- 2. bataljons
- 3. bataljons
- 2. gvardes rezerves korpusa papildu rota
- Jēgeru jātnieku eskadrons (Kavallerie-Eskadron Schw. Jägerkorps)
- Autokolonna Nr.1204. (Fuhrpark-Kolonne 1204)
- Policijas rota (Polizei-Kompanie; leitnants Meyer)
- Liepājas policijas rota (Polizei-Kompanie)
- Lauka policija (Geheime Feldpolizei - formēšanas stadijā)
- bruņuvilciens Nr.5. (Panzerzug V) un tehniskās apkopes rota (Depot-Kompanie)
Kad vienību Austrumprūsijā vajadzēja izformēt, tā augustā devās uz Latviju kā Plēves grupa un iestājās Rietumu brīvprātīgo armijā. Sākotnēji dislocēta Meitenes apvidū, bet augusta sākumā pārvietojās uz Priekuli, kur apsargāja Priekules-Klaipēdas dzelzceļa līniju. Augusta otrajā pusē pulku veidoja apmēram 20 vienības, kopā kādi 3000 vīri. Piedalījās Bermontiādes notikumos, uzbrūkot Liepājai. 23. novembrī caur Skodu sāka atkāpties uz Austrumprūsiju. 1919. gada decembrī pēc vienības ierašanās Vācijā to izformēja.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 241. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
- Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
- Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
- Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
- Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936
Resursi internetā par šo tēmu
- Viesturs Sprūde. «Bermontiādes» vēstures nekoptais dārziņš. // Latvijas Avīze. 04.11.2009.
- Pavels Bermonts-Avalovs un Rietumu brīvprātīgo armija.
- Бермонт-Авалов П.Р. Документы и воспоминания
- Гольдин A. Речная флотилия Западной добровольческой армии полковника П. М. Бермондта-Авалова в боях в Прибалтике (октябрь – декабрь 1919 г.) - diskusija
- Западная добровольческая армия - diskusija
- РУССКАЯ ЗАПАДНАЯ ДОБРОВОЛЬЧЕСКАЯ АРМИЯ
- Сергей Вейгман. Немецкий фашист из русских князей. // Столичные новости. №05 (201) 12-18 февраля 2002
- Сергей Базанов. Граф Келлер - первая шашка Русской армии.
- Западная добровольческая армия - Русская Идея
- Русская Западная добровольческая армия
- Крест Бермонт-Авалова
- Гольдин А.П. Наступление западной добровольческой армии на Ригу в октябре 1919 года: причины, цели и последствия.
