Atšķirības starp "Okupācija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
 
(27 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Okupācija''' - ''burt.'' aizņemšana, ieņemšana, sagrābšana, ''polit.'' svešas valsts teritorijas ieņemšana ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem.  
+
'''Okupācija''' (lat. ''occupatio'', no ''occupare'' - "pārņemt, ieņemt, piesavināties, sagrābt") - atkarībā no konteksta:
 +
* '''1.''' Īpašuma iegūšanas veids [[Romiešu tiesības|romiešu civiltiesībās]], kad tiek pārņemts nevienam nepiederošs īpašums vai teritorija, padarot to par savu.
 +
* '''2.''' Citas [[valsts]] teritorijas vai tās daļas ieņemšana uz laiku ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem: "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešu bruņoto spēku varā" (Hāgas 1907. gada Konvencijas par sauzsemes kara likumiem un paražām pielikuma 42. pants).  
  
"Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešas armijas varā" (Hāgas 1907. g. Konvencijas pielikuma 42. pants).
+
Saskaņā ar Hāgas (1907.) un Ženēvas (1949.) konvencijām, okupētājvarai okupētajā teritorijā jāuztur kārtība, jārespektē tās iedzīvotāju gods, dzīvība un īpašums; pret tiem nedrīkst pielietot vardarbību,, iebaidīšanu, fiziskus un morālus spaidus. Aizliegts pārvietot uz okupēto teritoriju savas valsts pilsoņus. Aizliegta okupētās teritorijas iekļaušana okupētājas valsts sastāvā.
  
== Okupācijas režīms - ''Belligerent occupation'' ==
+
Izšķir 3 okupācijas veidus:
 +
** Nevienai valstij nepiederošas teritorijas ieņemšana (lat. ''occupatio imperii'') - šādā veidā pagātnē tika veidota liela daļa [[Kolonija|koloniju]].
 +
** Naidīgas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana kara laikā (lat. ''occupatio bellica'').
 +
** Svešas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana ar bruņotu spēku vai tā pielietošanas draudiem miera laikā (lat. ''occupatio pacifica'').
  
To skaidro Ženēvas 1949. gada 12. augusta IV ''Konvencijas par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā'' III nodaļa:
+
Skat. arī [[okupācijas režīms]], [[anšluss]], [[Latvijas okupācija 1940. gadā]], [[Latvijas okupācija 1941.-1944.]], [[ius spolii]]
* "Konvencijas aizsargājamām personām, kas artrodas okupējamā teritorijā, nekādā gadījumā un veidā neatņems šīs Konvencijas sniegtās priekšrocības..., ne sakarā ar šīs teritorijas okupāciju..., ne sakarā ar to, ka okupējusī valsts anektējusi visu vai daļu okupētās teritorijas." (47. p.)
 
* "Pēc jebkuriem motīviem aizliegta aizsargājamo personu izdzīšana no okupētās teritorijas, kā arī deportācija no okupētās teritorijas uz okupējušās valsts teritoriju vai uz jekuras citas valsts teritoriju, neraugoties uz to, vai tās ir okupētas vai ne." (49. p.)
 
* "Okupējošā valsts nedrīkst deportēt un pārvietot savu civiliedzīvotāju daļu uz okupēto teritoriju." (49. p.)
 
* Aizsargājamās personas nedrīkst piespiest izpildīt jebkādu darbu, kas saistīts ar līdzdalību militārajās operācijās. Šīs personas nedrīkst arī mobilizēt vai iesaistīt pusmilitāros darbos. (52. p.)
 
* Okupējošajai valstij aizliegts iznīcināt okupētās teritorijas iedzīvotāju privāto, sabiedrisko, kooperatīvo vai valsts īpašumu, ja tas nav saistīts ar absolūtu militāro nepieciešamību. Okupējošajai varai visiem iespējamiem līdzekļiem jāapgādā civiliedzīvotājus ar pārtiku un sanitārajiem materiāliem un jāgarantē slimnīcu, sanitāro un sabiedriskās higiēnas iestāžu darbs, ja okupētās teritorijas resursi nav pietiekami. (55. p.)
 
* Okupētās teritorijas krimināllikumi paliek spēkā arī okupācijas laikā, ja tie neapdraud okupējošās valsts drošību. Okupējošās valsts soda normas stājas spēkā tikai pēc to publikācijas vietējā valodā un novadīšanas līdz vietējo iedzīvotāju apziņai. Tiem nav atpakaļejoša spēka. (64.-65. p.)
 
* Okupējošā valsts nedrīkst pakļaut arestam, vajāšanai vai tiesai par rīcību, kas izdarīta, vai viedokli, kas izteikts pirms okupācijas vai tās īslaicīgas pārtraukšanas brīdī, izņemot kara likumu un paražu pārkāpšanu. (70. p.)
 
* Okupācijas teritorijā apsūdzētajiem jāatļauj visu parasto procesuālo tiesību aizsardzības izmantošanu. (70.-77. p.)
 
  
== Ieteicamā literatūra ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
* Svešvārdu vārdnīca. - Rīga: Norden, 1996.
+
* Svešvārdu vārdnīca. - Norden, Rīga, 1996.
* Bojārs J. Starptautiskās tiesības. - Rīga, 451. lpp.
+
* Bojārs J. Starptautiskās tiesības. - Rīga, 451.-452. lpp.
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225., 277. lpp.
  
[[Kategorija:Armija un karš]]
+
[[Kategorija:Valsts]]
 +
[[Kategorija:Īpašums]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 4. novembris, plkst. 06.16

Okupācija (lat. occupatio, no occupare - "pārņemt, ieņemt, piesavināties, sagrābt") - atkarībā no konteksta:

  • 1. Īpašuma iegūšanas veids romiešu civiltiesībās, kad tiek pārņemts nevienam nepiederošs īpašums vai teritorija, padarot to par savu.
  • 2. Citas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana uz laiku ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem: "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešu bruņoto spēku varā" (Hāgas 1907. gada Konvencijas par sauzsemes kara likumiem un paražām pielikuma 42. pants).

Saskaņā ar Hāgas (1907.) un Ženēvas (1949.) konvencijām, okupētājvarai okupētajā teritorijā jāuztur kārtība, jārespektē tās iedzīvotāju gods, dzīvība un īpašums; pret tiem nedrīkst pielietot vardarbību,, iebaidīšanu, fiziskus un morālus spaidus. Aizliegts pārvietot uz okupēto teritoriju savas valsts pilsoņus. Aizliegta okupētās teritorijas iekļaušana okupētājas valsts sastāvā.

Izšķir 3 okupācijas veidus:

    • Nevienai valstij nepiederošas teritorijas ieņemšana (lat. occupatio imperii) - šādā veidā pagātnē tika veidota liela daļa koloniju.
    • Naidīgas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana kara laikā (lat. occupatio bellica).
    • Svešas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana ar bruņotu spēku vai tā pielietošanas draudiem miera laikā (lat. occupatio pacifica).

Skat. arī okupācijas režīms, anšluss, Latvijas okupācija 1940. gadā, Latvijas okupācija 1941.-1944., ius spolii

Literatūra par šo tēmu

  • Svešvārdu vārdnīca. - Norden, Rīga, 1996.
  • Bojārs J. Starptautiskās tiesības. - Rīga, 451.-452. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225., 277. lpp.