Atšķirības starp "Bruņniecības matrikula" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bruņniecības matrikula''', '''bruņniecības reģistrs''' jeb '''bruņniecības grāmata''' (vc. ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - | + | '''Bruņniecības matrikula''', '''bruņniecības reģistrs''' jeb '''bruņniecības grāmata''' (vc. ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - [[bruņniecība]]i piederīgo [[Dižciltība|dižciltīgo]] dzimtu reģistrs, ko uzturēja t.s. [[bruņniecības sols]]. |
| − | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 1629.-1634. gados bija imatrikulētas 119 dižciltīgo dzimtas (aptuveni tāds pats skaits muižnieku dzimtu netika atzītas par pietiekami dižciltīgām, lai tiktu ierakstītas matrikulā). Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un personiski piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos | + | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 1629.-1634. gados bija imatrikulētas 119 dižciltīgo dzimtas (aptuveni tāds pats skaits muižnieku dzimtu netika atzītas par pietiekami dižciltīgām, lai tiktu ierakstītas matrikulā). Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un personiski piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos dižciltīgos drīkstēja uzrunāt ar titulu "Edel" (dižciltīgs). Ar laiku "Edel" sāka lietot arī nematrikulētie dižciltīgie un no namnieku kārtas cēlušies hercoga ierēdņi un virsnieki, tādēļ 1684. gadā [[Kurzemes landtāgs]] nolēma, ka turpmāk bruņniecībai piederīgo apzīmējums būs "Wohlgeboren" (labdzimis), kamēr nebruņiniekiem, t.i. parastajai muižniecībai ļaus lietot "Edel". Vidzemē ''Bruņinieku matrikulu'' pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet Vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. |
* [[Kurzemes bruņniecības matrikula]] | * [[Kurzemes bruņniecības matrikula]] | ||
* [[Vidzemes bruņniecības matrikula]] | * [[Vidzemes bruņniecības matrikula]] | ||
* [[Igaunijas bruņniecības matrikula]] | * [[Igaunijas bruņniecības matrikula]] | ||
| − | * Sāmsalas bruņniecības matrikula]] | + | * [[Sāmsalas bruņniecības matrikula]] |
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 19. janvāris, plkst. 07.06
Bruņniecības matrikula, bruņniecības reģistrs jeb bruņniecības grāmata (vc. Adelsmatrikel, angl. knightage) - bruņniecībai piederīgo dižciltīgo dzimtu reģistrs, ko uzturēja t.s. bruņniecības sols.
Kurzemes un Zemgales hercogistē 1629.-1634. gados bija imatrikulētas 119 dižciltīgo dzimtas (aptuveni tāds pats skaits muižnieku dzimtu netika atzītas par pietiekami dižciltīgām, lai tiktu ierakstītas matrikulā). Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un personiski piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos dižciltīgos drīkstēja uzrunāt ar titulu "Edel" (dižciltīgs). Ar laiku "Edel" sāka lietot arī nematrikulētie dižciltīgie un no namnieku kārtas cēlušies hercoga ierēdņi un virsnieki, tādēļ 1684. gadā Kurzemes landtāgs nolēma, ka turpmāk bruņniecībai piederīgo apzīmējums būs "Wohlgeboren" (labdzimis), kamēr nebruņiniekiem, t.i. parastajai muižniecībai ļaus lietot "Edel". Vidzemē Bruņinieku matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet Vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.
- Kurzemes bruņniecības matrikula
- Vidzemes bruņniecības matrikula
- Igaunijas bruņniecības matrikula
- Sāmsalas bruņniecības matrikula
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
- Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l.
Resursi internetā par šo tēmu
- LIIS - Bruņinieki, bruņniecība
- Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.
- Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma
