Atšķirības starp "Bukshevdeni" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Baron_Buxhoewden_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | + | [[Attēls:Baron_Buxhoewden_Wappen.png|thumb|200px|fon un baroni]] |
[[Attēls:Graf_Buxhoewden.png|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Graf_Buxhoewden.png|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | baroni un grāfi '''Bukshevdeni''' (vc. ''von Buxhoewden, Buxhöwden, | + | baroni un grāfi '''Bukshevdeni''' (vc. ''von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoevede, Büxhowden'', kr. ''Буксгевдены''), beletristikā arī '''Bukshēvdeni''' - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. Dzimtas aizsācējs ir pirmā Rīgas Bīskapa Alberta brālis Johans fon Bukshevdens. Kopš XIV gs. dzimta sāka iegūt īpašumus arī Sāmsalā un Vidzemes igauņu daļā, taču līdz XVIII gs. piederēja bruņniecības nabadzīgākajai daļai, un tās uzplaukums sākās tikai pēc tam, kad virkne tās vīriešu uzsāka militāro karjeru Krievijas impērijas armijā. 1741. gadā dzimta ierakstīta [[Sāmsalas bruņniecības matrikulā]], 1745. gadā - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1805. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. ''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', kr. ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja [[Grāfs|grāfa]] titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu. | 1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. ''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', kr. ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja [[Grāfs|grāfa]] titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu. | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jminami: pirmais Rīgas [[bīskaps]], impērijas [[firsts]] Alberts fon Bukshevdens (1199.-1229.), otrais Leales bīskaps un pirmoais Tērbatas bīskaps Hermanis fon Bukshevdens (1163.-1248.), Baltijas [[ģenerālgubernators]] (1803.–1810.), ģenerālis, grāfs Frīdrihs Vilhelms fon Bukshevdens (1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieks Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karlus fon Bukshevdens (1856.-1935.), imperatora Nikolaja II bērnu audzinātāja Sofija fon Bukshevdena (''Sophie von Buxhoeveden'', 1883.-1956.), Igaunijas armijas kavalērijas pulkvedis, [[LkO]] kavalieris Arturs fon Bukshevdens (''Peter Eugen Arthur Baron von Buxhoevden'', 1882.-1964.). |
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (''Weißenhof, Haltermanns Höfchen''), Palsmanes (''Palzmar''), Ruperta, Lodes (''Lode'', ig. ''Koluvere''), Līnes (''Löhn''), Leales pilsmuiža (''Schloß Leal'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (''Weißenhof, Haltermanns Höfchen''), Palsmanes (''Palzmar''), Ruperta, Lodes (''Lode'', ig. ''Koluvere''), Līnes (''Löhn''), Leales pilsmuiža (''Schloß Leal'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* [http://www.korset4you.ru/01020939.htm Буксгевдены - Русский Биографический Словарь] | * [http://www.korset4you.ru/01020939.htm Буксгевдены - Русский Биографический Словарь] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2018. gada 3. novembris, plkst. 07.32
baroni un grāfi Bukshevdeni (vc. von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoevede, Büxhowden, kr. Буксгевдены), beletristikā arī Bukshēvdeni - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Igaunijas guberņā. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. Dzimtas aizsācējs ir pirmā Rīgas Bīskapa Alberta brālis Johans fon Bukshevdens. Kopš XIV gs. dzimta sāka iegūt īpašumus arī Sāmsalā un Vidzemes igauņu daļā, taču līdz XVIII gs. piederēja bruņniecības nabadzīgākajai daļai, un tās uzplaukums sākās tikai pēc tam, kad virkne tās vīriešu uzsāka militāro karjeru Krievijas impērijas armijā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1745. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1805. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā.
1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, kr. граф Фёдор Фёдорович Буксгевден, 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja grāfa titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jminami: pirmais Rīgas bīskaps, impērijas firsts Alberts fon Bukshevdens (1199.-1229.), otrais Leales bīskaps un pirmoais Tērbatas bīskaps Hermanis fon Bukshevdens (1163.-1248.), Baltijas ģenerālgubernators (1803.–1810.), ģenerālis, grāfs Frīdrihs Vilhelms fon Bukshevdens (1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieks Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karlus fon Bukshevdens (1856.-1935.), imperatora Nikolaja II bērnu audzinātāja Sofija fon Bukshevdena (Sophie von Buxhoeveden, 1883.-1956.), Igaunijas armijas kavalērijas pulkvedis, LkO kavalieris Arturs fon Bukshevdens (Peter Eugen Arthur Baron von Buxhoevden, 1882.-1964.).
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (Weißenhof, Haltermanns Höfchen), Palsmanes (Palzmar), Ruperta, Lodes (Lode, ig. Koluvere), Līnes (Löhn), Leales pilsmuiža (Schloß Leal) u.c. muižas.
