Atšķirības starp "Kreicbergs Ādams" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (14 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ādams Kreicbergs''' (1861.-1933.) - virsnieks. | + | '''Ādams Kreicbergs''' (kr. ''Адам Клавовичь Крейцберг'', 1861.-1933.) - virsnieks. |
| − | Dzimis 1861. gada 16. aprīlī "Bauzēnu" mājās Dzirciema pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā. 1882. gadā kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, ieskaitīts 98. Tērbatas kājnieku pulkā par ierindnieku. Nosūtīts mācīties uz Rīgas junkuru skolu, kuru absolvējis 1886. gadā. Kā [[podpraporščiks]] ieskaitīts 97. Vidzemes kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Dinaburgā (mūsd. Daugavpils). 1887. | + | Dzimis 1861. gada 16. aprīlī rokpeļņa Klāva Kreicberga ģimenē, "Bauzēnu" mājās Dzirciema pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā. 1882. gadā kā 3. šķiras [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, ieskaitīts 98. Tērbatas kājnieku pulkā par ierindnieku. Nosūtīts mācīties uz Rīgas junkuru skolu (''Рижское пехотное юнкерское училище''), kuru absolvējis 1886. gadā. Kā [[podpraporščiks]] (08.1886.) ieskaitīts 97. Vidzemes kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Dinaburgā (mūsd. Daugavpils). 1887. gada 18. jūnijā paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], 1892. gadā - par [[Poručiks|poručiku]], 1900. gadā par [[Štabs-kapitans|štabs-kapitanu]], 1901. gadā - par [[Kapitans|kapitanu]]. Krievu-japāņu karā (1904.-1905.) piedalījās kā rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Sandepas un Mukdenas. 1911. gadā Viļņas kara apgabala štābā nokārto pārbaudījumus kara apgabala apriņķa priekšnieka amatam. 1912. gadā kara apgabala Novoaleksandrovksas apriņķa priekšnieks. 1913. gada oktobrī paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]], pārceļ uz 96. Omskas kājnieku pulku sākumā par saimniecības priekšnieka vietnieku, tad bataljona komandieri. Sākoties 1. Pasaules karam, 1914. gada jūlija otrajā pusē (18.-27.07.) Kriecbergs Pleskavā pārcelts uz jaunformējamo II kārtas (''второочередная'') 68. kājnieku divīzijas (''68-я пехотная дивизия'') 272. Gdovas kājnieku pulku (''272-й пехотный Гдовский полк''), piedaloties tā formēšanā. Augustā 68. divīzija izgāja apmācību [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]], tad nosūtīta uz Ziemeļrietumu fronti XXIV armijas sastāvā. Ņēma dalību kaujās pie Tilzītes (09.1914.), Mazūrijas ziemas karā (01.1915.), kaujā pie Kozlova-Rudas (kurā īpaši cieta 272. Gdovas pulks), cīņās pie Tilzītes-Tauraģes līnijā (02.-05.03.1915.), atkāpšanās kaujās pie Skadviļiem un Šauļiem (04.1915.) u.c. divīzijas kaujās. 1915. gada maijā iecelts par divīzijas vezumnieku komandieri. 1917. gadā komandē 181. kājnieku pulku, paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. 1918. gada janvārī-februārī pulks tika izformēts, Kreicbergs atgriezās Kurzemē. |
| − | 1918. gada 19. novembrī iestājies [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos, [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā). No 17. decembra Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks. Pagaidu valdībai un tai lojālajiem spēkiem bēgot no Rīgas, 2. janvārī pameta dienestu | + | 1918. gada 19. novembrī iestājies [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos, [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā). No 17. decembra Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks. Pagaidu valdībai un tai lojālajiem spēkiem bēgot no Rīgas, 2. janvārī pameta dienestu. Atgriezās tikai 1919. gada maijā, kad [[LSPR armija]] Kurzemē bija sakauta un atkāpās pāri Daugavai. Kreicbergs iestājās jaundibinātajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], iecelts par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku (12.07.1919.-31.12.1920.), no 29.07.1919. Rīgas kara apriņķa priekšnieks, arī Rīgas apriņķa komandants un Rīgas Kara etapa priekšnieks. Kopš 1926. gada [[ģenerālis]]. 1927. gadā atvaļinājies (45 gadi dienestā). Dibinājis A.Pumpura piemiņas fondu. Miris 1933. gada 17. maijā Rīgā. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
| − | * [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]], IV šķira | + | * [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]], IV šķira (22.09.1912. par nevainojamu dienestu) |
| − | * [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]], II un III šķira | + | * [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]], II un III šķira ar banti un zobeniem (par Mukdenu) |
* [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordenis]], II un III šķira | * [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordenis]], II un III šķira | ||
| − | * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | + | * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķīra (18.11.1926.) |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 360.-361. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | * Ģenerāla Ādama Kreicberga piemiņai. // Latgales Laiks. Nr.68. (19.05.1993.), 4. lpp. | ||
| + | * Lācis Visvaldis. Latvijas ģeneralitāte. // Lauku Avīze. Nr.18. (30.04.1992.), 6. lpp. | ||
| + | * 50 gadus karavīrā tērpā. // Latvijas Kareivis. 1932. 18. oktobris | ||
| + | * Latvijas pirmais kara apriņķa priekšnieks. // Latvijas kareivis. Nr.290.(2008.), 24.12.1926. 2. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Федуленко В.В. Наступление 1-й бригады 68-й пехотной дивизии в Восточную Пруссию в марте 1915 г. // Военная быль. 1958. №28. С.21-22. | ||
| + | * Кочубей В. Русские второочередные дивизии в войну 1914-1917 г.г. // Военная быль. 1960. №44. С.15-16. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.august-1914.ru/birserg.html Бирюк С. За веру, царя и Отечество : 68-я пехотная дивизия в Первой мировой войне.] | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 16. marts, plkst. 05.12
Ādams Kreicbergs (kr. Адам Клавовичь Крейцберг, 1861.-1933.) - virsnieks.
Dzimis 1861. gada 16. aprīlī rokpeļņa Klāva Kreicberga ģimenē, "Bauzēnu" mājās Dzirciema pagastā, Kurzemes guberņā. Pamatizglītību guvis pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā. 1882. gadā kā 3. šķiras savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā, ieskaitīts 98. Tērbatas kājnieku pulkā par ierindnieku. Nosūtīts mācīties uz Rīgas junkuru skolu (Рижское пехотное юнкерское училище), kuru absolvējis 1886. gadā. Kā podpraporščiks (08.1886.) ieskaitīts 97. Vidzemes kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Dinaburgā (mūsd. Daugavpils). 1887. gada 18. jūnijā paaugstināts par podporučiku, 1892. gadā - par poručiku, 1900. gadā par štabs-kapitanu, 1901. gadā - par kapitanu. Krievu-japāņu karā (1904.-1905.) piedalījās kā rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Sandepas un Mukdenas. 1911. gadā Viļņas kara apgabala štābā nokārto pārbaudījumus kara apgabala apriņķa priekšnieka amatam. 1912. gadā kara apgabala Novoaleksandrovksas apriņķa priekšnieks. 1913. gada oktobrī paaugstināts par apakšpulkvedi, pārceļ uz 96. Omskas kājnieku pulku sākumā par saimniecības priekšnieka vietnieku, tad bataljona komandieri. Sākoties 1. Pasaules karam, 1914. gada jūlija otrajā pusē (18.-27.07.) Kriecbergs Pleskavā pārcelts uz jaunformējamo II kārtas (второочередная) 68. kājnieku divīzijas (68-я пехотная дивизия) 272. Gdovas kājnieku pulku (272-й пехотный Гдовский полк), piedaloties tā formēšanā. Augustā 68. divīzija izgāja apmācību Daugavgrīvas cietoksnī, tad nosūtīta uz Ziemeļrietumu fronti XXIV armijas sastāvā. Ņēma dalību kaujās pie Tilzītes (09.1914.), Mazūrijas ziemas karā (01.1915.), kaujā pie Kozlova-Rudas (kurā īpaši cieta 272. Gdovas pulks), cīņās pie Tilzītes-Tauraģes līnijā (02.-05.03.1915.), atkāpšanās kaujās pie Skadviļiem un Šauļiem (04.1915.) u.c. divīzijas kaujās. 1915. gada maijā iecelts par divīzijas vezumnieku komandieri. 1917. gadā komandē 181. kājnieku pulku, paaugstināts par pulkvedi. 1918. gada janvārī-februārī pulks tika izformēts, Kreicbergs atgriezās Kurzemē.
1918. gada 19. novembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā). No 17. decembra Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks. Pagaidu valdībai un tai lojālajiem spēkiem bēgot no Rīgas, 2. janvārī pameta dienestu. Atgriezās tikai 1919. gada maijā, kad LSPR armija Kurzemē bija sakauta un atkāpās pāri Daugavai. Kreicbergs iestājās jaundibinātajā Latvijas armijā, iecelts par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku (12.07.1919.-31.12.1920.), no 29.07.1919. Rīgas kara apriņķa priekšnieks, arī Rīgas apriņķa komandants un Rīgas Kara etapa priekšnieks. Kopš 1926. gada ģenerālis. 1927. gadā atvaļinājies (45 gadi dienestā). Dibinājis A.Pumpura piemiņas fondu. Miris 1933. gada 17. maijā Rīgā.
Apbalvojumi:
- Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (22.09.1912. par nevainojamu dienestu)
- Sv. Annas ordenis, II un III šķira ar banti un zobeniem (par Mukdenu)
- Sv. Staņislava ordenis, II un III šķira
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķīra (18.11.1926.)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 360.-361. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Ģenerāla Ādama Kreicberga piemiņai. // Latgales Laiks. Nr.68. (19.05.1993.), 4. lpp.
- Lācis Visvaldis. Latvijas ģeneralitāte. // Lauku Avīze. Nr.18. (30.04.1992.), 6. lpp.
- 50 gadus karavīrā tērpā. // Latvijas Kareivis. 1932. 18. oktobris
- Latvijas pirmais kara apriņķa priekšnieks. // Latvijas kareivis. Nr.290.(2008.), 24.12.1926. 2. lpp.
- Федуленко В.В. Наступление 1-й бригады 68-й пехотной дивизии в Восточную Пруссию в марте 1915 г. // Военная быль. 1958. №28. С.21-22.
- Кочубей В. Русские второочередные дивизии в войну 1914-1917 г.г. // Военная быль. 1960. №44. С.15-16.
