Atšķirības starp "Meki" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Meck_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Meck_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Meki''' (''von Meck'', kr. ''фон Мекк'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā un Iekškrievijā (Tulas un Smoļenskas guberņās). Dzimtas Baltijas līnijas aizsākums meklējams XVI gs., kad Silēzijas kanclera Fridriha fon Meka (''Friedrich von Meck'', 1493-?) dēls Jakobs fon Meks (''Jackob von Meck'') pārcēlās no Silēzijas uz Rīgu, kur 1569. gadā kļuva par pils [[Kastelāns|kastelānu]]. Dzimtas virieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru, kalpojot Žečpospoļitas, Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijās. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. | + | fon '''Meki''' (''von Meck'', kr. ''фон Мекк'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā un Iekškrievijā (Tulas un Smoļenskas guberņās). Dzimtas Baltijas līnijas aizsākums meklējams XVI gs., kad Silēzijas kanclera Fridriha fon Meka (''Friedrich von Meck'', 1493-?) dēls Jakobs fon Meks (''Jackob von Meck'') pārcēlās no Silēzijas uz Rīgu, kur 1569. gadā kļuva par pils [[Kastelāns|kastelānu]]. Dzimtas virieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru, kalpojot Žečpospoļitas, Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijās. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas Baltijas līnija aprāvusies ar pēdējā Liepupes kunga Georga Kristofa fon Meka nāvi 1829. gadā, taču tās Krievijas atzars, ko aizsāka dzelzceļa inženieris Karls Otto Georgs fon Meks (1821-1876), kuram laulībā ar Smoļenskas muižnieci Nadeždu Frolovsku (1831-1894) bija 12 bērni. |
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas karaļa Kārļa XII miesassargs Frīdrihs Vilhelms fon Meks; viens no Krievijas impērijas dzelzceļa tīkla veidošanas uzsācējiem, saukts par "dzelzceļu karali", Karls fon Meks (vc. ''Karl Otto Georg von Meck'', kr. ''Карл Фёдорович Фон Мекк'', 1821-1876); mecenāte | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas karaļa Kārļa XII miesassargs Frīdrihs Vilhelms fon Meks; viens no Krievijas impērijas dzelzceļa tīkla veidošanas uzsācējiem, saukts par "dzelzceļu karali", Karls fon Meks (vc. ''Karl Otto Georg von Meck'', kr. ''Карл Фёдорович Фон Мекк'', 1821-1876); mecenāte Nadežda fon Meka (kr. ''Надежда Филаретовна фон Мекк'', 1831-1894); ceļotājs, alpīnists un filantrops barons Aleksandrs fon Meks (kr. ''Александр фон Мекк'', 1864–1911); autorūpniecības un autosporta aizsācējs Krievijas impērijā Nikolajs fon Meks (''Nikolaus von Meck'', kr. ''барон Николай Карлович фон Мекк''; 1863-1929); rakstniece Gaļina fon Meka (''Galina von Meck'', kr. ''Галина Николаевна фон Мекк'', 1891-1985). |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Slampes, | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Slampes, [[Liepupe]]s, Mujānu, Suntažu, Ēveles u.c. [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 25. oktobris, plkst. 16.34
fon Meki (von Meck, kr. фон Мекк) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijā (Tulas un Smoļenskas guberņās). Dzimtas Baltijas līnijas aizsākums meklējams XVI gs., kad Silēzijas kanclera Fridriha fon Meka (Friedrich von Meck, 1493-?) dēls Jakobs fon Meks (Jackob von Meck) pārcēlās no Silēzijas uz Rīgu, kur 1569. gadā kļuva par pils kastelānu. Dzimtas virieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru, kalpojot Žečpospoļitas, Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijās. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas Baltijas līnija aprāvusies ar pēdējā Liepupes kunga Georga Kristofa fon Meka nāvi 1829. gadā, taču tās Krievijas atzars, ko aizsāka dzelzceļa inženieris Karls Otto Georgs fon Meks (1821-1876), kuram laulībā ar Smoļenskas muižnieci Nadeždu Frolovsku (1831-1894) bija 12 bērni.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas karaļa Kārļa XII miesassargs Frīdrihs Vilhelms fon Meks; viens no Krievijas impērijas dzelzceļa tīkla veidošanas uzsācējiem, saukts par "dzelzceļu karali", Karls fon Meks (vc. Karl Otto Georg von Meck, kr. Карл Фёдорович Фон Мекк, 1821-1876); mecenāte Nadežda fon Meka (kr. Надежда Филаретовна фон Мекк, 1831-1894); ceļotājs, alpīnists un filantrops barons Aleksandrs fon Meks (kr. Александр фон Мекк, 1864–1911); autorūpniecības un autosporta aizsācējs Krievijas impērijā Nikolajs fon Meks (Nikolaus von Meck, kr. барон Николай Карлович фон Мекк; 1863-1929); rakstniece Gaļina fon Meka (Galina von Meck, kr. Галина Николаевна фон Мекк, 1891-1985).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Slampes, Liepupes, Mujānu, Suntažu, Ēveles u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Edward Lockspeiser. Debussy, Tchaikovsky, and Madame von Meck. // The Musical Quarterly. Vol. 22, No. 1 (Jan., 1936), pp. 38-44.
- Galina von Meck. As I remember them. - Dobson: London, 1973 - 448 p. ISBN 0234774541
- Чайковский и Надежда Филаретовна фон-Мекк. Переписка. В 3 кн. / Чайковский П.И. - Захаров, 2004. ISBN 5-8159-0393-0
Resursi internetā par šo tēmu
- Nadezhda Filaretovna von Meck - britannica.com
- Edward Lockspeiser. Debussy, Tchaikovsky, and Madame von Meck. // The Musical Quarterly. Vol. 22, No. 1 (Jan., 1936), pp. 38-44.
- Мекки - rodovid.org
- Надежда Филаретовна фон Мекк
- Переписка Чайковского с Н. Ф. фон Мекк - tchaikov.ru
- Гавлин М.Л. Династия "железнодорожных королей" фон Мекк.
- Усадьба фон Мекк в селе Хрусловка.
- Барон фон Мекк Николай Карлович, 1863-22.05.1929
- Усадьба фон Мекк, Веневский район, Хрусловка
- Родословная фон Мекк
- Герб фон Мекк - gerbovnik.ru
- Александр Карлович фон Мекк и его семья.
- Браилов - дворец фон Мекк
- Родословная Чайковских-Давыдовых фон Мекк
