Atšķirības starp "Alkibiāds" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Alkibiāds no Atēnām''' (''Άλκιβιαδης - Alkibiadēs'', an. ''Alcibiades, son of Cleinias'', vc. ''Alkibiades'', kr. ''Алкивиад''; ~450-~404. g. p.m.ē.) – politiska un militāra persona [[Atēnas|Atēnās]]. | '''Alkibiāds no Atēnām''' (''Άλκιβιαδης - Alkibiadēs'', an. ''Alcibiades, son of Cleinias'', vc. ''Alkibiades'', kr. ''Алкивиад''; ~450-~404. g. p.m.ē.) – politiska un militāra persona [[Atēnas|Atēnās]]. | ||
| − | [[Perikls no Atēnām|Perikla]] radinieks un audžudēls, [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks. No 421. gada | + | [[Aristokrāts]], Klīnija dēls, [[Perikls no Atēnām|Perikla]] radinieks un audžudēls, [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks. No 421. gada iesaistījās [[polisa]]s politikā, iestājās pret mieru ar [[Sparta|Spartu]]. Ievēlēts par [[Stratēgs|stretēgu]]. 418. g.p.m.ē. izveidoja jaunu koalīciju pret Spartu, kas cieta sakāvi kaujā pie Mantīnijas. 415. gadā p.m.ē. organizēja un vadīja uzbrukumu [[Sirakūzas|Sirakūzām]], taču politisko intrigu dēļ tika atsaukts no karagājiena, lai stātos tiesas priekšā. Bija spiests meklēt patvērumu Spartā, ņēma aktīvu dalību tās karadarbībā pret Atēnām, palīdzot gūt vairākas uzvaras. Politisko indrigu dēļ bija spiests slepus pamest Spartu un rast patvērumu [[Senā Persija|Persijā]], tās [[satraps|satrapa]] Tisaferna (''Τισσαφέρνης'') valdījumos. Ar Tisaferna palīdzību 411. gadā ieradās Atēnu kara flotes bāzē Sāmas salā, kur atēnieši viņu atkal ievēlēja par stratēgu. Guva virkni spožu uzvaru Peloponēsas karā, kas deva iespēju Atēnām pārņemt iniciatīvu un atgūt zaudēto. 407. gadā atgriezās Atēnās, kur tika ievēlēts par stratēgu [[Autokrāts|autokrātu]], flotes un sauszemes spēku virspavēlnieku. Pēc flotes sagrāves pakļauts [[Ostrakisms|ostrakismam]]. 404. g.p.m.ē., pēc Spartas uzvaras karā, pēc [[Krītijs no Atēnām|Krītija]] (''Κριτίας'', 460.-403. g.p.m.ē.) un [[Lisandrs no Spartas|Lisandra]] (''Λύσανδρος'', 452.-396. g.p.m.ē.) rīkojuma Frīģijā tika sodīts ar nāvi. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 161. lpp. | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 161. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Суриков И. Е. Алкивиад: афинский денди или первый «сверхчеловек»? Глава III. // Античная Греция: политики в контексте эпохи. Година междоусобиц. - Русский Фонд Содействия Образованию и Науке: Москва, 2011. ISBN 978-5-91244-030-4 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 29. maijs, plkst. 05.54
Alkibiāds no Atēnām (Άλκιβιαδης - Alkibiadēs, an. Alcibiades, son of Cleinias, vc. Alkibiades, kr. Алкивиад; ~450-~404. g. p.m.ē.) – politiska un militāra persona Atēnās.
Aristokrāts, Klīnija dēls, Perikla radinieks un audžudēls, Sokrāta skolnieks. No 421. gada iesaistījās polisas politikā, iestājās pret mieru ar Spartu. Ievēlēts par stretēgu. 418. g.p.m.ē. izveidoja jaunu koalīciju pret Spartu, kas cieta sakāvi kaujā pie Mantīnijas. 415. gadā p.m.ē. organizēja un vadīja uzbrukumu Sirakūzām, taču politisko intrigu dēļ tika atsaukts no karagājiena, lai stātos tiesas priekšā. Bija spiests meklēt patvērumu Spartā, ņēma aktīvu dalību tās karadarbībā pret Atēnām, palīdzot gūt vairākas uzvaras. Politisko indrigu dēļ bija spiests slepus pamest Spartu un rast patvērumu Persijā, tās satrapa Tisaferna (Τισσαφέρνης) valdījumos. Ar Tisaferna palīdzību 411. gadā ieradās Atēnu kara flotes bāzē Sāmas salā, kur atēnieši viņu atkal ievēlēja par stratēgu. Guva virkni spožu uzvaru Peloponēsas karā, kas deva iespēju Atēnām pārņemt iniciatīvu un atgūt zaudēto. 407. gadā atgriezās Atēnās, kur tika ievēlēts par stratēgu autokrātu, flotes un sauszemes spēku virspavēlnieku. Pēc flotes sagrāves pakļauts ostrakismam. 404. g.p.m.ē., pēc Spartas uzvaras karā, pēc Krītija (Κριτίας, 460.-403. g.p.m.ē.) un Lisandra (Λύσανδρος, 452.-396. g.p.m.ē.) rīkojuma Frīģijā tika sodīts ar nāvi.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 161. lpp.
- Суриков И. Е. Алкивиад: афинский денди или первый «сверхчеловек»? Глава III. // Античная Греция: политики в контексте эпохи. Година междоусобиц. - Русский Фонд Содействия Образованию и Науке: Москва, 2011. ISBN 978-5-91244-030-4
