Atšķirības starp "Fēsts Gerhards" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1898. gada 11. septembrī [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]], Osvalda Fēsta ģimenē. | Dzimis 1898. gada 11. septembrī [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]], Osvalda Fēsta ģimenē. | ||
| − | 1919. gada 7 februārī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr. | + | 1919. gada 7 februārī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1547) par to, ka 1920. gada 18. janvārī izlūkgājienā uz Pikstaļevas sādžu ar 4 kareivjiem, ielavījušies sādžā, uzbrukumā nogalinājuši sargkareivi un trīs kavalēristus, izraisot paniku un padzenot sarkanarmiešus no sādžas. Atvaļināts 1920. gada 9. oktobrī. Emigrējis uz Vāciju. Miris 1982. gadā Heidelbergā (''Heidelberg''). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 18.10
Gerhards Fēsts (Gerhard Fehst, 1898-1982) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris
Dzimis 1898. gada 11. septembrī Igaunijas guberņā, Osvalda Fēsta ģimenē.
1919. gada 7 februārī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, seržants]. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1547) par to, ka 1920. gada 18. janvārī izlūkgājienā uz Pikstaļevas sādžu ar 4 kareivjiem, ielavījušies sādžā, uzbrukumā nogalinājuši sargkareivi un trīs kavalēristus, izraisot paniku un padzenot sarkanarmiešus no sādžas. Atvaļināts 1920. gada 9. oktobrī. Emigrējis uz Vāciju. Miris 1982. gadā Heidelbergā (Heidelberg).
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 152. lpp.
