Atšķirības starp "Tranzē" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Transehe Wappen.png|right|thumb| | + | [[Attēls:Transehe Wappen.png|right|thumb|250px|]] |
| − | fon '''Tranzē''' (''von Transehe'', kr. ''фон Транзе'') - flāmu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. | + | fon '''Tranzē''' (''von Transehe'', kr. ''фон Транзе, Транзеге'') - flāmu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. |
Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Tīss Tranzē (''Thies Transehe'', ?-1558), kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. [[Dižciltība|Dižciltīgo kārtā]] dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joakims Tranzē (''Joakim Transehe von Roseneck, till Eke'', 1589–1673) par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku (''Magdalena Roseneck'') papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku līniju, savukārt Valeriuss Tranzē (''Valerius von Transehe'', 1596-1669), kas kļuva par [[Zviedru Vidzeme]]s ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju. 1747. gadā fon Tranzē, bet 1797. gadā fon Tranzē-Rozeneki ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Tīss Tranzē (''Thies Transehe'', ?-1558), kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. [[Dižciltība|Dižciltīgo kārtā]] dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joakims Tranzē (''Joakim Transehe von Roseneck, till Eke'', 1589–1673) par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku (''Magdalena Roseneck'') papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku līniju, savukārt Valeriuss Tranzē (''Valerius von Transehe'', 1596-1669), kas kļuva par [[Zviedru Vidzeme]]s ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju. 1747. gadā fon Tranzē, bet 1797. gadā fon Tranzē-Rozeneki ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, Vidzemes [[landrāts]] un dzimtbūšanas atcelšanas komisijas loceklis Krls fon Tranzē-Rozeneks (''Carl Otto von Transehe-Roseneck'', 1761-1837); zinātnieks, ornitoloģijas aizsācījs Baltijā Nikolajs fon Tranzē (''Nikolai Heinrich von Transehe''; 1886-1969); vēsturnieks, [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s korespondētājloceklis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (''Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck''; 1865-1946); mākslas zinātnieks, kolekcionārs un mecenāts, Rīgas pilsētas mākslas muzeja kolekcijas pamatlicējs Pauls fon Tranzē-Rozeneks (''Paul Gustav Viktor von Transehe-Roseneck''; 1853-1928); jurists, [[Krievijas impērijas Senāts|Krievijas impērijas Senāta]] senators un [[valsts slepenpadomnieks]] Edvards fon Tranzē-Rozeneks (''Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck'', kr. ''Рудольф Рудольфович фон | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, Vidzemes [[landrāts]] un dzimtbūšanas atcelšanas komisijas loceklis Krls fon Tranzē-Rozeneks (''Carl Otto von Transehe-Roseneck'', 1761-1837); zinātnieks, ornitoloģijas aizsācījs Baltijā Nikolajs fon Tranzē (''Nikolai Heinrich von Transehe''; 1886-1969); vēsturnieks, [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s korespondētājloceklis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (''Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck''; 1865-1946); mākslas zinātnieks, kolekcionārs un mecenāts, Rīgas pilsētas mākslas muzeja kolekcijas pamatlicējs Pauls fon Tranzē-Rozeneks (''Paul Gustav Viktor von Transehe-Roseneck''; 1853-1928); jurists, [[Krievijas impērijas Senāts|Krievijas impērijas Senāta]] senators un [[valsts slepenpadomnieks]] Edvards fon Tranzē-Rozeneks (''Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck'', kr. ''Рудольф Рудольфович фон Транзе'', 1858-1928); vecākais jūras leitnants, polārpētnieks Nikolauss Tranzē-Rozeneks (''Nicholas Alexander von Transehe-Roseneck'', 1886-1960). |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (''Selsau''), Kroņmuiža (''Kronenhof''), Vecvāles (''Sackenhof''), Ērgļu pilsmuiža (''Schloß Erlaa''), Jaungulbenes (''Neu-Schwanenburg''), Augulienas (''Roseneck''), Jaunbrenguļu (''Neu-Wrangelshof''), Ozolu (''Ohselshof''), Lamberta (''Lambsdorfshof''), Lēdmanes (''Ledmannshof''), Jaunelkšņu (''Elkendorf''), Biksējas (''Wilkenpahlen''), Olu (''Ohlenhof''), Cempmuiža (''Zempen''), Alsviķu (''Alswig''), Tūjas (''Kragenhof''), Nēķenu (''Nötkenshof''), Rēzakas (''Rehsack''), Karvas (''Korwenhof''), Liezēres (''Lösern''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Taurupes (''Taurup''), Vatrānes (''Dunsberg''), Jumurdas (''Jummardehn'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (''Selsau''), Kroņmuiža (''Kronenhof''), Vecvāles (''Sackenhof''), Ērgļu pilsmuiža (''Schloß Erlaa''), Jaungulbenes (''Neu-Schwanenburg''), Augulienas (''Roseneck''), Jaunbrenguļu (''Neu-Wrangelshof''), Ozolu (''Ohselshof''), Lamberta (''Lambsdorfshof''), Lēdmanes (''Ledmannshof''), Jaunelkšņu (''Elkendorf''), Biksējas (''Wilkenpahlen''), Olu (''Ohlenhof''), Cempmuiža (''Zempen''), Alsviķu (''Alswig''), Tūjas (''Kragenhof''), Nēķenu (''Nötkenshof''), Rēzakas (''Rehsack''), Karvas (''Korwenhof''), Liezēres (''Lösern''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Taurupes (''Taurup''), Vatrānes (''Dunsberg''), Jumurdas (''Jummardehn''), Aķenes (''Aaken'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [https://www.geni.com/people/Thies-Transehe/6000000007849194630 Thies Transehe - Genealogy // geni.com] | * [https://www.geni.com/people/Thies-Transehe/6000000007849194630 Thies Transehe - Genealogy // geni.com] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.belrussia.ru/page-id-1854.html Транзе фон Александр Александрович // общественно-исторический клуб «Белая Россия»] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
| + | [[Kategorija:Vēsturnieki]] | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 18.07
fon Tranzē (von Transehe, kr. фон Транзе, Транзеге) - flāmu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Zviedrijā un Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Tīss Tranzē (Thies Transehe, ?-1558), kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. Dižciltīgo kārtā dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joakims Tranzē (Joakim Transehe von Roseneck, till Eke, 1589–1673) par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku (Magdalena Roseneck) papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku līniju, savukārt Valeriuss Tranzē (Valerius von Transehe, 1596-1669), kas kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju. 1747. gadā fon Tranzē, bet 1797. gadā fon Tranzē-Rozeneki ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, Vidzemes landrāts un dzimtbūšanas atcelšanas komisijas loceklis Krls fon Tranzē-Rozeneks (Carl Otto von Transehe-Roseneck, 1761-1837); zinātnieks, ornitoloģijas aizsācījs Baltijā Nikolajs fon Tranzē (Nikolai Heinrich von Transehe; 1886-1969); vēsturnieks, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības korespondētājloceklis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck; 1865-1946); mākslas zinātnieks, kolekcionārs un mecenāts, Rīgas pilsētas mākslas muzeja kolekcijas pamatlicējs Pauls fon Tranzē-Rozeneks (Paul Gustav Viktor von Transehe-Roseneck; 1853-1928); jurists, Krievijas impērijas Senāta senators un valsts slepenpadomnieks Edvards fon Tranzē-Rozeneks (Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck, kr. Рудольф Рудольфович фон Транзе, 1858-1928); vecākais jūras leitnants, polārpētnieks Nikolauss Tranzē-Rozeneks (Nicholas Alexander von Transehe-Roseneck, 1886-1960).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (Selsau), Kroņmuiža (Kronenhof), Vecvāles (Sackenhof), Ērgļu pilsmuiža (Schloß Erlaa), Jaungulbenes (Neu-Schwanenburg), Augulienas (Roseneck), Jaunbrenguļu (Neu-Wrangelshof), Ozolu (Ohselshof), Lamberta (Lambsdorfshof), Lēdmanes (Ledmannshof), Jaunelkšņu (Elkendorf), Biksējas (Wilkenpahlen), Olu (Ohlenhof), Cempmuiža (Zempen), Alsviķu (Alswig), Tūjas (Kragenhof), Nēķenu (Nötkenshof), Rēzakas (Rehsack), Karvas (Korwenhof), Liezēres (Lösern), Veclaicenes (Alt-Laitzen), Taurupes (Taurup), Vatrānes (Dunsberg), Jumurdas (Jummardehn), Aķenes (Aaken) u.c. muižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Ruslans Matrozis. Putnu pētniekam Nikolajam fon Tranzē – 130. // ornitofaunistika.com
- Jānis Rozenieks. Viņu godā arī par tautas baronu. // Latvijas vēstnesis. 06.01.2004., Nr. 1 (2949)
