Atšķirības starp "Abelārs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(43 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Pjērs Abelārs''' (lat. ''Petrus Abaelardus'', 1079.-21.04.1142.) - filosofs, teologs, dzīvojis [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Savās domās tuvs [[Konceptuālisms|konceptuālismam]]. Tajā pašā laikā polemizējis pret [[Sholastiskais reālisms|sholastisko reālismu]]. Savā darbā "Jā un nē" izvirzīja domu, ka ticība ierobežojama ar "saprātīgiem pamatiem" un norādīja uz pretrunām [[Baznīcas tēvi|Baznīcas tēvu]] spriedumos, apšaubīja [[Augustīns Aurēlijs|Sv. Augustīna]] autoritāti teoloģijā un ētikā.
+
'''Pjērs de Pallē''' plašāk zināms kā '''Abelārs''' (lat. ''Abaelardus, Abailardum, Abaulardum, Abaielardum, Abelardum, Abayelart, Abulart, Abaalarz'', fr. ''Abélard/Abailard'', 1079.-21.04.1142.) - [[bruņinieks]], filosofs, teologs, dzejnieks un komponists, dzīvojis [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]].  
  
−
== Literatūra ==
+
Dzimis 1079. gadā Pallē (''Le Pallet''), Bretaņā, netālu no Nantes, bruņinieka ģimenē kā vecākais dēls. Tēvs augstu vērtējis zināšanas un gādājis, lai dēli apgūtu lasīt un rakstīt prasmi. Sasniedzis rīcībspējīgu vecumu, atteicās no savas [[kārta]]s un izvēlējās garīdznieka karjeru. Mācījies pie [[Roscelins no Kompjēnas|Roscelīna]] (''Roscelin de Compiègne''), Šampaņas Gijoma (''Guillaume de Champeaux'') - ar kuru izveidojās visai sliktas attiecības, - un Laonas Anselma (''Anselme de Laon''), pēc tam bijis pasniedzējs Melenā (''Melun''), Korbeilā (''Corbeil''), tad Parīzē. Veselības problēmu dēļ bija spiests pāris gadus pavadīt dzimtajās vietās, nost no intelektuālās dzīves. 1118. gadā kļuvis par savas skolnieces Eloizas (''Héloïse'', 1095.-1164.) mīļāko - Abelāra un Eloizas sarakste atzīta par sava laika romantiskās literatūras šedevru. Pēc tam, kad meitenes tēvoča, Parīzes Dievmātes katedrāles [[Diakons|subdiakona]] Fulbēra (''Fulbert'') uzsūtītie ļaudis Abelāru izkastrēja, viņš iestājās Sendenī, t.i. Sv. Dionīsija (''Abbatiale Saint-Denis'') [[Klosteris|klosterī]], bet vēlāk devās uz Šampaņu. 1121. gadā Abelāra sacerējumuu "Theologia Summi Boni. De unitate et trinitate divina." nosodīja Suasonas [[Koncils|koncilā]] (''Concile de Soissons''). Atgriezies Parīzē un kādu laiku uzturējies Sendenī, Abelārs atkal devās uz Šampaņu, kur netālu no Nožansirsēnas (''Nogent-sur-Seine'') dibināja Parakletas klosteri (''monastère du Paraclet'', lat. ''Paraclitus''), bet 1125. gadā iecelts par Rujas Sv. Žildas (''Saint-Gildas-en-Rhuys'') klostera [[Abats|abatu]] netālu no Vannas (1136. gadā anarhistiski noskaņotie [[Mūks|mūki]] Abelāru padzina, un viņš atgriezās Parīzē, kur izveidoja savu skolu). 1140. gadā Senas koncilā (''Concile de Sens'') nosodīja Abelāra Sv. Trīsvienības traktējumu. Atlikušos gadus viņš pavadīja kā mūks Klinī (''abbé de Cluny'') klosterī, rakstot, domājot, sacerot mūziku. Savās domās tuvs [[Konceptuālisms|konceptuālismam]], par kā aizsācēju viņu dažkārt uzskata. Tajā pašā laikā polemizējis pret [[Sholastiskais reālisms|sholastisko reālismu]]. Savā darbā "Jā un nē" izvirzīja domu, ka ticība ierobežojama ar "saprātīgiem pamatiem" un norādīja uz pretrunām [[Baznīcas tēvi|Baznīcas tēvu]] spriedumos, apšaubīja [[Augustīns Aurēlijs|Sv. Augustīna]] autoritāti teoloģijā un ētikā. Viens no autoritatīvākajiem sava laika domātājiem. Miris 1142. gada 21. aprīlī, ceļā uz Romu, Sv. Marsela klosterī (''l'abbaye de St-Marcel près de Chalon'').
  
−
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 5. lpp.
 
* Rubenis A. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007., 239. lpp.
 
* Rubenis A. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007., 239. lpp.
 +
* Rietumeiropas morāles filozofija antoloģija. / red. Skaidrīte Lasmane - LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006.
 +
* Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007., ISBN 9984377962
 +
----
 +
* Petri Abaelardi. Opera theologica. - Brepols, Turnhout, 1969
 +
* The Cambridge companion to Abelard. / ed. Jeffrey E. Brower, Kevin Guilfoy - Cambridge Univ. Press, Cambridge, 2004, ISBN 0-521-77596-5
 +
* Gilson Etienne. Heloise and Abelard. - University of Michigan Press, 1966 ISBN 0472060384.
 +
* Clanchy M. Abelard: A Medieval Life. - Blackwell, Oxford, 1997, ISBN 0631214445.
 +
* Marenbon John. The Philosophy of Peter Abelard. - Cambridge University Press, Cambridge, 1997, ISBN 0521663997.
 +
* Brower Jeffrey, Kevin Guilfoy. The Cambridge Companion to Abelard. - Cambridge University Press, Cambridge, 2004, ISBN 0521772478.
 +
* Mews Constant. The Lost Love Letters of Heloise and Abelard: Perceptions of Dialogue in Twelfth-Century France. - Palgrave Macmillan, Basingstoke, 2001, ISBN 0312239416.
 +
* Mews Constant. Abelard and Heloise. - Oxford University Press, Oxford, 2005, ISBN 0195156897
 +
----
 +
* Theologia summi boni. Tractatus de unitate et trinitate divina. / hrsg. von Ursula Niggli. - Meiner, Hamburg, 1997, ISBN 3-7873-1310-9
 +
* Gespräch eines Philosophen, eines Juden und eines Christen. / Hrsg. und übertr. von Hans-Wolfgang Krautz. - Insel, Frankfurt a.M., 1996, ISBN 3-458-16728-5
 +
* Alexander Schroeter-Reinhard. Die Ethica des Peter Abaelard. Übersetzung, Hinführung und Deutung. - Univ.-Verl., Freiburg/Schweiz, 1999, ISBN 3-7278-1215-X
 +
* Die Leidensgeschichte und der Briefwechsel mit Heloisa. / Übertr. und hrsg. von Eberhard Brost. - WBG, Darmstadt, 2004, ISBN 3-534-18077-1
 +
* Der Briefwechsel mit Heloisa. / Übers. und hrsg. von Hans-Wolfgang Krautz. - Reclam, Stuttgart, 2001, ISBN 3-15-003288-1
 +
* Stephan Ernst. Petrus Abaelardus. - Aschendorff, Münster, 2003, ISBN 3-402-04631-8
 +
* Michael T. Clanchy. Abaelard. Ein mittelalterliches Leben. - Primus, Darmstadt, 2000, ISBN 3-89678-214-2
 +
* Peter Abaelard. Leben - Werk - Wirkung. / Ursula Niggli Hrsg.  - Herder, Freiburg, 2003, ISBN 3-451-28172-4
 +
* Regine Pernoud. Heloise und Abaelard. Ein Frauenschicksal im Mittelalter. - Dtv, München, 2000, ISBN 3-423-30394-8
 +
* Petrus Abaelardus. Person, Werk und Wirkung. / Rudolf Thomas Hrsg.  - Paulinus, Trier, 1980, ISBN 3-7902-0041-7
 +
* Matthias Perkams. Liebe als Zentralbegriff der Ethik nach Peter Abaelard. - Aschendorff, Münster, 2001, ISBN 3-402-04009-3
 +
----
 +
* Гайденко В. П., Смирнов Г. А. Западноевропейская наука в средние века. - Наука, Москва, 1989
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://plato.stanford.edu/entries/abelard/ Peter Abelard - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://www.formalontology.it/abelard.htm Peter Abelard and the Origins of Nominalism. - Ontology. A Resource Guide for Philosophers by Raul Corazzon]
 +
* [http://www.fordham.edu/halsall/basis/abelard-histcal.html Peter Abelard. Historia Calamitatum mearum - The Story of My Misfortunes. translated by Henry Adams Bellows]
 +
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/a#a5441 Works by Pierre Abélard at Project Gutenberg]
 +
* [http://www.abelard.org/france/le-pallet.php Le Pallet, birthplace of Pierre Abélard, in pictures]
 +
* [http://individual.utoronto.ca/pking/miscellaneous/Abelard.DLB.pdf Peter King. Abelard biography. (.pdf)]
 +
* [http://www.sacred-texts.com/chr/aah/index.htm The Love Letters of Abelard and Heloise. - Trans. by Anonymous (1901).]
 +
* [http://www.formalontology.it/abelard.htm Peter Abelard and the Origins of Nominalism]
 +
----
 +
* [http://www.abaelard.de/abaelard/abaelard.htm www.abaelard.de]
 +
* [http://www.bbkl.de/a/abaelard_p.shtml Petrus Abaelardus. - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon (BBKL).]
 +
* [http://d-nb.info/gnd/11850004X Literatur von und über Petrus Abaelardus im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.intratext.com/Catalogo/Autori/AUT404.HTM  Werke von Abaelardus: Text, Konkordanzen, Wortlisten und Statistik. - IntraText Digital Library]
 +
----
 +
* [http://www.krotov.info/acts/12/1/abelyar3.htm Петр Абеляр. Глоссы к «Категориям» Аристотеля.]
 +
* [http://vpn.int.ru/index.php?name=Biography&op=page&pid=13 Пьер Абеляр - Биография. Библиография. Высказывания.]
 +
* [http://www.krotov.info/acts/12/1/abelyar2.htm Неретина С.С. Петр Абеляр. / Антология средневекокой мысли. - Изд-во Русского христианского гуманитарного института, СПб., 2001]
 +
* [http://www.krotov.info/acts/12/1/abelyar3.htm Петр Абеляр. Глоссы к «Категориям» Аристотеля. / Антология средневекокой мысли. - Изд-во Русского христианского гуманитарного института, СПб., 2001]
 +
* [http://antology.rchgi.spb.ru/P_Abaillard/_autor.rus.html Пьер Абеляр - Философская библиотека средневековья. / Русская Христианская Гуманитарная Академия]
 +
* [http://lib.ru/HRISTIAN/ABELAR/abelar.txt Пьер Абеляр. История моих бедствий. / Библиотека Института философии Росийской Академии Наук.]
 +
* [http://lib.aldebaran.ru/author/abelyar_per/abelyar_per_dialog_mezhdu_filosofom_iudeem_i_hristianinom/ Пьер Абеляр. Диалог между философом, иудеем и христианином. / Перевод: С. Неретиная]
 +
* [http://vox-journal.org/content/vox6abaelar.pdf Абеляр. История моих бедствий (pdf.)]
  
−
[[Kategorija:Personas]]
+
[[Kategorija:A]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 10. aprīlis, plkst. 15.17

Pjērs de Pallē plašāk zināms kā Abelārs (lat. Abaelardus, Abailardum, Abaulardum, Abaielardum, Abelardum, Abayelart, Abulart, Abaalarz, fr. Abélard/Abailard, 1079.-21.04.1142.) - bruņinieks, filosofs, teologs, dzejnieks un komponists, dzīvojis Francijas karalistē.

Dzimis 1079. gadā Pallē (Le Pallet), Bretaņā, netālu no Nantes, bruņinieka ģimenē kā vecākais dēls. Tēvs augstu vērtējis zināšanas un gādājis, lai dēli apgūtu lasīt un rakstīt prasmi. Sasniedzis rīcībspējīgu vecumu, atteicās no savas kārtas un izvēlējās garīdznieka karjeru. Mācījies pie Roscelīna (Roscelin de Compiègne), Šampaņas Gijoma (Guillaume de Champeaux) - ar kuru izveidojās visai sliktas attiecības, - un Laonas Anselma (Anselme de Laon), pēc tam bijis pasniedzējs Melenā (Melun), Korbeilā (Corbeil), tad Parīzē. Veselības problēmu dēļ bija spiests pāris gadus pavadīt dzimtajās vietās, nost no intelektuālās dzīves. 1118. gadā kļuvis par savas skolnieces Eloizas (Héloïse, 1095.-1164.) mīļāko - Abelāra un Eloizas sarakste atzīta par sava laika romantiskās literatūras šedevru. Pēc tam, kad meitenes tēvoča, Parīzes Dievmātes katedrāles subdiakona Fulbēra (Fulbert) uzsūtītie ļaudis Abelāru izkastrēja, viņš iestājās Sendenī, t.i. Sv. Dionīsija (Abbatiale Saint-Denis) klosterī, bet vēlāk devās uz Šampaņu. 1121. gadā Abelāra sacerējumuu "Theologia Summi Boni. De unitate et trinitate divina." nosodīja Suasonas koncilā (Concile de Soissons). Atgriezies Parīzē un kādu laiku uzturējies Sendenī, Abelārs atkal devās uz Šampaņu, kur netālu no Nožansirsēnas (Nogent-sur-Seine) dibināja Parakletas klosteri (monastère du Paraclet, lat. Paraclitus), bet 1125. gadā iecelts par Rujas Sv. Žildas (Saint-Gildas-en-Rhuys) klostera abatu netālu no Vannas (1136. gadā anarhistiski noskaņotie mūki Abelāru padzina, un viņš atgriezās Parīzē, kur izveidoja savu skolu). 1140. gadā Senas koncilā (Concile de Sens) nosodīja Abelāra Sv. Trīsvienības traktējumu. Atlikušos gadus viņš pavadīja kā mūks Klinī (abbé de Cluny) klosterī, rakstot, domājot, sacerot mūziku. Savās domās tuvs konceptuālismam, par kā aizsācēju viņu dažkārt uzskata. Tajā pašā laikā polemizējis pret sholastisko reālismu. Savā darbā "Jā un nē" izvirzīja domu, ka ticība ierobežojama ar "saprātīgiem pamatiem" un norādīja uz pretrunām Baznīcas tēvu spriedumos, apšaubīja Sv. Augustīna autoritāti teoloģijā un ētikā. Viens no autoritatīvākajiem sava laika domātājiem. Miris 1142. gada 21. aprīlī, ceļā uz Romu, Sv. Marsela klosterī (l'abbaye de St-Marcel près de Chalon).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 5. lpp.
  • Rubenis A. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007., 239. lpp.
  • Rietumeiropas morāles filozofija antoloģija. / red. Skaidrīte Lasmane - LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006.
  • Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007., ISBN 9984377962
  • Petri Abaelardi. Opera theologica. - Brepols, Turnhout, 1969
  • The Cambridge companion to Abelard. / ed. Jeffrey E. Brower, Kevin Guilfoy - Cambridge Univ. Press, Cambridge, 2004, ISBN 0-521-77596-5
  • Gilson Etienne. Heloise and Abelard. - University of Michigan Press, 1966 ISBN 0472060384.
  • Clanchy M. Abelard: A Medieval Life. - Blackwell, Oxford, 1997, ISBN 0631214445.
  • Marenbon John. The Philosophy of Peter Abelard. - Cambridge University Press, Cambridge, 1997, ISBN 0521663997.
  • Brower Jeffrey, Kevin Guilfoy. The Cambridge Companion to Abelard. - Cambridge University Press, Cambridge, 2004, ISBN 0521772478.
  • Mews Constant. The Lost Love Letters of Heloise and Abelard: Perceptions of Dialogue in Twelfth-Century France. - Palgrave Macmillan, Basingstoke, 2001, ISBN 0312239416.
  • Mews Constant. Abelard and Heloise. - Oxford University Press, Oxford, 2005, ISBN 0195156897
  • Theologia summi boni. Tractatus de unitate et trinitate divina. / hrsg. von Ursula Niggli. - Meiner, Hamburg, 1997, ISBN 3-7873-1310-9
  • Gespräch eines Philosophen, eines Juden und eines Christen. / Hrsg. und übertr. von Hans-Wolfgang Krautz. - Insel, Frankfurt a.M., 1996, ISBN 3-458-16728-5
  • Alexander Schroeter-Reinhard. Die Ethica des Peter Abaelard. Übersetzung, Hinführung und Deutung. - Univ.-Verl., Freiburg/Schweiz, 1999, ISBN 3-7278-1215-X
  • Die Leidensgeschichte und der Briefwechsel mit Heloisa. / Übertr. und hrsg. von Eberhard Brost. - WBG, Darmstadt, 2004, ISBN 3-534-18077-1
  • Der Briefwechsel mit Heloisa. / Übers. und hrsg. von Hans-Wolfgang Krautz. - Reclam, Stuttgart, 2001, ISBN 3-15-003288-1
  • Stephan Ernst. Petrus Abaelardus. - Aschendorff, Münster, 2003, ISBN 3-402-04631-8
  • Michael T. Clanchy. Abaelard. Ein mittelalterliches Leben. - Primus, Darmstadt, 2000, ISBN 3-89678-214-2
  • Peter Abaelard. Leben - Werk - Wirkung. / Ursula Niggli Hrsg. - Herder, Freiburg, 2003, ISBN 3-451-28172-4
  • Regine Pernoud. Heloise und Abaelard. Ein Frauenschicksal im Mittelalter. - Dtv, München, 2000, ISBN 3-423-30394-8
  • Petrus Abaelardus. Person, Werk und Wirkung. / Rudolf Thomas Hrsg. - Paulinus, Trier, 1980, ISBN 3-7902-0041-7
  • Matthias Perkams. Liebe als Zentralbegriff der Ethik nach Peter Abaelard. - Aschendorff, Münster, 2001, ISBN 3-402-04009-3
  • Гайденко В. П., Смирнов Г. А. Западноевропейская наука в средние века. - Наука, Москва, 1989

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Abelārs&oldid=61338"