Atšķirības starp "Morics, Saksijas kūrfirsts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 30. rindiņa: | 30. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[kūrfirsts]] | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[kūrfirsts]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Saksijas Morics''' (''Moritz, Kurfürst von Sachsen'', 1521.-1553.) - Saksijas [[hercogs]], pēc tam [[kūrfirsts]] no Vetinu dinastijas (''Die Wettiner'') Albertineru (''Albertiner'') dzimtas atzara, viena no spilgtākajām figūrām vācu ticības karos. Sākoties protestantisma izplatīšanai ar ieroču spēku, viņš 1547. gadā nostājās pret [[Šmalkaldes savienība|Šmalkaldes savienību]], tādējādi nodrošinot impērijas armijas uzvaru [[Šmalkaldes karš|Šmalkaldes karā]]. Attiecīgi imperators Kārlis V piešķīra Moricam ''kūrfirsta'' titulu. | + | '''Saksijas Morics''' (''Moritz, Kurfürst von Sachsen'', 1521.-1553.) - Saksijas [[hercogs]], pēc tam [[kūrfirsts]] no Vetinu dinastijas (''Die Wettiner'') Albertineru (''Albertiner'') dzimtas atzara, viena no spilgtākajām figūrām vācu ticības karos. Sākoties protestantisma izplatīšanai ar ieroču spēku, viņš 1547. gadā nostājās pret [[Šmalkaldes savienība|Šmalkaldes savienību]], tādējādi nodrošinot impērijas armijas uzvaru [[Šmalkaldes karš|Šmalkaldes karā]]. Attiecīgi imperators Kārlis V piešķīra Moricam ''kūrfirsta'' titulu. 1547. gadā 19. maijā [[Johans Fridrihs I, Saksijas kūrfirsts|Johanu Fridrihs I]] (''Johann Friedrich, Kurfürst von Sachsen'') parakstīja t.s. ''Vitenbergas kapitulācijas'' aktu, atasakoties no pretenzijām uz Saksiju kā [[Lēnis|lēni]], ko tās [[sizerens]] Kārlis V izlēņoja Moricam. Taču jau 1552. gadā tas nekavēja Moricu lauzt [[Vasalis|vasaļa]] zvērestu un nostāties protestantu pusē. Pēc imperatora sakāves pie Insbrukas, viņš Pasavas miera līgumā panāca protestantu līderu Johana Fridriha un Hesenes landgrāfa [[Filips I, Hesenes landgrāfs|Filipa I]] (''Philipp I, Landgraf der Hessen'') atbrīvošanu no ieslodzījuma, kā rezultātā [[Reformācija]] vācu zemēs netika likvidēta. 1553. gadā Morica karaspēks iebruka markgrāfa Albrehta fon Kulmbaha (''Markgraf Albrecht Alcibiades von Brandenburg-Kulmbach'') zemēs - 11. jūlijā kaujā pie Zīvershauzenes (''Schlacht bei Sievershausen'') markgrāfa karaspēks tika sakauts, taču Moricu nogalināja lielgabala lode un viņš mira 31 gada vecumā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 46. rindiņa: | 46. rindiņa: | ||
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?index=tit&term=&operator=and&index=num&term=118584138&operator=and&index=num&term=&operator=and&index=sw&term=&operator=and&index=jhr&term=&index=wvn&reihe=none&jahrgang=08&heft=*&method=enhancedSearch Literatur von und über Moritz (Sachsen) im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | * [https://portal.d-nb.de/opac.htm?index=tit&term=&operator=and&index=num&term=118584138&operator=and&index=num&term=&operator=and&index=sw&term=&operator=and&index=jhr&term=&index=wvn&reihe=none&jahrgang=08&heft=*&method=enhancedSearch Literatur von und über Moritz (Sachsen) im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
* [http://www.bautz.de/bbkl/m/moritz_k_v_s.shtml Moritz (Sachsen) - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon (BBKL)] | * [http://www.bautz.de/bbkl/m/moritz_k_v_s.shtml Moritz (Sachsen) - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon (BBKL)] | ||
| + | * [http://books.google.lv/books?id=3J11LaZ9tX0C&pg=PA385&lpg=PA385&dq=Magdeburgisches+Weichbild&source=bl&ots=nNrFOe3aHL&sig=6bwLQzPhi_Np9Br6gnEfwDjlGxs&hl=lv&ei=nU5yTfSOA4jNswb5kOjoBQ&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=4&ved=0CCsQ6AEwAzge#v=onepage&q&f=false Johannes Herrmann, Günther Wartenberg, Christian Winter. Politische Korrespondenz des Herzogs und Kurfürsten Moritz von Sachsen] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:M]] |
Pašreizējā versija, 2011. gada 5. marts, plkst. 15.56
| |
| dzimis | 21.03.1521. Freibergā |
| miris | 11.07.1553. Zīversauzenā |
| laulība | 1541.-1553. Agnese no Hesenes |
| bērni |
|
| tēvs | Henrihs Šķīstais |
| māte | Katrīna no Meklenburgas |
| brālis | Augusts (1526.-1586.) |
| tituls | kūrfirsts |
Saksijas Morics (Moritz, Kurfürst von Sachsen, 1521.-1553.) - Saksijas hercogs, pēc tam kūrfirsts no Vetinu dinastijas (Die Wettiner) Albertineru (Albertiner) dzimtas atzara, viena no spilgtākajām figūrām vācu ticības karos. Sākoties protestantisma izplatīšanai ar ieroču spēku, viņš 1547. gadā nostājās pret Šmalkaldes savienību, tādējādi nodrošinot impērijas armijas uzvaru Šmalkaldes karā. Attiecīgi imperators Kārlis V piešķīra Moricam kūrfirsta titulu. 1547. gadā 19. maijā Johanu Fridrihs I (Johann Friedrich, Kurfürst von Sachsen) parakstīja t.s. Vitenbergas kapitulācijas aktu, atasakoties no pretenzijām uz Saksiju kā lēni, ko tās sizerens Kārlis V izlēņoja Moricam. Taču jau 1552. gadā tas nekavēja Moricu lauzt vasaļa zvērestu un nostāties protestantu pusē. Pēc imperatora sakāves pie Insbrukas, viņš Pasavas miera līgumā panāca protestantu līderu Johana Fridriha un Hesenes landgrāfa Filipa I (Philipp I, Landgraf der Hessen) atbrīvošanu no ieslodzījuma, kā rezultātā Reformācija vācu zemēs netika likvidēta. 1553. gadā Morica karaspēks iebruka markgrāfa Albrehta fon Kulmbaha (Markgraf Albrecht Alcibiades von Brandenburg-Kulmbach) zemēs - 11. jūlijā kaujā pie Zīvershauzenes (Schlacht bei Sievershausen) markgrāfa karaspēks tika sakauts, taču Moricu nogalināja lielgabala lode un viņš mira 31 gada vecumā.
Literatūra
- Georg Voigt. Moritz von Sachsen. - Leipzig, 1876.
- Erich Brandenburg. Moritz von Sachsen. - Leipzig, 1899.
- Günther Wartenberg. Landesherrschaft und Reformation. Moritz von Sachsen und die albertinische Kirchenpolitik bis 1546. - Weimar, 1988
- Karlheinz Blaschke. Moritz von Sachsen. Ein Reformationsfürst der zweiten Generation. - Göttingen, 1983
- Johannes Herrmann. Moritz von Sachsen. - Beucha, 2003
- Hans Baumgarten. Moritz von Sachsen. - Berlin, 1941
- Hof und Hofkultur unter Moritz von Sachsen (1521-1553). / Auftrag des Vereins für sächsische Landesgeschichte. / André Thieme und Jochen Vötsch (Hrsg.), unter Mitarbeit von Ingolf Gräßler - Beucha, 2004
