Atšķirības starp "Delvigi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Baron_Delwig_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Baron_Delwig_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
baroni fon '''Delvigi''' (vc. ''Baron Delwig'', kr. ''Дельвигы'') - vācu (Vestfāle) izcelsmes sena bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijas guberņās. [[Livonija|Livonijā]] sastopami kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] brāļi kopš XIV gs. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir bruņinieks Everts Delvigs (?-1555.). [[Pulkvedis]] Reinholds fon Delvigs (''Bernhard Reinhold von Delwig'', 1679.-1746.) 1720. gadā saņēma no Zviedrijas karaļa [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1723. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. Pēc 1809. gada miera līguma, ar kuru Krievija pievienoja [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], fon Delvigi kļuva par Krievijas pavalstniekiem un atgriezās no Somijas Igaunijā un Vidzemē. 1868. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu.
+
baroni un fon '''Delvigi''' (vc. ''von Delwig'', kr. ''Дельвигы'') - vācu (Vestfāle) izcelsmes sena bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijas guberņās.  
  
No dzimtas pārstāvjiem zināmākie ir: [[Sāmsalas bīskapija]]s [[dekāns]] Johans Delvigs (''Johann von Delwig'', ?-1423.); Vīlandes [[komturs]] Valdemārs Delvigs (''Wolmar von Dellwich'', ?-1510.); [[ģenerālis]] Heinrihs fon Delvigs (''Heinrich von Delwig'', 1620.–1696.); Šlezvigas Holšteinas [[hofmaršals]] Berents Reinholds fon Delvigs (?-1770.); Vīpuri oberkomendants Karls fon Delvigs (?-1791.); Puškina draugs, dzejnieks Antons fon Delvigs (''Антон Антонович Дельвиг'', 1798.-1831.); dzejnieks Aleksandrs fon Delvigs (1810.-1831.); inženieris ģenerālis, rakstnieks Andrejs fon Delvigs (1813.-1887.); Ceļu–satiksmes ministrijas pilnvarotais inženieris [[ģenerālleitnants]] Nikolajs fon Delvigs (1814.-1870.); vēsturnieks, ģenerālleitnants Sergejs fon Delvigs (1866.-1944.).
+
[[Livonija|Livonijā]] sastopami kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] brāļi kopš XIV gs. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir bruņinieks Everts Delvigs (?-1555.). [[Pulkvedis]] Reinholds fon Delvigs (''Bernhard Reinhold von Delwig'', 1679.-1746.) 1720. gadā saņēma no Zviedrijas karaļa [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu, ko mantoja tā pēcnācēji. 1723. gadā dviņa dzimtas līnija ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1747. gadā baroni fon Delvigi un fon Delvigi no Gaujienas (''von Delwig a.d.H. Adsel''), bet 1842. gadā baroni Delvigi-Tīzenhauzeni (''Baron von Delwig-Tiesenhausen'') tika ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Pēc 1809. gada miera līguma, ar kuru Krievija pievienoja [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], fon Delvigi kļuva par Krievijas pavalstniekiem un atgriezās no Somijas Igaunijā un Vidzemē. 1868. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu.
  
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Gaujienas (Adsel Schloss''), Zvārtavas (''Adsel-Schwartzhof ''), Apes, Annas, Ērmaņu (''Hermannshof'') u.c. [[muiža]]s.
+
No dzimtas pārstāvjiem zināmākie ir: [[Sāmsalas bīskapija]]s [[dekāns]] Johans Delvigs (''Johann von Delwig'', ?-1423.); Vīlandes [[komturs]] Valdemārs Delvigs (''Wolmar von Dellwich'', ?-1510.); [[ģenerālis]] Heinrihs fon Delvigs (''Heinrich von Delwig'', 1620.–1696.); Šlezvigas Holšteinas [[hofmaršals]] Berents Reinholds fon Delvigs (?-1770.); Vīpuri oberkomendants Karls fon Delvigs (?-1791.); Puškina draugs, dzejnieks Antons fon Delvigs (''Anton fon Delwig'', kr. ''Антон Антонович Дельвиг'', 1798.-1831.); dzejnieks Aleksandrs fon Delvigs (kr. ''Дельвиг, Александр Иванович'', 1810.-1831.); inženieris ģenerālis, rakstnieks Andrejs fon Delvigs (''Andrei von Delwig'', kr. ''Дельвиг, Андрей Иванович'', 1813.-1887.); Ceļu–satiksmes ministrijas pilnvarotais inženieris [[ģenerālleitnants]] Nikolajs fon Delvigs (kr. ''Дельвиг, Николай Иванович'', 1814.-1870.); vēsturnieks, ģenerālleitnants Sergejs fon Delvigs (kr. ''Дельвиг, Сергей Николаевич'', 1866.-1944.).
 +
 
 +
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Gaujienas (''Adsel Schloss''), Zvārtavas (''Adsel-Schwartzhof''), Apes (''Hopa, Hopenhof''), Annas (''Annenhof''), Ērmaņu (''Hermannshof''), Ākres (''Aakre, Aykar, Kawrimoise''), Kelicas (''Alt-Köllitz''), Karulas (''Carolen''), Tuhalas (''Toal''), Venas (''Feyena, Faehna, Fähna''), Ohukocas (''Odenwald, Odenkotz''), Pagares (''Paggar''), Hirmusas (''Hirmus''), Vureperes (''Woroper''), Jehelatmes (''Jagelecht, Jeglecht''), Kohtlas (''Kochtel''), Resnas (''Restna, Rõsna''), Perilas (''Pergel'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
15. rindiņa: 17. rindiņa:
 
* [http://www.rummuseum.ru/portal/node/792 Шестакова А.А. Бароны фон Дельвиг: век ХХ]
 
* [http://www.rummuseum.ru/portal/node/792 Шестакова А.А. Бароны фон Дельвиг: век ХХ]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/128349/ Дельвиг, род // Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/128349/ Дельвиг, род // Словари и энциклопедии на Академике]
 +
* [http://www.proza.ru/2010/02/27/674 Борис Никольский. Фон Дельвиг в обороне Севастополя.]
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2017. gada 4. augusts, plkst. 16.02

Baron Delwig Wappen.png

baroni un fon Delvigi (vc. von Delwig, kr. Дельвигы) - vācu (Vestfāle) izcelsmes sena bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijas guberņās.

Livonijā sastopami kā Ordeņa brāļi kopš XIV gs. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir bruņinieks Everts Delvigs (?-1555.). Pulkvedis Reinholds fon Delvigs (Bernhard Reinhold von Delwig, 1679.-1746.) 1720. gadā saņēma no Zviedrijas karaļa brīvkunga titulu, ko mantoja tā pēcnācēji. 1723. gadā dviņa dzimtas līnija ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1747. gadā baroni fon Delvigi un fon Delvigi no Gaujienas (von Delwig a.d.H. Adsel), bet 1842. gadā baroni Delvigi-Tīzenhauzeni (Baron von Delwig-Tiesenhausen) tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. Pēc 1809. gada miera līguma, ar kuru Krievija pievienoja Somiju, fon Delvigi kļuva par Krievijas pavalstniekiem un atgriezās no Somijas Igaunijā un Vidzemē. 1868. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.

No dzimtas pārstāvjiem zināmākie ir: Sāmsalas bīskapijas dekāns Johans Delvigs (Johann von Delwig, ?-1423.); Vīlandes komturs Valdemārs Delvigs (Wolmar von Dellwich, ?-1510.); ģenerālis Heinrihs fon Delvigs (Heinrich von Delwig, 1620.–1696.); Šlezvigas Holšteinas hofmaršals Berents Reinholds fon Delvigs (?-1770.); Vīpuri oberkomendants Karls fon Delvigs (?-1791.); Puškina draugs, dzejnieks Antons fon Delvigs (Anton fon Delwig, kr. Антон Антонович Дельвиг, 1798.-1831.); dzejnieks Aleksandrs fon Delvigs (kr. Дельвиг, Александр Иванович, 1810.-1831.); inženieris ģenerālis, rakstnieks Andrejs fon Delvigs (Andrei von Delwig, kr. Дельвиг, Андрей Иванович, 1813.-1887.); Ceļu–satiksmes ministrijas pilnvarotais inženieris ģenerālleitnants Nikolajs fon Delvigs (kr. Дельвиг, Николай Иванович, 1814.-1870.); vēsturnieks, ģenerālleitnants Sergejs fon Delvigs (kr. Дельвиг, Сергей Николаевич, 1866.-1944.).

Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Gaujienas (Adsel Schloss), Zvārtavas (Adsel-Schwartzhof), Apes (Hopa, Hopenhof), Annas (Annenhof), Ērmaņu (Hermannshof), Ākres (Aakre, Aykar, Kawrimoise), Kelicas (Alt-Köllitz), Karulas (Carolen), Tuhalas (Toal), Venas (Feyena, Faehna, Fähna), Ohukocas (Odenwald, Odenkotz), Pagares (Paggar), Hirmusas (Hirmus), Vureperes (Woroper), Jehelatmes (Jagelecht, Jeglecht), Kohtlas (Kochtel), Resnas (Restna, Rõsna), Perilas (Pergel) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Вацуро В.А. Дельвиг Александр Иванович // Русские писатели 1800—1917. Биографический словарь / П. А. Николаев (гл. ред.). - Большая российская энциклопедия: Москва, 1992, Т.2: С. 98-99. - 623 с.
  • Левицкая Св. Здравствуй мой Дельвиг. Банк культурной информации. - Екатеринбург, 2001. - 200 с.

Resursi internetā par šo tēmu