Atšķirības starp "Barklaji de Tolli" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: Furst_BarclayDeTolly_Wappen.png |right|thumb| | + | [[Attēls: Furst_BarclayDeTolly_Wappen.png |right|thumb|250px|firsti]] |
firsti '''Barklaji de Tolli''' (''Barclay de Tolly'', kr. ''Барклай де Толли'') - britu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] un Iekškrievijā. | firsti '''Barklaji de Tolli''' (''Barclay de Tolly'', kr. ''Барклай де Толли'') - britu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] un Iekškrievijā. | ||
Saskaņā arleģendu, dzimtai ir normāņu saknes, bet XI gs. Barklaji ieradušies Skotijā - pirmo reizi avotos pieminēts bruņinieks Rožē no Berhelejas (''Roger de Berchelai'', ?-1093), - kur laika gaitā sadalījušie divos atzaros: Gartlijos (''Gartley'') un Tolli (''Towie (Tolly)''). Daudzmaz droši Barklaju de Tolli dzimta sākas ar Skotijas [[Kambarkungs|lielo kambarkungu]] (1280-1288) seru Patriku de Barklaju (''Sir Patrick Barclay, Baron of Towie'') no Belhelvijas (''Balhelvie'') Aberdinšīrā (''Aberdeenshire''), Skotijas karalistē. | Saskaņā arleģendu, dzimtai ir normāņu saknes, bet XI gs. Barklaji ieradušies Skotijā - pirmo reizi avotos pieminēts bruņinieks Rožē no Berhelejas (''Roger de Berchelai'', ?-1093), - kur laika gaitā sadalījušie divos atzaros: Gartlijos (''Gartley'') un Tolli (''Towie (Tolly)''). Daudzmaz droši Barklaju de Tolli dzimta sākas ar Skotijas [[Kambarkungs|lielo kambarkungu]] (1280-1288) seru Patriku de Barklaju (''Sir Patrick Barclay, Baron of Towie'') no Belhelvijas (''Balhelvie'') Aberdinšīrā (''Aberdeenshire''), Skotijas karalistē. | ||
| − | 1621. divi brāļi - Džons (''John'') un Pīters (''Peter'') Barklaji no Tolli atzara, - apmetās [[Hanza]]s pilsētā Rostokā. Džona pēcteči pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā, kur šī dzimtas līnija izmira 1907. gadā. Pītera dēls Johans (''Johann Stephan'') pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības. Straujš dzimtas uzplaukum sākās XVIII gs, kad par Rīgas [[birģermeistars|birģermeistaru]] kļuva Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (''August Wilhelm Barclay de Tolly'', 1752.–1826.), kurš 1792. gadā ieguva Sv. Romas impērijas dižciltīgā statusu un ģerboni. Viņa dēls Gotlībs (kr. ''Богдан'') kļuva par Krievijas impērijas virsnieku, kas tā trim dēliem atviegloja izvēlēto militāro karjeru: Eriks Johans uzkalpojās par inženierdaļu ģenerālmajoru, jaunākais dēls Heinrihs dienestu beidza kā artilērijas majors, bet vidējais dēls bija ievērojamais karavadonis, [[grāfs]], pirmais [[firsts]] [[Barklajs de Tolli Mihaels Andreass|Mihaels Barklajs de Tolli]]. 1814. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes un Igaunijas bruņniecības matrikulās. 1815. gadā dzimta kļuva par Krievijas impērijas firstiem ([[Kņazs|kņaziem]]). 1833. gadā tika uzlabots dzimtas ģerbonis, pielāgojot to [[heraldika]]s prasībām. Tā kā firsta Mihaela vienīgais dēls Heinrihs mira, neatstājot pēcnācējus, ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] dzimtas uzvārdu ļāva nest tālāk pa sieviešu līniju, izveidojot firstu [[Barklaji de Tolli Veimarni|Barklaju de Tolli Veimarnu]] līniju. | + | 1621. divi brāļi - Džons (''John'') un Pīters (''Peter'') Barklaji no Tolli atzara, - apmetās [[Hanza]]s pilsētā Rostokā. Džona pēcteči pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā, kur šī dzimtas līnija izmira 1907. gadā. Pītera dēls Johans (''Johann Stephan'') pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības. Straujš dzimtas uzplaukum sākās XVIII gs, kad par Rīgas [[birģermeistars|birģermeistaru]] kļuva Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (''August Wilhelm Barclay de Tolly'', 1752.–1826.), kurš 1792. gadā ieguva Sv. Romas impērijas dižciltīgā statusu un ģerboni. Viņa dēls Gotlībs (kr. ''Богдан'') kļuva par Krievijas impērijas virsnieku, kas tā trim dēliem atviegloja izvēlēto militāro karjeru: Eriks Johans uzkalpojās par inženierdaļu ģenerālmajoru, jaunākais dēls Heinrihs dienestu beidza kā artilērijas majors, bet vidējais dēls bija ievērojamais karavadonis, [[grāfs]], pirmais [[firsts]] [[Barklajs de Tolli Mihaels Andreass|Mihaels Barklajs de Tolli]]. 1814. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikula|Vidzemes]] un [[Igaunijas bruņniecības matrikula|Igaunijas]] bruņniecības matrikulās. 1815. gadā dzimta kļuva par Krievijas impērijas firstiem ([[Kņazs|kņaziem]]). 1833. gadā tika uzlabots dzimtas ģerbonis, pielāgojot to [[heraldika]]s prasībām. Tā kā firsta Mihaela vienīgais dēls Heinrihs mira, neatstājot pēcnācējus, ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] dzimtas uzvārdu ļāva nest tālāk pa sieviešu līniju, izveidojot firstu [[Barklaji de Tolli Veimarni|Barklaju de Tolli Veimarnu]] līniju. |
| − | No dzimtas īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā minamas: Liellugažu (''Luhde-Großhoff'', 1750-1760), Lēdurgas (''Loddiger mit Ayezeem'', 1844-1855), Murkužu (''Murrikas mit Maisen'', 1844-1855), Tolkas (''Tolkenhof'', 1782-1738), | + | No dzimtas īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā minamas: Liellugažu (''Luhde-Großhoff'', 1750-1760), Lēdurgas (''Loddiger mit Ayezeem'', 1844-1855), Murkužu (''Murrikas mit Maisen'', 1844-1855), Tolkas (''Tolkenhof'', 1782-1738), Aburtas (''Lüggen, Ebershof'', 1761-1784), Stalbes (''Stolben'', 1817-1847), Beku (''Beckhof'', 1810-1869) u.c. muižas. |
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2021. gada 26. jūlijs, plkst. 16.27
firsti Barklaji de Tolli (Barclay de Tolly, kr. Барклай де Толли) - britu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs un Iekškrievijā.
Saskaņā arleģendu, dzimtai ir normāņu saknes, bet XI gs. Barklaji ieradušies Skotijā - pirmo reizi avotos pieminēts bruņinieks Rožē no Berhelejas (Roger de Berchelai, ?-1093), - kur laika gaitā sadalījušie divos atzaros: Gartlijos (Gartley) un Tolli (Towie (Tolly)). Daudzmaz droši Barklaju de Tolli dzimta sākas ar Skotijas lielo kambarkungu (1280-1288) seru Patriku de Barklaju (Sir Patrick Barclay, Baron of Towie) no Belhelvijas (Balhelvie) Aberdinšīrā (Aberdeenshire), Skotijas karalistē.
1621. divi brāļi - Džons (John) un Pīters (Peter) Barklaji no Tolli atzara, - apmetās Hanzas pilsētā Rostokā. Džona pēcteči pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā, kur šī dzimtas līnija izmira 1907. gadā. Pītera dēls Johans (Johann Stephan) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības. Straujš dzimtas uzplaukum sākās XVIII gs, kad par Rīgas birģermeistaru kļuva Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (August Wilhelm Barclay de Tolly, 1752.–1826.), kurš 1792. gadā ieguva Sv. Romas impērijas dižciltīgā statusu un ģerboni. Viņa dēls Gotlībs (kr. Богдан) kļuva par Krievijas impērijas virsnieku, kas tā trim dēliem atviegloja izvēlēto militāro karjeru: Eriks Johans uzkalpojās par inženierdaļu ģenerālmajoru, jaunākais dēls Heinrihs dienestu beidza kā artilērijas majors, bet vidējais dēls bija ievērojamais karavadonis, grāfs, pirmais firsts Mihaels Barklajs de Tolli. 1814. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes un Igaunijas bruņniecības matrikulās. 1815. gadā dzimta kļuva par Krievijas impērijas firstiem (kņaziem). 1833. gadā tika uzlabots dzimtas ģerbonis, pielāgojot to heraldikas prasībām. Tā kā firsta Mihaela vienīgais dēls Heinrihs mira, neatstājot pēcnācējus, ar imperatora ukazu dzimtas uzvārdu ļāva nest tālāk pa sieviešu līniju, izveidojot firstu Barklaju de Tolli Veimarnu līniju.
No dzimtas īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā minamas: Liellugažu (Luhde-Großhoff, 1750-1760), Lēdurgas (Loddiger mit Ayezeem, 1844-1855), Murkužu (Murrikas mit Maisen, 1844-1855), Tolkas (Tolkenhof, 1782-1738), Aburtas (Lüggen, Ebershof, 1761-1784), Stalbes (Stolben, 1817-1847), Beku (Beckhof, 1810-1869) u.c. muižas.
