Atšķirības starp "Rīgas bīskapija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Rīgas bīskapija''' (''Episcopatus Rigensis''), dažkārt dēvēta arī par '''[[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]]''' (''Episcopatus Livoniensis'')  - Brēmenes [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], laikā no 1201.-1255.). Šādi dēvēta kopš 1201. gada, kad [[bīskaps]] Alberts pārcēla savu rezidenci no [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles]] uz Rīgu, kur apmetās īpašā namā pie Rīgas Doma. Bīskaps Alberts 1207. gadā atzina sevi par Sv. Romas impērijas vasali, un tādējādi viņš un viņa pēcteči kļuva par [[Firsts|baznīcfirstiem]], bet bīskapijas zemes - par impērijas tālāko ziemeļu provinci. 1209. gadā notika pāreja uz [[Premonstriešu ordenis|premonstriešu ordeņa]] statūtiem, un melno [[Habits|habitu]] nomainīja uz baltām vilnas drānām. 1214. gada 20. februārī [[Inocents III (pāvests)|Inocents III]] atbrīvoja Rīgas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1225. gada 1. decembrī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora Frīdriha II dēls vācu [[karalis]] Heinrihs VII, piešķīra Albertam [[Principāts|principātu]] pār līvu un letu zemēm, kā arī piejūras apgabalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam, t.i. iecēla par [[Firstbīskaps|firstbīskapu]]. Tādējādi, Alberts kļūva par impērijas [[Firsts|firstu]] ar tiesībām izlēņot zemi saviem [[Vasalis|vasaļiem]]. Bīskapam pavisam pieder 14 pilis. Pārējās zemes tika sadalītas 3 pārvaldes apgabalos, kurus pārvaldīja [[Fogts|fogti]]. 1245. gadā [[pāvests]] vēlējās Baltijas jūras austrumu krastā jaunizveidotās bīskapijas apvienot arhibīskapijā ar arhibīskapa sēdekli gribēja Prūsijā, taču pēc [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] pretestības par tā rezidenci tikai izvēlēta Rīga, un 1255. gada 20. janvārī par arhibīskapu tika apstiprināts Rīgas bīskaps Alberts, izveidojot [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]].
+
'''Rīgas bīskapija''' (''Episcopatus Rigensis''), dažkārt dēvēta arī par '''[[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]]''' (''Episcopatus Livoniensis'')  - Brēmenes [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], laikā no 1201.-1255.). Šādi dēvēta kopš 1201. gada, kad [[bīskaps]] Alberts pārcēla savu rezidenci no [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles]] uz Rīgu, kur apmetās īpašā namā pie Rīgas Doma. Bīskaps Alberts (''Albert von Buxhövden'', 1199.-17.01.1229.) 1207. gadā atzina sevi par Sv. Romas impērijas vasali, un tādējādi viņš un viņa pēcteči kļuva par [[Firsts|baznīcfirstiem]], bet bīskapijas zemes - par impērijas tālāko ziemeļu provinci. 1209. gadā notika pāreja uz [[Premonstriešu ordenis|premonstriešu ordeņa]] statūtiem, un melno [[Habits|habitu]] nomainīja uz baltām vilnas drānām. 1214. gada 20. februārī [[Inocents III (pāvests)|Inocents III]] atbrīvoja Rīgas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1225. gada 1. decembrī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora Frīdriha II dēls vācu [[karalis]] Heinrihs VII, piešķīra Albertam [[Principāts|principātu]] pār līvu un letu zemēm, kā arī piejūras apgabalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam, t.i. iecēla par [[Firstbīskaps|firstbīskapu]]. Tādējādi, Alberts kļūva par impērijas [[Firsts|firstu]] ar tiesībām izlēņot zemi saviem [[Vasalis|vasaļiem]]. Bīskapam pavisam pieder 14 pilis. Pārējās zemes tika sadalītas 3 pārvaldes apgabalos, kurus pārvaldīja [[Fogts|fogti]]. 1245. gadā [[pāvests]] vēlējās Baltijas jūras austrumu krastā jaunizveidotās bīskapijas apvienot arhibīskapijā ar arhibīskapa sēdekli gribēja Prūsijā, taču pēc [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] pretestības par tā rezidenci tikai izvēlēta Rīga, un 1255. gada 20. janvārī izveidoja [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]].
  
'''Rīgas bīskapi:'''
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
* [[Alberts fon Bukshēfdens]] (Albert von Buxhövden, 1199.-17.01.1229.);
 
* [[Nikolajs fon Nauens]] (Nikolaus von Nauen ?, 1229.-1253.)
 
 
 
== Literatūra ==
 
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/001.htm Klišāns V. Livonijas valstiņu izveidošanās]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/001.htm Klišāns V. Livonijas valstiņu izveidošanās]

Pašreizējā versija, 2014. gada 11. jūnijs, plkst. 14.59

Rīgas bīskapija (Episcopatus Rigensis), dažkārt dēvēta arī par Livonijas bīskapiju (Episcopatus Livoniensis) - Brēmenes metropolijas bīskapija Livonijā, laikā no 1201.-1255.). Šādi dēvēta kopš 1201. gada, kad bīskaps Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu, kur apmetās īpašā namā pie Rīgas Doma. Bīskaps Alberts (Albert von Buxhövden, 1199.-17.01.1229.) 1207. gadā atzina sevi par Sv. Romas impērijas vasali, un tādējādi viņš un viņa pēcteči kļuva par baznīcfirstiem, bet bīskapijas zemes - par impērijas tālāko ziemeļu provinci. 1209. gadā notika pāreja uz premonstriešu ordeņa statūtiem, un melno habitu nomainīja uz baltām vilnas drānām. 1214. gada 20. februārī Inocents III atbrīvoja Rīgas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas imperatora Frīdriha II dēls vācu karalis Heinrihs VII, piešķīra Albertam principātu pār līvu un letu zemēm, kā arī piejūras apgabalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (fundandi civitem in Riga) un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam, t.i. iecēla par firstbīskapu. Tādējādi, Alberts kļūva par impērijas firstu ar tiesībām izlēņot zemi saviem vasaļiem. Bīskapam pavisam pieder 14 pilis. Pārējās zemes tika sadalītas 3 pārvaldes apgabalos, kurus pārvaldīja fogti. 1245. gadā pāvests vēlējās Baltijas jūras austrumu krastā jaunizveidotās bīskapijas apvienot arhibīskapijā ar arhibīskapa sēdekli gribēja Prūsijā, taču pēc Teitoņu ordeņa pretestības par tā rezidenci tikai izvēlēta Rīga, un 1255. gada 20. janvārī izveidoja Rīgas arhibīskapiju.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu