Atšķirības starp "Plebeji" versijām
m |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Plebeji''' (lat. ''plebeii'', no ''plebs'' - vienkāršā, prastā tauta) - brīvie | + | '''Plebeji''' (lat. ''plebeii'', no ''plebs'' - vienkāršā, prastā tauta) - brīvie iedzīvotāji [[Romas valsts|Senajā Romā]], kuriem sākumā nebija politisko tiesību. Nav īsti skaidrs, vai kā [[kārta]] veidojusies no imigrantiem [[polisa]]s veidošanās sākumposmā (kuriem līdzīgi kā [[Metoiki|metoikiem]] [[Atēnas|Senajās Atēnās]], nebija pilsoņu tiesību), vai no vietējiem [[tēva vara]]s atkarīgajiem vīriešiem. III gs.p.m.ē. ''plebeji'' panāca, ka, piešķirot vienlīdzīgas politiskās tiesības ar [[Patricieši|patriciešiem]], viņus iekļāva "Romas tautā" (''Populus Romanus Quiritium''). Nabadzīgāko plebeju daļu veidoja saimnieciski un civiltiesiski atkarīgie zemnieki (patriciešu [[klienti]]), skaitliski mazāku daļu veidoja tirgotāji un amatnieki, bet pamatmasa bija brīvie zemnieki un pilsētnieki. Ar laiku plebeju rindas sāka papildināt pakļautās Apenīnu pussalas iedzīvotāji - t.s. sabiedrotie, - kuri I gs. sākumā ieguma pilsoņu tiesības, kā arī daudzi provinču iedzīvotāji, kas t.s. ''republikas laika'' beigu posmā kā atsevišķas personas, kopienas vai pat pilsētu komūnas, bet ar 212. gada imperatora ediktu visi kļuva par Romas pilsoņiem. Galu galā ar jēdzienu "plebeji" Romā apzīmēja visus pilsoņus, kuri sociālajā hierarhijā atradās zemāk par [[Senators|senatoriem]] un [[ekvīti]]em, krietni augstāk par [[peregrīni]]em. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[zeugīti]], [[plebiscīts]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 6. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp. | * Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Sociālās grupas]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 12.37
Plebeji (lat. plebeii, no plebs - vienkāršā, prastā tauta) - brīvie iedzīvotāji Senajā Romā, kuriem sākumā nebija politisko tiesību. Nav īsti skaidrs, vai kā kārta veidojusies no imigrantiem polisas veidošanās sākumposmā (kuriem līdzīgi kā metoikiem Senajās Atēnās, nebija pilsoņu tiesību), vai no vietējiem tēva varas atkarīgajiem vīriešiem. III gs.p.m.ē. plebeji panāca, ka, piešķirot vienlīdzīgas politiskās tiesības ar patriciešiem, viņus iekļāva "Romas tautā" (Populus Romanus Quiritium). Nabadzīgāko plebeju daļu veidoja saimnieciski un civiltiesiski atkarīgie zemnieki (patriciešu klienti), skaitliski mazāku daļu veidoja tirgotāji un amatnieki, bet pamatmasa bija brīvie zemnieki un pilsētnieki. Ar laiku plebeju rindas sāka papildināt pakļautās Apenīnu pussalas iedzīvotāji - t.s. sabiedrotie, - kuri I gs. sākumā ieguma pilsoņu tiesības, kā arī daudzi provinču iedzīvotāji, kas t.s. republikas laika beigu posmā kā atsevišķas personas, kopienas vai pat pilsētu komūnas, bet ar 212. gada imperatora ediktu visi kļuva par Romas pilsoņiem. Galu galā ar jēdzienu "plebeji" Romā apzīmēja visus pilsoņus, kuri sociālajā hierarhijā atradās zemāk par senatoriem un ekvītiem, krietni augstāk par peregrīniem.
Skat. arī: zeugīti, plebiscīts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 9. lpp.
- Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
