Atšķirības starp "Brinkeni" versijām
m |
m |
||
(24 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | [[ | + | [[Attēls:Baron_Brincken_Wappen.png|right|thumb|200px|]] |
+ | '''fon den Brinkeni''' (vc. ''von und Baron von den Brincken''; kr. ''фон ден Бринкен'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Pirmie Brinkeni ienākuši Baltijā XV gs. kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Ar 1855. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu apstiprināja Brinkenu tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu (1862. pārapstiprināts). | ||
− | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu [[pilskungs]], [[brigadieris]], bruņniecības kasieris Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?), tā vecākais dēls, [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, Polijas karaļa [[kambarkungs]], kopš 1769. gada hercoga Zemgales baznīcu vizitators Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.); viņa dēls, Gulbenes muižas dzimtkungs, tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, Sēlpils apriņķa [[maršals]] Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.); Krievijas armijas ģenerālis [[Brinkens Aleksandrs fon den|Aleksandrs fon den Brinkens]] (1859-1917), ievērojamā dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena (''Gertrud von den Brincken'', 1892.-1982.). | |
+ | |||
+ | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spārnes (''Spahrenhof'', mūsd. Spāre), [[Rūmene|Rūmenes]], Gulbenes (Vaiņodes pag.), Jaunmoku (''[[Neu-Mocken]]'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
− | * | + | * Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 104. |
+ | |||
+ | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
+ | |||
+ | * [http://www.geni.com/search?search_type=people&names=von+den+Brincken von den Brincken - geni.com] | ||
+ | * [http://de.academic.ru/dic.nsf/dewiki/2285878 Brincken (Adelsgeschlecht) // Academic dictionaries and encyclopedias] | ||
+ | * [http://www.baltische-ritterschaften.de/Englische%20Version/Courland_Genealogy.htm Genealogie Kurland] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 28. septembris, plkst. 05.26
fon den Brinkeni (vc. von und Baron von den Brincken; kr. фон ден Бринкен) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Pirmie Brinkeni ienākuši Baltijā XV gs. kā Ordeņa vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Ar 1855. gada Senāta ukazu apstiprināja Brinkenu tiesības uz baronu titulu (1862. pārapstiprināts).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu pilskungs, brigadieris, bruņniecības kasieris Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?), tā vecākais dēls, Hercoga Kārļa (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, Polijas karaļa kambarkungs, kopš 1769. gada hercoga Zemgales baznīcu vizitators Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.); viņa dēls, Gulbenes muižas dzimtkungs, tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, Sēlpils apriņķa maršals Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.); Krievijas armijas ģenerālis Aleksandrs fon den Brinkens (1859-1917), ievērojamā dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena (Gertrud von den Brincken, 1892.-1982.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spārnes (Spahrenhof, mūsd. Spāre), Rūmenes, Gulbenes (Vaiņodes pag.), Jaunmoku (Neu-Mocken) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 104.