Atšķirības starp "Patriotisms" versijām

Pašreizējā versija, 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 05.53

Patriotisms (no lat. patria, "tēvija", no gr. πατριώτης - "tautietis", πατρίς, patris - "tēvs"; angl. patriotism, vāc. Patriotismus, fr. patriotisme, kr. патриотизм) - nekritisks politiskās morāles piederības princips, kas par permanenti pozitīvu pamatvērtību uzskata un izceļ to sociālo un politisko vidi (valsti, pilsētu, kopienu), kurā cilvēks dzimis, audzis un pie kuras piederīgu sevi uzskata. Patriota attieksme būtu raksturojama kā maksimālas lojalitātes paveids - dabisks patoss, - kas ietver arī noteiktu emociju (mīlestības, lepnuma u.c.) klātesamību. Kā īpašības apzīmējums patriotisms angļu valodā parādās XVIII gadsimtā, bet latviešu valodā šo vārdu lieto kopš XIX gadsimta beigām - pirms tam šī apzīmējuma vietā lietoja vārdu salikumu "tēvijas mīlestība" (amor patriae, love of country utt.) u.tml.

Atkarībā no vēstures perioda un vietas, indivīds var būt cilts, polisas, impērijas, monarhijas, nācijas, valsts patriots. Ne vienmēr vērtības pārklājās, t.i., indivīds var būt nācijas (tautas) patriots, bet būt pret tās valsts iekārtu (un otrādi: indivīds var būt valsts patriots, jūtot nepatiku pret nācijām, kas dzīvo šīs valsts teritorijā). Jauno un jaunāko laiku pasaulē, kurā dominē nacionālas valstis, patriotisms ir nepieciešams attiecīgās politiskās formācijas saglabāšanai un ir pieņemts uzskatīt, ka patriotisms ir pavalstnieku lojalitāte, viens no pamatfaktoriem, kas satur valsti kopā bez represīvā aparāta palīdzības.

Kā daudzas sociālo zinātņu kategorijas, arī patriotisms praktiski nav definējams un atšķiras, atkarībā no subjekta pozīcijas. Alasdērs Makintairs (Alasdair MacIntyre) pauž viedokli, ka atšķirīgie patriotisma vērtējumi ir balstīti atšķirīgās morāles izpratnēs: no vienas puses, mēs varam runāt par morāli, kas ir sakņota noteiktā kopienā, attiecībās starp kopienas locekļiem, tradīcijām, kas kopienā ir veidojušās. No šīs morāles viedokļa patriotisms ir viens no būtiskākajiem tikumiem. Bet ir arī cita morāles izpratne, kas paredz, ka ikviena rīcība ir jāvērtē no neieinteresēta, bezpersoniska skatpunkta, kā spriestu racionāli domājošs cilvēks neatkarīgi no savām interesēm, patikas vai sociālā stāvokļa. Tāda morāle ir pretrunā ar patriotismu, jo no tās izriet, ka nav pamata dod priekšroku vienai valstij, tautai vai kopienai salīdzinājumā ar citu tautu valsti vai kopienu. Sengrieķu valodā ar vārdu patriotēs apzīmēja personu, ka nāk no tās pašas zemes jeb valsts (to sengrieķi attiecināja uz barbariem, t.i., tiem, kas nav grieķi; paši sevi apzīmēja kā "pilsonis" - politēs, - kas norādīja, ka persona ir tās pašas polisas pilsonis).

Literatūra par šo tēmu

Makintīrs A. Vai patriotisms ir tikums. // Mūsdienu politiskā filozofija. / J. Kiss (sast.) - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998. 420.-435. lpp.

Alasdair MacIntyre. Is Patriotism a Virtue? / R. Beiner (ed.), Theorizing Citizenship. - State University of New York Press, 1995, pp. 209-228.
Joshua Cohen and Martha C. Nussbaum. For Love of Country: Debating the Limits of Patriotism. - Beacon Press, 1996, ISBN 0-8070-4313-3
Jürgen Habermas. Appendix II: Citizenship and National Identity. / Between Facts and Norms: Contributions to a Discourse Theory of Law and Democracy. - MIT Press, 1996
Maurizio Viroli. For Love of Country: An Essay on Patriotism and Nationalism. - Oxford University Press, 1997, ISBN 0-19-829358-5
Daniel Bar-Tal and Ervin Staub. Patriotism. - Wadsworth Publishing, 1999, ISBN 0-8304-1410-X
Charles Blattberg. From Pluralist to Patriotic Politics: Putting Practice First. - Oxford University Press, 2000, ISBN 0-19-829688-6
Igor Primoratz, ed., Patriotism. - Humanity Books, 2002, ISBN 1-57392-955-7
Paul Gomberg. Patriotism is Like Racism. / Igor Primoratz, ed., Patriotism. - Humanity Books, 2002, pp. 105-112. ISBN 1-57392-955-7
Gomberg P. Patriotism is like Racism. // Ethics, 101, 1990, pp. 144-150
Keller S. Patriotisma as Bad Faith. // Ethics, 115, 1990, pp. 563-592
Martha Nussbaum. Political Emotions. Why Love Matters for Justice. - Harvard University Press: Cambridge, MA, 2013
Patriotism. Philosophical and Political Perspectives. - Ashgate: Aldershot, 2007

Günter Birtsch (Hrsg.). Patriotismus. - Meiner: Hamburg, 1998, ISBN 3-78730-978-0
Arnold Ruge, Peter Wende. Der Patriotismus. - Insel Verlag, Frankfurt am Main, 1968
Nikolaus Westerhoff. Die Mär vom guten Patrioten. // Süddeutsche Zeitung Nr. 160 vom 14./15. Juli 2007

Resursi internetā par šo tēmu

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-'''Patriotisms''' (no lat. ''patria'', "tēvija", no gr. ''πατριώτης'' - "tautietis", ''πατρίς'', ''patris'' - "tēvs"; angl. ''patriotism'', vāc. ''Patriotismus'', fr. ''patriotisme'', kr. ''патриотизм'') - nekritisks politiskās morāles piederības princips, kas par permanenti pozitīvu pamatvērtību uzskata un izceļ to sociālo un politisko vidi (valsti, pilsētu, kopienu), kurā cilvēks dzimis, audzis un pie kuras piederīgu sevi uzskata. Patriota attieksme būtu raksturojama kā maksimālas lojalitātes paveids, kas ietver arīnoteiktu emociju (mīlestības, lepnuma u.c.) klātesamību. Atkarībā no vēstures perioda un vietas, indivīds var būt [[cilts]], [[polisa]]s, [[impērija]]s, [[monarhija]]s, [[nācija]]s, [[valsts]] patriots. Ne vienmēr vērtības pārklājās, t.i., indivīds var būt nācijas patriots, bet būt pret tās valsts iekārtu (un otrādi: indivīds var būt valsts patriots, jūtot nepatiku pret nācijām, kas dzīvo šīs valsts teritorijā). Jauno un jaunāko laiku pasaulē, kurā dominē nacionālas valstis, patriotisms ir nepieciešams attiecīgās politiskās formācijas saglabāšanai un ir pieņemts uzskatīt, ka patriotisms ir pavalstnieku lojalitāte, viens no pamatfaktoriem, kas satur valsti kopā bez represīvā aparāta palīdzības.
+'''Patriotisms''' (no lat. ''patria'', "tēvija", no gr. ''πατριώτης'' - "tautietis", ''πατρίς'', ''patris'' - "tēvs"; angl. ''patriotism'', vāc. ''Patriotismus'', fr. ''patriotisme'', kr. ''патриотизм'') - nekritisks politiskās morāles piederības princips, kas par permanenti pozitīvu pamatvērtību uzskata un izceļ to sociālo un politisko vidi (valsti, pilsētu, kopienu), kurā cilvēks dzimis, audzis un pie kuras piederīgu sevi uzskata. Patriota attieksme būtu raksturojama kā maksimālas lojalitātes paveids - dabisks patoss, - kas ietver arī noteiktu emociju (mīlestības, lepnuma u.c.) klātesamību. Kā īpašības apzīmējums patriotisms angļu valodā parādās XVIII gadsimtā, bet latviešu valodā šo vārdu lieto kopš XIX gadsimta beigām - pirms tam šī apzīmējuma vietā lietoja vārdu salikumu "tēvijas mīlestība" (''amor patriae, love of country'' utt.) u.tml.
-Kā daudzas sociālo zinātņu kategorijas, arī patriotisms praktiski nav definējams un atšķiras, atkarībā no subjekta pozīcijas. Alasdērs Makintairs (''Alasdair MacIntyre'') 1984. gadā Kanzasas universitātē nolasītajā Lidlija lekcijā "Vai patriotisms ir tikums?" pauž viedokli, ka atšķirīgie patriotisma vērtējumi ir balstīti atšķirīgās morāles izpratnēs: no vienas puses, mēs varam runāt par morāli, kas ir sakņota noteiktā kopienā, attiecībās starp kopienas locekļiem, tradīcijām, kas kopienā ir veidojušās. No šīs morāles viedokļa patriotisms ir viens no būtiskākajiem tikumiem. Bet ir arī cita morāles izpratne, kas paredz, ka ikviena rīcība ir jāvērtē no neieinteresēta, bezpersoniska skatpunkta, kā spriestu racionāli domājošs cilvēks neatkarīgi no savām interesēm, patikas vai sociālā stāvokļa. Tāda morāle ir pretrunā ar patriotismu, jo no tās izriet, ka nav pamata dod priekšroku vienai valstij, tautai vai kopienai salīdzinājumā ar citu tautu valsti vai kopienu. Sengrieķu valodā ar vārdu ''patriotēs'' apzīmēja personu, ka nāk no tās pašas zemes jeb valsts (to sengrieķi attiecināja uz barbariem, t.i., tiem, kas nav grieķi; paši sevi apzīmēja kā "pilsonis" - ''politēs'', - kas norādīja, ka persona ir tās pašas [[polisa]]s pilsonis). Kā īpašības apzīmējums patriotisms angļu valodā parādās XVIII gadsimtā, bet latviešu valodā šo vārdu lieto kopš XIX gadsimta beigām - pirms tam šī apzīmējuma vietā lietoja vārdu salikumu "tēvijas mīlestība" (''amor patriae, love of country'' utt.) u.tml.
+Atkarībā no vēstures perioda un vietas, indivīds var būt [[cilts]], [[polisa]]s, [[impērija]]s, [[monarhija]]s, [[nācija]]s, [[valsts]] patriots. Ne vienmēr vērtības pārklājās, t.i., indivīds var būt nācijas ([[tauta]]s) patriots, bet būt pret tās valsts iekārtu (un otrādi: indivīds var būt valsts patriots, jūtot nepatiku pret nācijām, kas dzīvo šīs valsts teritorijā). Jauno un jaunāko laiku pasaulē, kurā dominē nacionālas valstis, patriotisms ir nepieciešams attiecīgās politiskās formācijas saglabāšanai un ir pieņemts uzskatīt, ka patriotisms ir pavalstnieku lojalitāte, viens no pamatfaktoriem, kas satur valsti kopā bez represīvā aparāta palīdzības.
+Kā daudzas sociālo zinātņu kategorijas, arī patriotisms praktiski nav definējams un atšķiras, atkarībā no subjekta pozīcijas. Alasdērs Makintairs (''Alasdair MacIntyre'') pauž viedokli, ka atšķirīgie patriotisma vērtējumi ir balstīti atšķirīgās morāles izpratnēs: no vienas puses, mēs varam runāt par morāli, kas ir sakņota noteiktā kopienā, attiecībās starp kopienas locekļiem, tradīcijām, kas kopienā ir veidojušās. No šīs morāles viedokļa patriotisms ir viens no būtiskākajiem tikumiem. Bet ir arī cita morāles izpratne, kas paredz, ka ikviena rīcība ir jāvērtē no neieinteresēta, bezpersoniska skatpunkta, kā spriestu racionāli domājošs cilvēks neatkarīgi no savām interesēm, patikas vai sociālā stāvokļa. Tāda morāle ir pretrunā ar patriotismu, jo no tās izriet, ka nav pamata dod priekšroku vienai valstij, tautai vai kopienai salīdzinājumā ar citu tautu valsti vai kopienu. Sengrieķu valodā ar vārdu ''patriotēs'' apzīmēja personu, ka nāk no tās pašas zemes jeb valsts (to sengrieķi attiecināja uz barbariem, t.i., tiem, kas nav grieķi; paši sevi apzīmēja kā "pilsonis" - ''politēs'', - kas norādīja, ka persona ir tās pašas [[polisa]]s pilsonis).
 ==== Literatūra par šo tēmu ====
@@ 29. rindiņa: / 31. rindiņa: @@
 * [http://www.fotosearch.lv/comstock/amerikāņu-patriotisms/CSK259/ Amerikāņu patriotisms - fonda fotogrāfiju attēli.]
 * [http://www.aforismi.lv/category/atslēgvārdi/patriotisms Patriotisms aforismos]
+* [http://satori.lv/raksts/6919/Ivars_Neiders/Patriotisms_ka_tikums Neiders Ivars. Patriotisms kā tikums. - 05.03.2014. satori.lv]
 ----
 * [http://whitewolf.newcastle.edu.au/words/authors/O/OrwellGeorge/essay/nationalism.html George Orwell. Notes on Nationalism. / England Your England and Other Essays. - Secker and Warburg, 1953]

Atšķirības starp "Patriotisms" versijām

Pašreizējā versija, 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 05.53

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt