Airu kuģis

Airu kuģis – kuģu tips, kas pamatā pārvietojas ar airu palīdzību, bet burām ir tikai palīgnozīme, ceļavēja gadījumā. Uzplaukumu piedzīvoja Vidusjūras baseinā Antīkajā pasaulē. Te airu kuģi, atkarībā no horizontāli izvietoto aizru rindu skaita, iedalīja unirēmās, birēmās un trirēmās (triērās) – attiecīgi ar vienu, divām vai trim airu rindām. Airu kuģus to mobilitātes un manevrētspējas dēļ pamatā izmantoja militārām vajadzībām, bet tirdzniecībai – buru kuģus. Jūras kauju taktikā izmantoja abordāžu, tarānu, bet no artilērijas – balistas un katapultas. VII gs. venēcieši radīja jaunu airu kuģu tipu - galeru, - kas kā piekrastes kuģi tika izmantoti vēl XVIII gs.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 96. lpp.