Atšķirības starp "Atomisms" versijām
No ''Vēsture''
m (→Lliteratūra) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article080364.html Значение слова "Атомизм" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article080364.html Значение слова "Атомизм" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://www.philosophy.ru/library/russell/03/01.html Рассел Б. Логический атомизм. / Пер. Г. И. Рузавин по изданию: Russell В. The Philosophy of Logical Atomism. Open Court, La Salle, 1993] | ||
[[Kategorija:Filosofija]] | [[Kategorija:Filosofija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. februāris, plkst. 09.47
Atomisms - mācība par diskrētu, pārtrauktu matērijas uzbūvi (no atomiem). Pirmo reizi ideju, ka viss sastāv no mikroskopiskām elementārdaļiņām, sastopam senindiešu filosofu skolās (njaija, vaišešika, vēlāk arī antīko filosofu - Leikipa, Dēmokrita, Epikūra un Lukrēcija, - darbos. Atomus senie domātāji uzskatīja par pēdējām, nedalāmām, vismazākajām matērijas daļiņām, būtībā - par bezgalīgi mazām daļiņām. Tās atšķiras ar svaru, kustības ātrumu un savstarpējo novietojumu ķermeņos, kas rada dažādas īpašības un formas. Vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos atomisma teorija tika pilnveidota Galileja, Boila, Lomonosova, Daltona, Avogadro, Mendeļejeva u.c. darbos.
Lliteratūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 32.-33. lpp.
