Atšķirības starp "Pumpurs Pēteris" versijām
m |
m |
||
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Pēteris Pumpurs''' (kr. ''Пумпур Пётр Иванович''; 1900.-1942.) - [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, pilots, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks (1936.-1937.). | + | '''Pēteris Pumpurs''' (kr. ''Пумпур Пётр Иванович''; 1900.-1942.) - [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, pilots, [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] dalībnieks (1936.-1937.). |
− | Dzimis 1900. gada 25. aprīlī [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķa Plāteres pagastā. 1919. gadā mobilizēts Sarkanajā armijā. Krievijas pilsoņu kara | + | Dzimis 1900. gada 25. aprīlī [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķa Plāteres pagastā. 1919. gadā mobilizēts Sarkanajā armijā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks. 1924. gadā absolvēja lidotāju skolu. 1935. gada 22. septembrī paaugstināts par [[brigāde]]s komandieri (''комбриг''). 1936. gadā absolvēja Nikolaja Žukovska Gaisa kara akadēmiju. No 1936. līdz 1937. gadam bijis militārais padomnieks Spānijā (pseidonīms "pulkvedis Hulio"). Veiksmīgi vadījis iznīcinātāju grupu Madrides frontē, kā arī pats personiski piedalījās vairākās gaisa kaujās notriecot kopā 5 pretinieka lidmašīnas. Par varonību un vīrišķību kaujās 1937. gada 4. jūlijā apbalvots ar Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu. Reizē apbalvots arī ar Ļeņina ordeni. Pēc "Zelta Zvaigznes" izveidošanas, kas nāca klāt Padomju Savienības Varoņa nosaukumam, tika apbalvots ar Zelta Zvaigzni. Sarkanās armijas Gaisa spēku sagatavošanas pārvaldes priekšnieks (''начальник управления боевой подготовки ВВС''). No 1940. līdz 1941. gadam komandēja Maskavas Kara apgabala Gaisa spēku komandieris (''командующий ВВС Московского военного округа.''). 1940. gada 4. jūnijā piešķirta aviācijas ģenerālleitnanta pakāpe. Arestēts 1941. gada 31. maijā, kā pretpadomju militārās sazvērestības dalībnieks, 1942. gada 23. martā nošauts Saratovā. 1955. gada 25. jūnijā reabilitēts. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
+ | |||
+ | * [http://www.hrono.ru/biograf/bio_p/pumpur_pi.php Петр Иванович Пумпур - hrono.ru] | ||
+ | * [http://airaces.narod.ru/spane/pumpur.htm Пумпур Пётр (Петерис) Иванович] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:P]] |
Pašreizējā versija, 2013. gada 22. maijs, plkst. 13.06
Pēteris Pumpurs (kr. Пумпур Пётр Иванович; 1900.-1942.) - Sarkanās armijas virsnieks, pilots, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks (1936.-1937.).
Dzimis 1900. gada 25. aprīlī Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Plāteres pagastā. 1919. gadā mobilizēts Sarkanajā armijā. Krievijas pilsoņu kara dalībnieks. 1924. gadā absolvēja lidotāju skolu. 1935. gada 22. septembrī paaugstināts par brigādes komandieri (комбриг). 1936. gadā absolvēja Nikolaja Žukovska Gaisa kara akadēmiju. No 1936. līdz 1937. gadam bijis militārais padomnieks Spānijā (pseidonīms "pulkvedis Hulio"). Veiksmīgi vadījis iznīcinātāju grupu Madrides frontē, kā arī pats personiski piedalījās vairākās gaisa kaujās notriecot kopā 5 pretinieka lidmašīnas. Par varonību un vīrišķību kaujās 1937. gada 4. jūlijā apbalvots ar Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu. Reizē apbalvots arī ar Ļeņina ordeni. Pēc "Zelta Zvaigznes" izveidošanas, kas nāca klāt Padomju Savienības Varoņa nosaukumam, tika apbalvots ar Zelta Zvaigzni. Sarkanās armijas Gaisa spēku sagatavošanas pārvaldes priekšnieks (начальник управления боевой подготовки ВВС). No 1940. līdz 1941. gadam komandēja Maskavas Kara apgabala Gaisa spēku komandieris (командующий ВВС Московского военного округа.). 1940. gada 4. jūnijā piešķirta aviācijas ģenerālleitnanta pakāpe. Arestēts 1941. gada 31. maijā, kā pretpadomju militārās sazvērestības dalībnieks, 1942. gada 23. martā nošauts Saratovā. 1955. gada 25. jūnijā reabilitēts.
Apbalvojumi:
- Ļeņina ordenis (02.01.1937.)
- Ļeņina ordenis (04.07.1937.)
- Sarkanās zvaigznes ordenis (07.01.1937.)
- Padomju savienīvas varoņa ordenis (04.07.1937.)
Literatūra par šo tēmu
- Бортаковский T. Расстрелянные Герои Советского Союза. - Вече: Москва, 2012
- Герои Советского Союза: Краткий биографический словарь / Пред. ред. коллегии И. Н. Шкадов. - Воениздат: Москва, 1988. - Т. 2. - 863 с. ISBN 5-203-00536-2