Atšķirības starp "Ašebergi" versijām
m |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Ascheberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Ascheberg_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] |
| − | '''fon Ašebergi''' (vc. ''von Ascheberg'') - bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | + | [[Attēls:Grafen_Ascheberg-Soefdeborg.png|right|thumb|200px|grāfi Ašebergi-Sedeborgi]] |
| + | [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''fon Ašebergi''' (vc. ''von Ascheberg'', kr. ''Ашеберг'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | ||
| − | 1793 gadā Ezeres Ketleru pēdējā atvase grāfiene Terēze fon Ketlera | + | Dzimta cēlusies no Minsteres apkaimes, XVI gs. pārcēlušies uz Holšteinu, no kurienes apmetās arī Zviedrijā un Polijā. Johana fon Ašeberga dēls Stefans devās uz Livoniju, aizsākot dzimtas Baltijas atzaru (jau pirms tam [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] brāļu vidū kalpojuši Ašebergi - piemēram, 1426. gadā Gosvins fon Ašebergs bijis Grobiņas [[fogts]], taču kā ordeņa brāļiem, tam nebija pēcnācēju). 1634. gadā Ritgers (''Rutger von Ascheberg'') imatrikulēts Kurzemes bruņniecībā (1649. gadā viņš piedalījās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sūtniecībā Varšavā). Cits Ritgers (1621.-1693.) kalpoja Zviedrijas tronim: feldmaršals, 1680. gadā - Skones gubernators, 1681. gadā - karaļa padomes loceklis, 1687. gadā saņēmis Sēdeborgas grāfa titulu (''Soefdeborg un Aagerupp von Guilmarsberg''), Talmaksbergas (''Talmaksberg'') barona titulu, taču pēc viņa dēla nāves 1720. gadā šis atzars iznīka. 1793. gadā Ezeres Ketleru pēdējā atvase grāfiene Terēze fon Ketlera apprecējās (ar Lielezeres novadu pūrā) ar Vecapguldes un Reņģes muižu īpašnieku Ritgeru Vilhelmu Gotlību fon Ašebergu, apvienojot uzvārdus: Ašebergs Ketlers (''von Ascheberg-Kettler''). Kurzemes Ašebergi kopš 1800. gada Krievijas impērijas aktos tiek dēvēti par baroniem, bet oficiāli šis tituls ar [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] lēmumu nostiprināts 1853. un 1862. gados. Dzimtai ir 4 līnijas: |
| + | * Kurzemes līnija, baroni | ||
| + | * Bavārijas līnija, brīvkungi | ||
| + | * Austrumprūsijas līnija, baroni | ||
| + | * Zviedrijas līnija, brīvkungi, grāfi | ||
| + | * Vestfāles līnija, brīvkungi | ||
| − | [[Kategorija: | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| + | |||
| + | * [http://baronss.ru/publ/1-1-0-308 Бароны фон Ашеберг] | ||
| + | * [http://baronss.ru/publ/1-1-0-309 Бароны фон Ашеберг-Кетлер] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 10.17
baroni un grāfi fon Ašebergi (vc. von Ascheberg, kr. Ашеберг) - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Dzimta cēlusies no Minsteres apkaimes, XVI gs. pārcēlušies uz Holšteinu, no kurienes apmetās arī Zviedrijā un Polijā. Johana fon Ašeberga dēls Stefans devās uz Livoniju, aizsākot dzimtas Baltijas atzaru (jau pirms tam Livonijas ordeņa brāļu vidū kalpojuši Ašebergi - piemēram, 1426. gadā Gosvins fon Ašebergs bijis Grobiņas fogts, taču kā ordeņa brāļiem, tam nebija pēcnācēju). 1634. gadā Ritgers (Rutger von Ascheberg) imatrikulēts Kurzemes bruņniecībā (1649. gadā viņš piedalījās Kurzemes un Zemgales hercogistes sūtniecībā Varšavā). Cits Ritgers (1621.-1693.) kalpoja Zviedrijas tronim: feldmaršals, 1680. gadā - Skones gubernators, 1681. gadā - karaļa padomes loceklis, 1687. gadā saņēmis Sēdeborgas grāfa titulu (Soefdeborg un Aagerupp von Guilmarsberg), Talmaksbergas (Talmaksberg) barona titulu, taču pēc viņa dēla nāves 1720. gadā šis atzars iznīka. 1793. gadā Ezeres Ketleru pēdējā atvase grāfiene Terēze fon Ketlera apprecējās (ar Lielezeres novadu pūrā) ar Vecapguldes un Reņģes muižu īpašnieku Ritgeru Vilhelmu Gotlību fon Ašebergu, apvienojot uzvārdus: Ašebergs Ketlers (von Ascheberg-Kettler). Kurzemes Ašebergi kopš 1800. gada Krievijas impērijas aktos tiek dēvēti par baroniem, bet oficiāli šis tituls ar Senāta lēmumu nostiprināts 1853. un 1862. gados. Dzimtai ir 4 līnijas:
- Kurzemes līnija, baroni
- Bavārijas līnija, brīvkungi
- Austrumprūsijas līnija, baroni
- Zviedrijas līnija, brīvkungi, grāfi
- Vestfāles līnija, brīvkungi
