Atšķirības starp "Dortezeni" versijām
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Dorthesen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Dorthesen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon '''Dortezeni''' (vc. ''von Baron Dorthesen'', kr. ''фон Дортезены''), latviešu literatūrā arī '''Dorothezeni''' vai '''Dorthezeni''' - sena holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. [[Livonija]]s laikā [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. | + | baroni fon '''Dortezeni''' (vc. ''von Baron Dorthesen'', kr. ''фон Дортезены''), latviešu literatūrā arī '''Dorothezeni''' vai '''Dorthezeni''' - sena holandiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. [[Livonija]]s laikā [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
| − | + | Latviešu literatūrā vairāku šīs dzimtas locekļu dzīve XIX gs. beigās aprakstīta J. Janševska romānā ''Līgava''. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Liepājas krasta [[fogts]] (''Strandfogt'') Otto fon Dortezens; piektais Monblāna iekarotājs (1802.) barons M. fon Dortezens. | |
| − | + | Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Bakūzes (''Backhusen''), Dēseles (''Dehsseln, -Kreutzberg , Lautzen am See''), Oksles (''Oxeln''), Kurmenes (''Kurmen''), Ēraga (Ezerraga) ciems, vēlākā Vilku muiža Liepājas ezera ziemeļaustrumu krastā, Zūru (''Suhrshof''), Mustiņu, Meldzeres u.c. muižas. | |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
* Bahmanis K. Georgs von Dortezens par Andreju Spāģi un tautas izglītību. - Rīga, 1935. | * Bahmanis K. Georgs von Dortezens par Andreju Spāģi un tautas izglītību. - Rīga, 1935. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2021. gada 1. jūlijs, plkst. 16.05
baroni fon Dortezeni (vc. von Baron Dorthesen, kr. фон Дортезены), latviešu literatūrā arī Dorothezeni vai Dorthezeni - sena holandiešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Livonijas laikā Teitoņu ordeņa vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
Latviešu literatūrā vairāku šīs dzimtas locekļu dzīve XIX gs. beigās aprakstīta J. Janševska romānā Līgava. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Liepājas krasta fogts (Strandfogt) Otto fon Dortezens; piektais Monblāna iekarotājs (1802.) barons M. fon Dortezens.
Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Bakūzes (Backhusen), Dēseles (Dehsseln, -Kreutzberg , Lautzen am See), Oksles (Oxeln), Kurmenes (Kurmen), Ēraga (Ezerraga) ciems, vēlākā Vilku muiža Liepājas ezera ziemeļaustrumu krastā, Zūru (Suhrshof), Mustiņu, Meldzeres u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Bahmanis K. Georgs von Dortezens par Andreju Spāģi un tautas izglītību. - Rīga, 1935.
