Atšķirības starp "Silgailis Arturs" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arturs Mihails Silgailis''' (1895.-1997.) - virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists | + | '''Arturs Mihails Silgailis''' (1895.-1997.) - virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists. |
| − | ==== | + | Dzimis 1895. gada 13. novembrī "Mežmuižā”, Penkules pagastā, Jelgavas apriņķī. Uzaudzis Rīgā. Mācījies Rīgas pilsētas reālskola (absolvējis 1912. gadā). Strādājis kā māceklis grāmatvedībā. 1915. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. Mācījies Viļņas kara skolas [[Praporščiku skola|praporščiku kursos]] (1915. g. maijs-septembris). Piedalījies [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]] cīņās, vēlāk pārcelts uz Somiju. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Krievijā iestājies pretlielinieciskā somu pagrīdes organizācijā un cīnījies par Somijas neatkarību. 1918. gadā atgriezies Rīgā, iestājies [[Landesvērs|landesvērā]], vēlāk ieskaitīts [[Firsts|firsta]] Līvena [[Eskadrosns|eskadronā]], kura sastāvā piedalījies Kurzemes un Rīgas ieņemšanā. Pēc [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], devies uz Krieviju, kur piedalījies pilsoņu karā ģenerāļa Judeniča armijā. 1919. gadā atgriezies Latvijā, ieskaitīts [[Bauskas kājnieku pulks|12. Bauskas kājnieku pulkā]]. Kā 4. rotas komandieris piedalījās cīņās Latgales frontē. Par kaujas nopelniem 1921. gada aprīlī paaugstināts [[Kapteinis|kapteiņa]] dienesta pakāpē. Sākumā komandēja 4. rotu, bet vēlāk ložmetējnieku komandu. Organizēja un vadīja pulka sporta klubu. 1924. gadā apsolvējot virsnieku 11 mēnešu kursus un 1928. gadā Kara Akadēmiskos kursus iegūst militāro izglītību. Pēc virsnieku kursu apsolvēšanas iecelts par [[Kurzemes divīzija|1. Kurzemes kājnieku divīzijas]] štāba operatīvās nodaļas komandiera adjutantu. 1931. gadā iecelts par [[Vidzemes divīzija|2. Vidzemes kājnieku divīzijas]] štāba priekšnieka palīgu. 1932. gadā paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnantu]]. No 1934. gada līdz 1935. gadam [[Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] 2. bataljona komandieris. No 1935. gada 15. septembra līdz 19. oktobrim komandē Rezerves instruktoru bataljonu. 1936. gada martā pārcelts darbā uz Augstāko Karaskolu, kur aprīlī apstiprināts par kara zinību pasniedzēju. 1939. gada 6. oktobrī iecelts par [[Zemgales divīzija|4. Zemgales kājnieku divīzijas]] štāba priekšnieku, 11. novembrī paaugstināts [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpē. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] atvaļināts no dienesta, un kā [[Vācbaltieši|vācbaltietis]] izceļoja uz Vāciju. |
| + | |||
| + | Darbojies [[SD]] paspārnē dibinātajā [[Latviešu nacionālo karavīru savienība|Latviešu nacionālo karavīru savienībā]]. Kā [[SS]] [[zonderfīrers]] (''Sonderführer'') piedalījies Latvijas teritorijas ieņemšanā. Pēc tam piedalījies cīņās Ļeņingradas frontē, līdz 1942. gadā pārcelts uz Latvijas teritoriju strādāt okupācijas režīma pašpārvaldē. 1943. gadā kā pulkvedis (''Standartenführer'') iecelts par [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] 15. divīzijas štāba priekšnieku (kājnieku komandieri), paaugstināts par virspulkvedi (''Oberführer''). Gadu vēlāk kādu laiku pildījis arī 19. divīzijas kājnieku komandiera pienākumus. 1944. gada vasarā iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Piedalījies ģen. [[Kureļa grupa]]s likvidēšanā un tiesāšanā. Kad lai veicinātu latviešu karavīru kaujas sparu, 1945. gada 20. februārī ar reihsfīrera H. Himlera rīkojumu Potsdamā tika sasaukta [[Latvijas Nacionālā padome]]. Tā ievēlēja [[Latvijas nacionālā komiteja|Latvijas nacionālo komiteju]], par kuras locekli tika apstiprināts virspulkvedis Arturs Silgailis kā prezidenta vietnieks un militārās komisijas vadītājs. Pēc Vācijas kapitulācijas nonāca britu spēku gūstā, turēts karagūstekņu nometnēs Vācijā un Belģijā. 1946. gadā atgriezies pie ģimenes Vācijā. No 1948. gada bijis Lielbritānijas Reinas armijas no baltiešiem komplektēto sardzes un transporta vienību sakaru virsnieks. Viens no "Daugavas Vanagu" organizācijas dibinātājiem, un līdz izceļošanai bijis Vācijas organizācijas centrālās valdes loceklis. Nodibinājis ''Daugavas Vanagu'' Halifaksas nodaļu un bijis tās priekšsēdis līdz aiziešanai pensijā. Aktīvi darbojies ''Kanādas rezerves virsnieku apvienībā''. 1967. gada 3. jūnijā uzņemts par studentu korporācijas "Fraternitas Imantica" goda filistru. Dzīvojot Kanādā, publicējis presē daudzus rakstus par militāriem jautājumiem pirms un pēc 2. Pasaules kara. Miris 1997. gada 15. augustā. | ||
| + | |||
| + | '''Apbalvojumi:''' | ||
| + | * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | ||
| + | * [[Aizsargu Nopelnu Krusts]] | ||
| + | * [[Latvijas Atbrīvošanas Kara Piemiņas Zīme]] | ||
| + | * [[Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa]] | ||
| + | u.c. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Silgailis A. Latviešu leģions. - Imanta, Kopenhagena, 1962 | * Silgailis A. Latviešu leģions. - Imanta, Kopenhagena, 1962 | ||
* Silgailis A. Latvian Legion. - James R. Bender Publishing Co., San Jose, 1986 | * Silgailis A. Latvian Legion. - James R. Bender Publishing Co., San Jose, 1986 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.allbookstores.com/author/Arturs_Silgailis.html Arturs Silgailis, Browse by Author - Bookstores.com] | * [http://www.allbookstores.com/author/Arturs_Silgailis.html Arturs Silgailis, Browse by Author - Bookstores.com] | ||
* [http://vip.latnet.lv/lpra/kurel.htm Jēkabsons Ē., Neiburgs U., Silgaiļa loma ģen. Kureļa liktenī. / Kureliešu komandieris. // "Mājas viesis"12. februāris 2005] | * [http://vip.latnet.lv/lpra/kurel.htm Jēkabsons Ē., Neiburgs U., Silgaiļa loma ģen. Kureļa liktenī. / Kureliešu komandieris. // "Mājas viesis"12. februāris 2005] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:S]] |
Pašreizējā versija, 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 11.32
Arturs Mihails Silgailis (1895.-1997.) - virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.
Dzimis 1895. gada 13. novembrī "Mežmuižā”, Penkules pagastā, Jelgavas apriņķī. Uzaudzis Rīgā. Mācījies Rīgas pilsētas reālskola (absolvējis 1912. gadā). Strādājis kā māceklis grāmatvedībā. 1915. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. Mācījies Viļņas kara skolas praporščiku kursos (1915. g. maijs-septembris). Piedalījies 1. Pasaules kara cīņās, vēlāk pārcelts uz Somiju. Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā iestājies pretlielinieciskā somu pagrīdes organizācijā un cīnījies par Somijas neatkarību. 1918. gadā atgriezies Rīgā, iestājies landesvērā, vēlāk ieskaitīts firsta Līvena eskadronā, kura sastāvā piedalījies Kurzemes un Rīgas ieņemšanā. Pēc Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) sakāves Cēsu kaujās, devies uz Krieviju, kur piedalījies pilsoņu karā ģenerāļa Judeniča armijā. 1919. gadā atgriezies Latvijā, ieskaitīts 12. Bauskas kājnieku pulkā. Kā 4. rotas komandieris piedalījās cīņās Latgales frontē. Par kaujas nopelniem 1921. gada aprīlī paaugstināts kapteiņa dienesta pakāpē. Sākumā komandēja 4. rotu, bet vēlāk ložmetējnieku komandu. Organizēja un vadīja pulka sporta klubu. 1924. gadā apsolvējot virsnieku 11 mēnešu kursus un 1928. gadā Kara Akadēmiskos kursus iegūst militāro izglītību. Pēc virsnieku kursu apsolvēšanas iecelts par 1. Kurzemes kājnieku divīzijas štāba operatīvās nodaļas komandiera adjutantu. 1931. gadā iecelts par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas štāba priekšnieka palīgu. 1932. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu. No 1934. gada līdz 1935. gadam 6. Rīgas kājnieku pulka 2. bataljona komandieris. No 1935. gada 15. septembra līdz 19. oktobrim komandē Rezerves instruktoru bataljonu. 1936. gada martā pārcelts darbā uz Augstāko Karaskolu, kur aprīlī apstiprināts par kara zinību pasniedzēju. 1939. gada 6. oktobrī iecelts par 4. Zemgales kājnieku divīzijas štāba priekšnieku, 11. novembrī paaugstināts pulkveža pakāpē. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas atvaļināts no dienesta, un kā vācbaltietis izceļoja uz Vāciju.
Darbojies SD paspārnē dibinātajā Latviešu nacionālo karavīru savienībā. Kā SS zonderfīrers (Sonderführer) piedalījies Latvijas teritorijas ieņemšanā. Pēc tam piedalījies cīņās Ļeņingradas frontē, līdz 1942. gadā pārcelts uz Latvijas teritoriju strādāt okupācijas režīma pašpārvaldē. 1943. gadā kā pulkvedis (Standartenführer) iecelts par Latviešu leģiona 15. divīzijas štāba priekšnieku (kājnieku komandieri), paaugstināts par virspulkvedi (Oberführer). Gadu vēlāk kādu laiku pildījis arī 19. divīzijas kājnieku komandiera pienākumus. 1944. gada vasarā iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Piedalījies ģen. Kureļa grupas likvidēšanā un tiesāšanā. Kad lai veicinātu latviešu karavīru kaujas sparu, 1945. gada 20. februārī ar reihsfīrera H. Himlera rīkojumu Potsdamā tika sasaukta Latvijas Nacionālā padome. Tā ievēlēja Latvijas nacionālo komiteju, par kuras locekli tika apstiprināts virspulkvedis Arturs Silgailis kā prezidenta vietnieks un militārās komisijas vadītājs. Pēc Vācijas kapitulācijas nonāca britu spēku gūstā, turēts karagūstekņu nometnēs Vācijā un Belģijā. 1946. gadā atgriezies pie ģimenes Vācijā. No 1948. gada bijis Lielbritānijas Reinas armijas no baltiešiem komplektēto sardzes un transporta vienību sakaru virsnieks. Viens no "Daugavas Vanagu" organizācijas dibinātājiem, un līdz izceļošanai bijis Vācijas organizācijas centrālās valdes loceklis. Nodibinājis Daugavas Vanagu Halifaksas nodaļu un bijis tās priekšsēdis līdz aiziešanai pensijā. Aktīvi darbojies Kanādas rezerves virsnieku apvienībā. 1967. gada 3. jūnijā uzņemts par studentu korporācijas "Fraternitas Imantica" goda filistru. Dzīvojot Kanādā, publicējis presē daudzus rakstus par militāriem jautājumiem pirms un pēc 2. Pasaules kara. Miris 1997. gada 15. augustā.
Apbalvojumi:
- Triju Zvaigžņu ordenis
- Aizsargu Nopelnu Krusts
- Latvijas Atbrīvošanas Kara Piemiņas Zīme
- Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Silgailis A. Latviešu leģions. - Imanta, Kopenhagena, 1962
- Silgailis A. Latvian Legion. - James R. Bender Publishing Co., San Jose, 1986
