Atšķirības starp "Šmalkaldes karš" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Šmalkaldes karš''' (vāc. ''Schmalkaldische Krieg'', 1546.-1547.) - karš starp [[Šmalkaldes savienība|Šmalkaldes savienību]] un [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[Imperators|imperatoru]] Kārli V. Pirmais ticības karš starp protestantiem un katoļiem. 1531. gada 5. janvārī Ķelnē (''Köln'') pieci impērijas kūrfirsti 1531. gada 5. janvārī par Vācijas karali ievēlēja imperatora brāli Ferdinandu, taču Saksijas kūrfirsts, kurš vēlēšanās nepiedalījās, ar sabiedrotajiem | + | '''Šmalkaldes karš''' (vāc. ''Schmalkaldische Krieg'', 1546.-1547.) - karš starp [[Šmalkaldes savienība|Šmalkaldes savienību]] un [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[Imperators|imperatoru]] Kārli V. Pirmais ticības karš starp protestantiem un katoļiem. 1531. gada 5. janvārī Ķelnē (''Köln'') pieci impērijas kūrfirsti 1531. gada 5. janvārī par Vācijas karali ievēlēja imperatora brāli Ferdinandu, taču Saksijas kūrfirsts, kurš vēlēšanās nepiedalījās, kopā ar saviem sabiedrotajiem atsacījās to atzīt. Savukārt imperators to uztvēra kā neslēptu [[Felonija|feloniju]]. 1546. gada jūlijā Šmalkaldes savienība uzsāka karadarbību: Šertlins fon Burtenbahs (''Sebastian Schertlin von Burtenbach'') ieņēma Fusenu (''Füssen''), Donauvertu (''Donauwörth'') un Erenbergas aizu, apdraudot visu Tiroli un Alpu pārejas. Saksijas [[kūrfirsts]] [[Johans Fridrihs I, Saksijas kūrfirsts|Johans Fridrihs I]] oficiāli pieteica imperatoram karu (augustā savienībai bija aptuveni divkāršs pārspēks - 57 000 pret 35 000<ref>Kohler, Karl V., 301.-302. lpp.</ref>). Vasaras otrā puse un rudens pagāja sīkās sadursmēs Tīringenes zemēs, protestantiem cenšoties ieņemt pēc iespējas lielāku skaitu katoļu pilsētu, bet imperatoram izvairoties no izšķirošām kaujām, saņemot ik pa brīdim vasaļu sūtītos papildspēkus un cenšoties diplomātiski un ekonomiski izolēt sadumpojušos vasaļus, izvairoties no asinsizliešanas. Lielā mērā tas izdevās, un sīkie sabiedrotie viens pēc otra (Virtembergas [[hercogs]], Ulma, Eslingena, Reitlingena u.c. pilsētas) sāka pamest savienību, savukārt [[Morics, Saksijas kūrfirsts|Saksijas Moricam]] izdevās uz brīdi ieņemt Saksiju. 1547. gada martā daļa sabiedroto ([[Pāvests|pāvesta]] armija) pameta imperatora karaspēka nometni. 11. aprīlī sākās impērijas armijas ofensīva, iebrūkot Saksijā. 24. aprīlī kaujā pie Milbergas protestantu armija tika sakauta un kūrfirsts Johans Fridrihs I saņemts gūstā. 19. maijā viņš parakstīja t.s. ''Vitenbergas kapitulācijas'' aktu, atasakoties no pretenzijām uz Saksiju kā [[Lēnis|lēni]], ko tās [[sizerens]] Kārlis V izlēņoja Saksijas Moricam. 19. jūnijā pie imperatora lūgt piedošanu un žēlastību ieradās pēdējais vērā ņemamais Šmalkaldes savienības karavadonis - Hesenes [[landgrāfs]] [[Filips I, Hesenes landgrāfs|Filips I]] (''Philipp I, Landgraf der Hessen''), - kurš pēc šīs ceremonijas tika arestēts un paturēts galmā kā gūsteknis. Šmalkaldes karš bija beidzies. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 21. aprīlis, plkst. 08.52
Šmalkaldes karš (vāc. Schmalkaldische Krieg, 1546.-1547.) - karš starp Šmalkaldes savienību un Sv. Romas impērijas imperatoru Kārli V. Pirmais ticības karš starp protestantiem un katoļiem. 1531. gada 5. janvārī Ķelnē (Köln) pieci impērijas kūrfirsti 1531. gada 5. janvārī par Vācijas karali ievēlēja imperatora brāli Ferdinandu, taču Saksijas kūrfirsts, kurš vēlēšanās nepiedalījās, kopā ar saviem sabiedrotajiem atsacījās to atzīt. Savukārt imperators to uztvēra kā neslēptu feloniju. 1546. gada jūlijā Šmalkaldes savienība uzsāka karadarbību: Šertlins fon Burtenbahs (Sebastian Schertlin von Burtenbach) ieņēma Fusenu (Füssen), Donauvertu (Donauwörth) un Erenbergas aizu, apdraudot visu Tiroli un Alpu pārejas. Saksijas kūrfirsts Johans Fridrihs I oficiāli pieteica imperatoram karu (augustā savienībai bija aptuveni divkāršs pārspēks - 57 000 pret 35 000[1]). Vasaras otrā puse un rudens pagāja sīkās sadursmēs Tīringenes zemēs, protestantiem cenšoties ieņemt pēc iespējas lielāku skaitu katoļu pilsētu, bet imperatoram izvairoties no izšķirošām kaujām, saņemot ik pa brīdim vasaļu sūtītos papildspēkus un cenšoties diplomātiski un ekonomiski izolēt sadumpojušos vasaļus, izvairoties no asinsizliešanas. Lielā mērā tas izdevās, un sīkie sabiedrotie viens pēc otra (Virtembergas hercogs, Ulma, Eslingena, Reitlingena u.c. pilsētas) sāka pamest savienību, savukārt Saksijas Moricam izdevās uz brīdi ieņemt Saksiju. 1547. gada martā daļa sabiedroto (pāvesta armija) pameta imperatora karaspēka nometni. 11. aprīlī sākās impērijas armijas ofensīva, iebrūkot Saksijā. 24. aprīlī kaujā pie Milbergas protestantu armija tika sakauta un kūrfirsts Johans Fridrihs I saņemts gūstā. 19. maijā viņš parakstīja t.s. Vitenbergas kapitulācijas aktu, atasakoties no pretenzijām uz Saksiju kā lēni, ko tās sizerens Kārlis V izlēņoja Saksijas Moricam. 19. jūnijā pie imperatora lūgt piedošanu un žēlastību ieradās pēdējais vērā ņemamais Šmalkaldes savienības karavadonis - Hesenes landgrāfs Filips I (Philipp I, Landgraf der Hessen), - kurš pēc šīs ceremonijas tika arestēts un paturēts galmā kā gūsteknis. Šmalkaldes karš bija beidzies.
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Kohler, Karl V., 301.-302. lpp.
Nosaukums citās valodās:
- franciski: Guerre de Schmalkalden
- angliski: Schmalkaldic War
- krieviski: Шмалькальденская война
Literatūra
- Alfred Kohler. Karl V. 1500–1558. Eine Biographie. - C. H. Beck, München, 2001, ISBN 3-406-45359-7
Resursi internetā par šo tēmu
- Schmalkaldischer Krieg bei historicum.net
- Aufsatz von Kellenbenz zur Finanzierung des Krieges
- Flugschrift aus der Anfangszeit des Schmalkaldischen Krieges
- Das beispielhafte Schicksal der Stadt Harburg (Schwaben) im Schmalkaldischen Krieg
