Atšķirības starp "Airu kuģis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Airu kuģis''' – kuģu tips, kas pamatā pārvietojas ar airu palīdzību, bet burām ir tikai palīgnozīme, ceļavēja gadījumā. Uzplaukumu piedzīvoja Vidusjūras baseinā [[Antīkā pasaule|Antīkajā pasaulē]]. Te airu kuģi, atkarībā no horizontāli izvietoto aizru rindu skaita, iedalīja [[unirēma|unirēmās]], [[Birēma|birēmās]] un [[Trirēma|trirēmās]] (triērās) – attiecīgi ar vienu, divām vai trim airu rindām. Airu kuģus to mobilitātes un manevrētspējas dēļ pamatā izmantoja militārām vajadzībām, bet tirdzniecībai – [[Buru kuģis|buru kuģus]]. Jūras kauju taktikā izmantoja [[Abordāža|abordāžu]], [[Tarāns|tarānu]], bet no [[artilērija]]s – [[ | + | '''Airu kuģis''' – kuģu tips, kas pamatā pārvietojas ar airu palīdzību, bet burām ir tikai palīgnozīme, ceļavēja gadījumā. Uzplaukumu piedzīvoja Vidusjūras baseinā [[Antīkā pasaule|Antīkajā pasaulē]]. Te airu kuģi, atkarībā no horizontāli izvietoto aizru rindu skaita, iedalīja [[unirēma|unirēmās]], [[Birēma|birēmās]] un [[Trirēma|trirēmās]] (triērās) – attiecīgi ar vienu, divām vai trim airu rindām. Airu kuģus to mobilitātes un manevrētspējas dēļ pamatā izmantoja militārām vajadzībām, bet tirdzniecībai – [[Buru kuģis|buru kuģus]]. Jūras kauju taktikā izmantoja [[Abordāža|abordāžu]], [[Tarāns|tarānu]], bet no [[artilērija]]s – [[balista]]s un [[katapulta]]s. VII gs. venēcieši radīja jaunu airu kuģu tipu - [[Galera|galeru]], - kas kā piekrastes kuģi tika izmantoti vēl XVIII gs. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā | + | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 96. lpp. |
[[Kategorija:Kuģi]] | [[Kategorija:Kuģi]] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 30. jūnijs, plkst. 15.33
Airu kuģis – kuģu tips, kas pamatā pārvietojas ar airu palīdzību, bet burām ir tikai palīgnozīme, ceļavēja gadījumā. Uzplaukumu piedzīvoja Vidusjūras baseinā Antīkajā pasaulē. Te airu kuģi, atkarībā no horizontāli izvietoto aizru rindu skaita, iedalīja unirēmās, birēmās un trirēmās (triērās) – attiecīgi ar vienu, divām vai trim airu rindām. Airu kuģus to mobilitātes un manevrētspējas dēļ pamatā izmantoja militārām vajadzībām, bet tirdzniecībai – buru kuģus. Jūras kauju taktikā izmantoja abordāžu, tarānu, bet no artilērijas – balistas un katapultas. VII gs. venēcieši radīja jaunu airu kuģu tipu - galeru, - kas kā piekrastes kuģi tika izmantoti vēl XVIII gs.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 96. lpp.
