Atšķirības starp "Latvijas pagaidu padomju valdība" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latvijas pagaidu padomju valdība (LPPV)''' - augstākā valsts varas institūcija [[LSPR]], izveidota 1918. gada 4. decembrī, darbojās līdz 1919. gada | + | '''Latvijas pagaidu padomju valdība (LPPV)''' - augstākā valsts varas institūcija [[LSPR]], izveidota 1918. gada 4. decembrī, darbojās līdz 1919. gada 13. janvārim. |
| − | 1918. gada 28. novembrī [[Ļeņins]] informēja J.Vācieti, ka [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]] valdība nolēmusi dibināt Latvijas padomju valdību. 4. decembrī [[LSD]] CK sekretārs J. Šilfs-Jaunzemis saņēma no Maskavas rīkojumu sasaukt Rīgā partijas Centrālkomitejas apspriedi, kurā jāpieņem lēmumu sastādīt pagaidu valdību. 5. decembrī uz Maskavu tika nosūtīts valdības locekļu saraksts, kuru 10. decembrī apstiprināja Rīgas Strādnieku deputātu padomes prezidijs.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 368. lpp.</ref> Komisāru padomes locekļi bija: Pēteris Stučka (Komisāru padomes priekšēdētājs), O. Kārkliņš (priekšsēdētāja vietnieks), Jūlijs Daniševskis (priekšsēdētāja vietnieks), J.Šilfs-Jaunzems (Komisāru padomes sekretārs), Fricis Roziņš (zemkopības komisārs), Jānis Lencmanis (Iekšlietu tautas komisārs), Rūdolfs Endrups (finanšu, vēlāk pārtikas komisārs), J. Krūmiņš (LSD CK loceklis), R. Bauze (LSD CK loceklis un Padomju Latvijas armijas Revolucionārās kara padomes Politdaļas priekšnieks), Dāvids Beika (rūpniecības komisārs), K. Krastiņš (laikraksta "Cīņa" redaktors), Eduards Zandreiters (valdības būvju un sabiedrisko darbu komisārs), Kārlis Pētersons (kara komisārs), K. Pečaks u. c., kas vadīja 16 komisariātus. Visiem padomju valdības locekļiem bija noteikts atalgojums apmēram 800 rubļu apmērā. Darbojās līdz [[Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1. kongress|Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju Centrālās izpildkomitejas]] sēdei 1919. gada | + | 1918. gada 28. novembrī [[Ļeņins]] informēja J.Vācieti, ka [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]] valdība nolēmusi dibināt Latvijas padomju valdību. 4. decembrī [[LSD]] CK sekretārs J. Šilfs-Jaunzemis saņēma no Maskavas rīkojumu sasaukt Rīgā partijas Centrālkomitejas apspriedi, kurā jāpieņem lēmumu sastādīt pagaidu valdību. 5. decembrī uz Maskavu tika nosūtīts valdības locekļu saraksts, kuru 10. decembrī apstiprināja Rīgas Strādnieku deputātu padomes prezidijs.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 368. lpp.</ref> Komisāru padomes locekļi bija: Pēteris Stučka (Komisāru padomes priekšēdētājs), O. Kārkliņš (priekšsēdētāja vietnieks), Jūlijs Daniševskis (priekšsēdētāja vietnieks), J.Šilfs-Jaunzems (Komisāru padomes sekretārs), Fricis Roziņš (zemkopības komisārs), Jānis Lencmanis (Iekšlietu tautas komisārs), Rūdolfs Endrups (finanšu, vēlāk pārtikas komisārs), J. Krūmiņš (LSD CK loceklis), R. Bauze (LSD CK loceklis un Padomju Latvijas armijas Revolucionārās kara padomes Politdaļas priekšnieks), Dāvids Beika (rūpniecības komisārs), K. Krastiņš (laikraksta "Cīņa" redaktors), Eduards Zandreiters (valdības būvju un sabiedrisko darbu komisārs), Kārlis Pētersons (kara komisārs), K. Pečaks u. c., kas vadīja 16 komisariātus. Visiem padomju valdības locekļiem bija noteikts atalgojums apmēram 800 rubļu apmērā. Darbojās līdz [[Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1. kongress|Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju Centrālās izpildkomitejas]] sēdei Rīgā 1919. gada 13. janvārī, kurā tika izveidota [[Latvijas padomju valdība]]. |
Skat. arī: [[Latvijas Pagaidu valdība]], [[Latvijas Padomju valdība]], [[Niedras valdība]] | Skat. arī: [[Latvijas Pagaidu valdība]], [[Latvijas Padomju valdība]], [[Niedras valdība]] | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 189. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 189.-190. lpp. ISBN 9984-00-395-7 |
* Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp. | * Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp. | ||
* Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. | * Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Stučkas%20valdība/32545 Stučkas valdība // Letonika] | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lspr/dok/1918.12.17.htm Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku Padomju valdības manifests. 1918. gada 17. decembrī // historia.lv] | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lspr/dok/1918.11.23.htm Latvijas Sociāldemokrātijas CK Krievijas biroja ārkārtējās sēdes protokols par revolucionārās pagaidu valdības dibināšanu Latvijai. 1918. gada 23. novembrī] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 9. maijs, plkst. 16.01
Latvijas pagaidu padomju valdība (LPPV) - augstākā valsts varas institūcija LSPR, izveidota 1918. gada 4. decembrī, darbojās līdz 1919. gada 13. janvārim.
1918. gada 28. novembrī Ļeņins informēja J.Vācieti, ka KSFPR valdība nolēmusi dibināt Latvijas padomju valdību. 4. decembrī LSD CK sekretārs J. Šilfs-Jaunzemis saņēma no Maskavas rīkojumu sasaukt Rīgā partijas Centrālkomitejas apspriedi, kurā jāpieņem lēmumu sastādīt pagaidu valdību. 5. decembrī uz Maskavu tika nosūtīts valdības locekļu saraksts, kuru 10. decembrī apstiprināja Rīgas Strādnieku deputātu padomes prezidijs.[1] Komisāru padomes locekļi bija: Pēteris Stučka (Komisāru padomes priekšēdētājs), O. Kārkliņš (priekšsēdētāja vietnieks), Jūlijs Daniševskis (priekšsēdētāja vietnieks), J.Šilfs-Jaunzems (Komisāru padomes sekretārs), Fricis Roziņš (zemkopības komisārs), Jānis Lencmanis (Iekšlietu tautas komisārs), Rūdolfs Endrups (finanšu, vēlāk pārtikas komisārs), J. Krūmiņš (LSD CK loceklis), R. Bauze (LSD CK loceklis un Padomju Latvijas armijas Revolucionārās kara padomes Politdaļas priekšnieks), Dāvids Beika (rūpniecības komisārs), K. Krastiņš (laikraksta "Cīņa" redaktors), Eduards Zandreiters (valdības būvju un sabiedrisko darbu komisārs), Kārlis Pētersons (kara komisārs), K. Pečaks u. c., kas vadīja 16 komisariātus. Visiem padomju valdības locekļiem bija noteikts atalgojums apmēram 800 rubļu apmērā. Darbojās līdz Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju Centrālās izpildkomitejas sēdei Rīgā 1919. gada 13. janvārī, kurā tika izveidota Latvijas padomju valdība.
Skat. arī: Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Padomju valdība, Niedras valdība
Atsauces un piezīmes
- ↑ Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 368. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 189.-190. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930.
