Atšķirības starp "Feniķija" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
'''Feniķija''' (an. ''Phoenicia'', vc. ''Phönizier'', kr. ''Финикия''; no sengr. ''Φοίνικες'' - "purpura zeme") - [[feniķieši|feniķiešu]] (amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas, Beritas u.c. - savienība, kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē. (pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta un [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās) 8 līdz 25 km platā un aptuveni 200 km garā Vidusjūras [[Palestīna]]s piekrastas joslā, Vidusjūras baseinā lielākais tirdzniecības ceļu krustpunkts un centrs laikā no 1200. g.p.m.ē. līdz 700. g.p.m.ē. | '''Feniķija''' (an. ''Phoenicia'', vc. ''Phönizier'', kr. ''Финикия''; no sengr. ''Φοίνικες'' - "purpura zeme") - [[feniķieši|feniķiešu]] (amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas, Beritas u.c. - savienība, kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē. (pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta un [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās) 8 līdz 25 km platā un aptuveni 200 km garā Vidusjūras [[Palestīna]]s piekrastas joslā, Vidusjūras baseinā lielākais tirdzniecības ceļu krustpunkts un centrs laikā no 1200. g.p.m.ē. līdz 700. g.p.m.ē. | ||
| − | Apdzīvoja reģionu aptuveni kopš 2300. g.p.m.ē., pamazām izveidojot oriģinālu [[Civilizācija|civilizāciju]] ar zināmu šumeru-akadiešu un [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] civilizāciju ietekmi ietekmi, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. Katru feniķiešu pilsētvalsti pārvaldīja savs, no pārdesmit ievērojamāko dzimtu pārstāvjiem ievēlēts [[maģistrāts]], tomēr atsevišķos periodos pastāvēja [[monarhija]]. Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, nodarbojās ar zvejniecību, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta amatniecība (ar plašu [[Verdzība|vergu]] darbaspēka izmantošanu), stikla ražošana, metālapstrāde un [[Feniķiešu kuģi|kuģubūve]], kas visai drīz tika piemērota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos, bet vēlāk visā Vidusjūras akvatorijā. Tirgojās ar stikla izstrādājumiem, papirusu, zeltu, vergiem, ziloņkaulu, alvu, varu, svinu, tekstilu u.c. precēm. Izveidoja fonētisko burtu rakstību – alfabētu. Sākot ar X gs.p.m.ē. Feniķijas pilsētas sāka intensīvi dibināt savas [[kolonija]]s svarīgākajos jūras piekrastes punktos - Ziemeļāfrikā, Pireneju pussalā un Vidusjūras salās, - sasniedzot pat Atlantijas okeānu. Tiek pieļauts, ka feniķieši esot sasnieguši arī Lielbritāniju, no kuras veduši alvu un varu. Sākot ar VIII gs.p.m.ē. Feniķija kļuva par [[Asīrijas valsts]] provinci, zaudējot monopolstāvokli Vidusjūras tirdzniecībā, bet viņu vietā nāca sengrieķu tirgotāji. Pēc Asīrijas sabrukuma Feniķija tika iekļauta [[Jaunbabilonija]]s valstī, bet sākot ar 539. g.p.m.ē. - [[ | + | Apdzīvoja reģionu aptuveni kopš 2300. g.p.m.ē., pamazām izveidojot oriģinālu [[Civilizācija|civilizāciju]] ar zināmu šumeru-akadiešu un [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] civilizāciju ietekmi ietekmi, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. Katru feniķiešu pilsētvalsti pārvaldīja savs, no pārdesmit ievērojamāko dzimtu pārstāvjiem ievēlēts [[maģistrāts]], tomēr atsevišķos periodos pastāvēja [[monarhija]]. Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, nodarbojās ar zvejniecību, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta amatniecība (ar plašu [[Verdzība|vergu]] darbaspēka izmantošanu), stikla ražošana, metālapstrāde un [[Feniķiešu kuģi|kuģubūve]], kas visai drīz tika piemērota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos, bet vēlāk visā Vidusjūras akvatorijā. Tirgojās ar stikla izstrādājumiem, papirusu, zeltu, vergiem, ziloņkaulu, alvu, varu, svinu, tekstilu u.c. precēm. Izveidoja fonētisko burtu rakstību – alfabētu. Sākot ar X gs.p.m.ē. Feniķijas pilsētas sāka intensīvi dibināt savas [[kolonija]]s svarīgākajos jūras piekrastes punktos - Ziemeļāfrikā, Pireneju pussalā un Vidusjūras salās, - sasniedzot pat Atlantijas okeānu. Tiek pieļauts, ka feniķieši esot sasnieguši arī Lielbritāniju, no kuras veduši alvu un varu. Sākot ar VIII gs.p.m.ē. Feniķija kļuva par [[Asīrijas valsts]] provinci, zaudējot monopolstāvokli Vidusjūras tirdzniecībā, bet viņu vietā nāca sengrieķu tirgotāji. Pēc Asīrijas sabrukuma Feniķija tika iekļauta [[Jaunbabilonija]]s valstī, bet sākot ar 539. g.p.m.ē. - [[Ahemenīdu lielvalsts|Ahemenīdu lielvalstī]]. Pēc feniķiešu zemju iekarošanas un iekļaušanas [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalstī]] 332. g.p.m.ē., savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši vai nu emigrēja uz savām kolonijām, vai pamazām sāka saplūst ar jaunienācējiem, līdz vēl pirms m.ē. sākuma jau bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši. |
Feniķiešu civilizācija turpinājās nozīmīgākajā no kolonijām - [[Kartāga|Kartāgā]] (Jaunā pilsēta), dibināta IX gs. beigās p.m.ē., - kas kļuva par dominējošo feniķiešu pilsētvalsti, kuras ietekmes sfērā bija visa Vidusjūras rietumdaļa. | Feniķiešu civilizācija turpinājās nozīmīgākajā no kolonijām - [[Kartāga|Kartāgā]] (Jaunā pilsēta), dibināta IX gs. beigās p.m.ē., - kas kļuva par dominējošo feniķiešu pilsētvalsti, kuras ietekmes sfērā bija visa Vidusjūras rietumdaļa. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 09.37
Feniķija (an. Phoenicia, vc. Phönizier, kr. Финикия; no sengr. Φοίνικες - "purpura zeme") - feniķiešu (amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) pilsētvalstu - Biblas, Tiras, Sidonas, Beritas u.c. - savienība, kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē. (pēc Mikēnu un Hetu valsts norieta un Ēģiptes novājināšanās) 8 līdz 25 km platā un aptuveni 200 km garā Vidusjūras Palestīnas piekrastas joslā, Vidusjūras baseinā lielākais tirdzniecības ceļu krustpunkts un centrs laikā no 1200. g.p.m.ē. līdz 700. g.p.m.ē.
Apdzīvoja reģionu aptuveni kopš 2300. g.p.m.ē., pamazām izveidojot oriģinālu civilizāciju ar zināmu šumeru-akadiešu un ēģiptiešu civilizāciju ietekmi ietekmi, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. Katru feniķiešu pilsētvalsti pārvaldīja savs, no pārdesmit ievērojamāko dzimtu pārstāvjiem ievēlēts maģistrāts, tomēr atsevišķos periodos pastāvēja monarhija. Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, nodarbojās ar zvejniecību, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta amatniecība (ar plašu vergu darbaspēka izmantošanu), stikla ražošana, metālapstrāde un kuģubūve, kas visai drīz tika piemērota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos, bet vēlāk visā Vidusjūras akvatorijā. Tirgojās ar stikla izstrādājumiem, papirusu, zeltu, vergiem, ziloņkaulu, alvu, varu, svinu, tekstilu u.c. precēm. Izveidoja fonētisko burtu rakstību – alfabētu. Sākot ar X gs.p.m.ē. Feniķijas pilsētas sāka intensīvi dibināt savas kolonijas svarīgākajos jūras piekrastes punktos - Ziemeļāfrikā, Pireneju pussalā un Vidusjūras salās, - sasniedzot pat Atlantijas okeānu. Tiek pieļauts, ka feniķieši esot sasnieguši arī Lielbritāniju, no kuras veduši alvu un varu. Sākot ar VIII gs.p.m.ē. Feniķija kļuva par Asīrijas valsts provinci, zaudējot monopolstāvokli Vidusjūras tirdzniecībā, bet viņu vietā nāca sengrieķu tirgotāji. Pēc Asīrijas sabrukuma Feniķija tika iekļauta Jaunbabilonijas valstī, bet sākot ar 539. g.p.m.ē. - Ahemenīdu lielvalstī. Pēc feniķiešu zemju iekarošanas un iekļaušanas Maķedonijas lielvalstī 332. g.p.m.ē., savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši vai nu emigrēja uz savām kolonijām, vai pamazām sāka saplūst ar jaunienācējiem, līdz vēl pirms m.ē. sākuma jau bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši.
Feniķiešu civilizācija turpinājās nozīmīgākajā no kolonijām - Kartāgā (Jaunā pilsēta), dibināta IX gs. beigās p.m.ē., - kas kļuva par dominējošo feniķiešu pilsētvalsti, kuras ietekmes sfērā bija visa Vidusjūras rietumdaļa.
Literatūra par šo tēmu
- Moscati S. The World of the Phoenicians. - Frederick A. Praeger, Inc., Publishers: New York, 1965
- Markoe Glenn. Phoenicians. - University of California Press, 2000. ISBN 0-520-22613-5
- Arvid Göttlicher. Die Schiffe der Antike. - Mann: Berlin 1985 (Wiss. Buchgesell., Darmstadt 1985) ISBN 3-7861-1419-6
- Glenn E. Markoe. Die Phönizier. - Darmstadt, 2003, ISBN 3-8062-1816-1
- Sabatino Moscati. Die Phöniker. Von 1200 v. Chr. bis zum Untergang Karthagos. - Zürich 1966 (Essen, 1975, Hamburg, 1988) ISBN 3-455-08324-2
- Michael Sommer. Die Phönizier - Handelsherren zwischen Orient und Okzident. - Kröner: Stuttgart, 2005, ISBN 3-520-45401-7
- Michael Sommer. Die Phönizier. Geschichte und Kultur. - Beck: München, 2008, ISBN 3-406-56244-2
Resursi internetā par šo tēmu
- María Eugenia Aubet. The Phoenicians and the West: Politics, Colonies and Trade. Second Edition. - Cambridge University Press: Cambridge, 2001. Pp. xv, 432 ISBN 0-521-79161-8
