Atšķirības starp "Karaļa kūrija" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Karaļa kūrija''' (vidusl.lat. ''Curia regis''; angl ''King's court'', fr. ''Conseil du roi'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' Karaļa padome [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], sastāvēja no karaļa favorītiem un tuvākajām uzticības personām - nenoteikts sastāvs, - valsts augstākā pārvaldes, tiesu un finanšu institūcija. Lemjot sevišķi svarīgus jautājumus skaits palielinājās, pieaicinot ietekmīgākos [[Pērs|pērus]], kuri nebija pastāvīgie kūrijas locekļi. '''2.''' [[Karalis|Karaļa]] [[Vasalis|vasaļu]] un [[Baznīca]]s augstāko hierarhu padome [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], dēvēta arī par "Lielo padomi". | + | '''Karaļa kūrija''' (vidusl.lat. ''Curia regis''; angl ''King's court'', fr. ''Conseil du roi'') - protoparlaments, atkarībā no konteksta: '''1.''' Karaļa padome [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], sastāvēja no karaļa favorītiem un tuvākajām uzticības personām - nenoteikts sastāvs, - valsts augstākā pārvaldes, tiesu un finanšu institūcija. Lemjot sevišķi svarīgus jautājumus skaits palielinājās, pieaicinot ietekmīgākos [[Pērs|pērus]], kuri nebija pastāvīgie kūrijas locekļi. Karaļa [[Henrijs II, Anglijas karalis|Henrija II]] valdīšanas laikā Anglijā, XII gadsimta otrajā pusē, ''Curia regis'' sāka noturēt specializētas sēdes, un juristi karaļa vārdā sprieda tiesu Vestminsterā vai izbraucot uz grāfistēm. Paralēli ''King’s Bench'' parādījās ''Court of common pleas'' un ''Exchequer'' – karaļa tiesas, kurām piesaistīts komplicēts tiesu tīkls. '''2.''' [[Karalis|Karaļa]] [[Vasalis|vasaļu]] un [[Baznīca]]s augstāko hierarhu padome [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], dēvēta arī par "Lielo padomi". XIII gadsimtā ''Curia regis'' sadalīšanās rezultātā izveidojās [[parlaments]]. Tiesas darba gada laikā parlaments savās sesijās lēma par īpašām lietām. Karalis vairs nepiedalījās parlamenta sēdēs, un tiesa pasludināja spriedumus, viņa vārdu izsakot karaliskajā daudzskaitlī. |
== Literatūra == | == Literatūra == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. februāris, plkst. 07.50
Karaļa kūrija (vidusl.lat. Curia regis; angl King's court, fr. Conseil du roi) - protoparlaments, atkarībā no konteksta: 1. Karaļa padome Anglijas karalistē, sastāvēja no karaļa favorītiem un tuvākajām uzticības personām - nenoteikts sastāvs, - valsts augstākā pārvaldes, tiesu un finanšu institūcija. Lemjot sevišķi svarīgus jautājumus skaits palielinājās, pieaicinot ietekmīgākos pērus, kuri nebija pastāvīgie kūrijas locekļi. Karaļa Henrija II valdīšanas laikā Anglijā, XII gadsimta otrajā pusē, Curia regis sāka noturēt specializētas sēdes, un juristi karaļa vārdā sprieda tiesu Vestminsterā vai izbraucot uz grāfistēm. Paralēli King’s Bench parādījās Court of common pleas un Exchequer – karaļa tiesas, kurām piesaistīts komplicēts tiesu tīkls. 2. Karaļa vasaļu un Baznīcas augstāko hierarhu padome Francijas karalistē, dēvēta arī par "Lielo padomi". XIII gadsimtā Curia regis sadalīšanās rezultātā izveidojās parlaments. Tiesas darba gada laikā parlaments savās sesijās lēma par īpašām lietām. Karalis vairs nepiedalījās parlamenta sēdēs, un tiesa pasludināja spriedumus, viņa vārdu izsakot karaliskajā daudzskaitlī.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 88. lpp.
- Poole A.L. From Domesday Book to Magna Carta 1086-1216. - Oxford, 1955
- Stenton F. Anglo-Saxon England. - Oxford, 1971
- Пти-Дютайи Ш. Феодальная монархия во Франции и в Англии X-XIII веков. - СПб., 2001