Atšķirības starp "Bēri" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[Barons|baroni]] '''fon Bēri''' (vc. ''Baron Behr'', kr. ''фон Бер (Бэр)'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], kuras aizsācējs, saskaņā ar leģendu, bijis Hermansburgas [[bejī]] (1158.-1162.) Hugolds. | [[Barons|baroni]] '''fon Bēri''' (vc. ''Baron Behr'', kr. ''фон Бер (Бэр)'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], kuras aizsācējs, saskaņā ar leģendu, bijis Hermansburgas [[bejī]] (1158.-1162.) Hugolds. | ||
| − | Kurzemes līnijas aizsācējs bija Dītrihs fon Bērs (''Behr'', miris 1575.) no Lejassaksijas, Ferdenas, kurš kļuva par [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johannesa IV (''Johannes von Münchhausen'') vasali, apprecējās ar tā māsu Annu un kļuva par Sāmsalas [[Fogts|fogtu]]. Arī tā vecākais dēls Ulrihs (1532.–1585.) turpināja nostiprināt dzimtas pozīcijas Livonijā, kopš 1556. gada bija bīskapa [[koadjutors]] un Kurzemes bīskapijas domkapitula [[prāvests]]. 1562. Dītrihs un Ulrihs atgriezās vācu zemēs, bet Livonijā palika un dzimtu turpināja jaunākais dēls Johanns (1543.-?). | + | Kurzemes līnijas aizsācējs bija Dītrihs fon Bērs (''Behr'', miris 1575.) no Lejassaksijas, Ferdenas, kurš kļuva par [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johannesa IV (''Johannes von Münchhausen'') vasali, apprecējās ar tā māsu Annu un kļuva par Sāmsalas [[Fogts|fogtu]]. Arī tā vecākais dēls Ulrihs (1532.–1585.) turpināja nostiprināt dzimtas pozīcijas Livonijā, kopš 1556. gada bija bīskapa [[koadjutors]] un Kurzemes bīskapijas domkapitula [[prāvests]]. 1562. Dītrihs un Ulrihs atgriezās vācu zemēs, bet Livonijā palika un dzimtu turpināja jaunākais dēls Johanns (1543.-?). 1841. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Kopš 1829. gada Krievijas impērijas dokumentos fon Bēri tiek dēvēti par baroniem, bet titulu juridiski apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]] 1853. gadā. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās: |
* 1. līnija, cēlusies no Hermaņa Fridriha (?-1683.) un tā dēliem Ulriha (?-1722.) un Johana Dītriha (?-1728.) | * 1. līnija, cēlusies no Hermaņa Fridriha (?-1683.) un tā dēliem Ulriha (?-1722.) un Johana Dītriha (?-1728.) | ||
* 2. līnija, cēlusies no Johana (1577.-1628.) | * 2. līnija, cēlusies no Johana (1577.-1628.) | ||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ēdoles (''Edwahlen''), Zlēku (''Schleck''), Cīravas (''Zierau''), Ugāles (''Ugahlen''), Popes (''Popen''), Vārenbrokas (''Wahrenbrock''), Vilciņu, Tetelmindes u.c. [[muiža]]s; Krievijā tiem piederēja īpašumi pie Čerņigovas. | ||
Krievijas impērijā dzīvoja vēl vairākas Bēru ģimenes, taču tie nebija baroni: Rīgas birģeri Bēri (''Bähr''), Vitebskas Beri (''Бер''), Tērbatas Bēri (''Bähr''), Igaunijas [[Bēri fon Huthorni]] (''Baer Edle von Huthorn''), Kurzemes tirgotāji Bēri (''Baehr''), Vilmanstandas (Somijā) Bēri (''Behr''), Maskavas (Prūsijas) tirgotāji Beri (''Бер''). | Krievijas impērijā dzīvoja vēl vairākas Bēru ģimenes, taču tie nebija baroni: Rīgas birģeri Bēri (''Bähr''), Vitebskas Beri (''Бер''), Tērbatas Bēri (''Bähr''), Igaunijas [[Bēri fon Huthorni]] (''Baer Edle von Huthorn''), Kurzemes tirgotāji Bēri (''Baehr''), Vilmanstandas (Somijā) Bēri (''Behr''), Maskavas (Prūsijas) tirgotāji Beri (''Бер''). | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 13.40
baroni fon Bēri (vc. Baron Behr, kr. фон Бер (Бэр)) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācu zemēs, Livonijā un Kurzemes guberņā, kuras aizsācējs, saskaņā ar leģendu, bijis Hermansburgas bejī (1158.-1162.) Hugolds.
Kurzemes līnijas aizsācējs bija Dītrihs fon Bērs (Behr, miris 1575.) no Lejassaksijas, Ferdenas, kurš kļuva par Kurzemes bīskapa un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johannesa IV (Johannes von Münchhausen) vasali, apprecējās ar tā māsu Annu un kļuva par Sāmsalas fogtu. Arī tā vecākais dēls Ulrihs (1532.–1585.) turpināja nostiprināt dzimtas pozīcijas Livonijā, kopš 1556. gada bija bīskapa koadjutors un Kurzemes bīskapijas domkapitula prāvests. 1562. Dītrihs un Ulrihs atgriezās vācu zemēs, bet Livonijā palika un dzimtu turpināja jaunākais dēls Johanns (1543.-?). 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1829. gada Krievijas impērijas dokumentos fon Bēri tiek dēvēti par baroniem, bet titulu juridiski apstiprināja Krievijas impērijas Senāts 1853. gadā. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās:
- 1. līnija, cēlusies no Hermaņa Fridriha (?-1683.) un tā dēliem Ulriha (?-1722.) un Johana Dītriha (?-1728.)
- 2. līnija, cēlusies no Johana (1577.-1628.)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ēdoles (Edwahlen), Zlēku (Schleck), Cīravas (Zierau), Ugāles (Ugahlen), Popes (Popen), Vārenbrokas (Wahrenbrock), Vilciņu, Tetelmindes u.c. muižas; Krievijā tiem piederēja īpašumi pie Čerņigovas.
Krievijas impērijā dzīvoja vēl vairākas Bēru ģimenes, taču tie nebija baroni: Rīgas birģeri Bēri (Bähr), Vitebskas Beri (Бер), Tērbatas Bēri (Bähr), Igaunijas Bēri fon Huthorni (Baer Edle von Huthorn), Kurzemes tirgotāji Bēri (Baehr), Vilmanstandas (Somijā) Bēri (Behr), Maskavas (Prūsijas) tirgotāji Beri (Бер).
Popes muiža.
Literatūra par šo tēmu
- Vogell F. Geschlechts - Geschichte des hochadeligen Hauses der Herren Behr in Hannover und Curland (Essai de l’Histoire de genealogie de la Maison des Sieurs de Behr en Hannover et en Kurlande, suivant documents). - Celle. 1815. (1954-1956. Gottingen)
- Bar L. Stammtafeln und Nachrichten von dem Geschlecht von Bar. 1850
- lrich Baron von Behr. Edwahlen unter Mitwirkung von Alexander Senning. «Edwahlen und die Behrsche Ecke in Kurland». - Verden. 1979.
- Dr. Georg Christian Friedrich Lisch. Urkunden und Forschungen zur Geschichte des Geschlechts Behr. // Band 1-4 Schwerin: Stiller, 1861-1868. Band 5-6 hrsg. von Ulrich Graf Behr-Negendank, Berlin: Stargardt 1894-1897. (Documents et investigations concernant l’histoire de la famille Behr. I-IV vol. Schwerin 1861-1865 et V-VI vol. Berlin 1894-1897. (issued by Ulrich comte de Behr-Negendank).
- Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften Teil Kurland. S. 13-38.
- Lisch, Friedrich; Ulrich Graf Behr Negendank. Urkunden und Forschungen zur Geschichte des Geschlechtes Behr; Bd. I - VI, 1861-98
- Бароны фон Беръ. Глава 12. // Лудмер. Княжеские, графские и баронские фамилии Прибалтийских губерний. - Митава, 1902
