Atšķirības starp "Šillingi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Schilling_adH_Kalikull_Wappen.png|right|thumb|200px|Šillingi no Kalikilas]] | [[Attēls:Schilling_adH_Kalikull_Wappen.png|right|thumb|200px|Šillingi no Kalikilas]] | ||
[[Attēls:Schilling_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Šillingi]] | [[Attēls:Schilling_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Šillingi]] | ||
| + | [[Attēls:Schilling_von_Schillingshof_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Šillingi no Šķiliņiem]] | ||
atkarībā no konteksta divas savstarpēji neradniecīgas dzimtas Baltijā: | atkarībā no konteksta divas savstarpēji neradniecīgas dzimtas Baltijā: | ||
* baroni un grāfi '''fon Šillingi''' (''von Schilling'', kr. ''фон Шиллинги'') sena vācu izcelsmes (Ķelne) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (''Kaspar Schilling'', 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] dienestā kā [[vasalis|vasaļi]] bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (''Meschgail''). 1620. gadā [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] ierakstīti fon Šillingi (''von Schilling'') un fon Šillingi no Lānšteinas (''von Schilling a.d.H. Lahnstein''), 1768. gadā Šillingi no Lānšteinas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1772. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas [[Barons|baroniem]]. 1834. un 1855. gados [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. 1781. gadā Šillingi no Šķiliņiem (''Graf Schilling von Schillingshof'') kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]]. 1939. gadā visi dzimtas locekļi [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiesti pamest dzimteni]] un izceļot. | * baroni un grāfi '''fon Šillingi''' (''von Schilling'', kr. ''фон Шиллинги'') sena vācu izcelsmes (Ķelne) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (''Kaspar Schilling'', 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] dienestā kā [[vasalis|vasaļi]] bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (''Meschgail''). 1620. gadā [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] ierakstīti fon Šillingi (''von Schilling'') un fon Šillingi no Lānšteinas (''von Schilling a.d.H. Lahnstein''), 1768. gadā Šillingi no Lānšteinas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1772. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas [[Barons|baroniem]]. 1834. un 1855. gados [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. 1781. gadā Šillingi no Šķiliņiem (''Graf Schilling von Schillingshof'') kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]]. 1939. gadā visi dzimtas locekļi [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiesti pamest dzimteni]] un izceļot. | ||
* '''fon Šillingi no Kalikiles''' (''von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.'') vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | * '''fon Šillingi no Kalikiles''' (''von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.'') vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | Starp ievērojamākajiem | + | Starp ievērojamākajiem Šillingu pārstāvjiem minami: Cēsu pils [[komturs]] (1536–1539) Ādolfs fon Šillings (''Adolph von Schilling'', ?-1541), Cēsu pils komturs (1541–1544), Sēlpils [[fogts]], pēc tam komturs (1547-1559) Vilhelms fon Šillings (''Wilchelm von Schilling'', ?-?); literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (''Reinhold Philipp von Schilling'', 1819–1888); valstsvīrs, barons [[Šillings Alfreds Karls Vilhelms fon|Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings]] (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks [[Šillings Morics Gustavs fon|Morics Gustavs fon Šillings]] (1872-1934); Dr.jur., Rīgas politehnikuma docents, profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (''Carl von Schilling'', 1873-1954); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (''Otto von Schilling'', 1874–1929). |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šillingu valdījumā bijušas Cēres, Tomes u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šillingu valdījumā bijušas Cēres (''[[Zehren]]''), Tomes u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 6. augusts, plkst. 17.17
atkarībā no konteksta divas savstarpēji neradniecīgas dzimtas Baltijā:
- baroni un grāfi fon Šillingi (von Schilling, kr. фон Шиллинги) sena vācu izcelsmes (Ķelne) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (Kaspar Schilling, 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās Livonijas ordeņa dienestā kā vasaļi bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (Meschgail). 1620. gadā Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti fon Šillingi (von Schilling) un fon Šillingi no Lānšteinas (von Schilling a.d.H. Lahnstein), 1768. gadā Šillingi no Lānšteinas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1772. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas baroniem. 1834. un 1855. gados Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. 1781. gadā Šillingi no Šķiliņiem (Graf Schilling von Schillingshof) kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem. 1939. gadā visi dzimtas locekļi bija spiesti pamest dzimteni un izceļot.
- fon Šillingi no Kalikiles (von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.) vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Starp ievērojamākajiem Šillingu pārstāvjiem minami: Cēsu pils komturs (1536–1539) Ādolfs fon Šillings (Adolph von Schilling, ?-1541), Cēsu pils komturs (1541–1544), Sēlpils fogts, pēc tam komturs (1547-1559) Vilhelms fon Šillings (Wilchelm von Schilling, ?-?); literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (Reinhold Philipp von Schilling, 1819–1888); valstsvīrs, barons Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks Morics Gustavs fon Šillings (1872-1934); Dr.jur., Rīgas politehnikuma docents, profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (Carl von Schilling, 1873-1954); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (Otto von Schilling, 1874–1929).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šillingu valdījumā bijušas Cēres (Zehren), Tomes u.c. muižas.
