Atšķirības starp "Aurēlijs Augustīns" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Augustīns Aurēlijs''' jeb '''Sv. Augustīns''' (lat. ''Aurelius Augustinus'', 354.-430.) - [[Romas katoļu Baznīca]]s [[bīskaps]] Hiponā (Numidijā, Ziemeļāfrikā), teologs, [[Baznīcas tēvs]], filosofs, [[Neoplatonisms|neoplatonismam]] tuvs [[patristika]]s reprezentants. Dzimis 354. gada 13. novembrī Tagestē, [[Romas valsts|impērijas]] ierēdņa ģimenē. Sākotnējo izglītību guva savā dzimtajā pilsētā, 370. gadā, izmantojot tēva draugu finansiālo palīdzību, devās studēt retoriku Kartāgā. 372. gadā pasaulē nāca viņa ārlaulības dēls Adeodats. Aizrāvies ar [[Antīkā filosofija|filosofiju]], [[Gnosticisms|gnosticismu]], [[Manihejisms|maniheismu]] (10 gadus), misticismu, [[Platonisms|platonismu]], [[Neoplatonisms|neoplatonismu]] - interesējies par visu. 383. gadā pārcēlies dzīvot uz Romu, bet 384. gadā devies mācīt retoriku Mediolanā (mūsd. Milāna) - intensīvu patiesības meklējumu laiks, "kurā viņš cīnās ar miesas kaislībām": esot bijis liels [[Gladiators|gladiatoru]] cīņu, sieviešu skaistuma un labu vīnu cienītājs (vecumdienās meties pretējā galējībā, apkarojot to visu). 387. gadā Augustīns pieņēma kristietību un atgriezās Āfrikā. Tagestē viņš nodibināja [[Draudze|draudzi]], 391. gadā iesvētīts par [[Priesteris|priesteri]], bet 395. gadā - par Hiponas (''Hippo Regius'') bīskapu. Šajā pilsētā viņš pavadīja savu atlikušo dzīves daļu. Miris 430. gada 28. augustā, kad pilsētu ielenca [[Vandāļi|vandāļu]] karaspēks. Sarakstījis daudz darbu, taču par ievērojamākajiem ir uzskatāmi trīs: "Atzīšanās", "Par Trīsvienību" un "Par Dieva valstību". Savā domāšanā bija saglabājis no Plotīna pārņemto atziņu par visas esamības vienotību. No Augustīna viedokļa gudrība varēja būt tikai kristīgā gudrība, un tādējādi nevar būt atšķirības starp filozofiju un teoloģiju. Viņš bija pārliecināts, ka skaidra domāšana var būt tikai Dieva žēlastības ietvaros, kad ir arī mainījusies arī cilvēka griba. Viņa pasaules uzskatam izteikts fideistisks raksturs, koncentrēts principā: "Bez ticības nav zināšanas, patiesības". Attīstīja kristietiskās teoloģijas koncepciju par pasaules vēsturi, saprotot to fatālistiski, kā dievišķās predistinācijas rezultātu. Pretstatīja Baznīcu "šāspasaules pilsētai", "grēcīgajai" laicīgajai valstij (''civitas terrena''). Lielu uzmanību pievērsa laika fenomenam vēsturē un cilvēka vietai pasaulē. Viņa mācība bja viens no [[sholastika]]s avotiem, ar lielu lomu [[Baznīca]]s un laicīgās varas attiecībās viduslaikos. | + | '''Augustīns Aurēlijs''' jeb '''Sv. Augustīns''' (lat. ''Aurelius Augustinus'', ''Sanctus Aurelius Augustinus'', 354.-430.) - [[Romas katoļu Baznīca]]s [[bīskaps]] Hiponā (Numidijā, Ziemeļāfrikā), teologs, [[Baznīcas tēvs]], filosofs, [[Neoplatonisms|neoplatonismam]] tuvs [[patristika]]s reprezentants. Dzimis 354. gada 13. novembrī Tagestē, [[Romas valsts|impērijas]] ierēdņa ģimenē. Sākotnējo izglītību guva savā dzimtajā pilsētā, 370. gadā, izmantojot tēva draugu finansiālo palīdzību, devās studēt retoriku Kartāgā. 372. gadā pasaulē nāca viņa ārlaulības dēls Adeodats. Aizrāvies ar [[Antīkā filosofija|filosofiju]], [[Gnosticisms|gnosticismu]], [[Manihejisms|maniheismu]] (10 gadus), misticismu, [[Platonisms|platonismu]], [[Neoplatonisms|neoplatonismu]] - interesējies par visu. 383. gadā pārcēlies dzīvot uz Romu, bet 384. gadā devies mācīt retoriku Mediolanā (mūsd. Milāna) - intensīvu patiesības meklējumu laiks, "kurā viņš cīnās ar miesas kaislībām": esot bijis liels [[Gladiators|gladiatoru]] cīņu, sieviešu skaistuma un labu vīnu cienītājs (vecumdienās meties pretējā galējībā, apkarojot to visu). 387. gadā Augustīns pieņēma kristietību un atgriezās Āfrikā. Tagestē viņš nodibināja [[Draudze|draudzi]], 391. gadā iesvētīts par [[Priesteris|priesteri]], bet 395. gadā - par Hiponas (''Hippo Regius'') bīskapu. Šajā pilsētā viņš pavadīja savu atlikušo dzīves daļu. Miris 430. gada 28. augustā, kad pilsētu ielenca [[Vandāļi|vandāļu]] karaspēks. Sarakstījis daudz darbu, taču par ievērojamākajiem ir uzskatāmi trīs: "Atzīšanās", "Par Trīsvienību" un "Par Dieva valstību". Savā domāšanā bija saglabājis no Plotīna pārņemto atziņu par visas esamības vienotību. No Augustīna viedokļa gudrība varēja būt tikai kristīgā gudrība, un tādējādi nevar būt atšķirības starp filozofiju un teoloģiju. Viņš bija pārliecināts, ka skaidra domāšana var būt tikai Dieva žēlastības ietvaros, kad ir arī mainījusies arī cilvēka griba. Viņa pasaules uzskatam izteikts fideistisks raksturs, koncentrēts principā: "Bez ticības nav zināšanas, patiesības". Attīstīja kristietiskās teoloģijas koncepciju par pasaules vēsturi, saprotot to fatālistiski, kā dievišķās predistinācijas rezultātu. Pretstatīja Baznīcu "šāspasaules pilsētai", "grēcīgajai" laicīgajai valstij (''civitas terrena''). Lielu uzmanību pievērsa laika fenomenam vēsturē un cilvēka vietai pasaulē. Viņa mācība bja viens no [[sholastika]]s avotiem, ar lielu lomu [[Baznīca]]s un laicīgās varas attiecībās viduslaikos. |
==== Darbi ==== | ==== Darbi ==== | ||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.vehi.net/avgustin/ispoved/01.html Блаженный Августин. Исповедь (''Confessiones'') - Библиотека "Вехи"] | * [http://www.vehi.net/avgustin/ispoved/01.html Блаженный Августин. Исповедь (''Confessiones'') - Библиотека "Вехи"] | ||
| + | * [http://www.philosophy.ru/library/august/de_libero_arbitrio.rus.html Блаженный Августин. О свободе воли. (''De libero arbitrio'') / Пер. Ермакова М.Е.] | ||
[[Kategorija:Personas]] | [[Kategorija:Personas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. februāris, plkst. 11.48
Augustīns Aurēlijs jeb Sv. Augustīns (lat. Aurelius Augustinus, Sanctus Aurelius Augustinus, 354.-430.) - Romas katoļu Baznīcas bīskaps Hiponā (Numidijā, Ziemeļāfrikā), teologs, Baznīcas tēvs, filosofs, neoplatonismam tuvs patristikas reprezentants. Dzimis 354. gada 13. novembrī Tagestē, impērijas ierēdņa ģimenē. Sākotnējo izglītību guva savā dzimtajā pilsētā, 370. gadā, izmantojot tēva draugu finansiālo palīdzību, devās studēt retoriku Kartāgā. 372. gadā pasaulē nāca viņa ārlaulības dēls Adeodats. Aizrāvies ar filosofiju, gnosticismu, maniheismu (10 gadus), misticismu, platonismu, neoplatonismu - interesējies par visu. 383. gadā pārcēlies dzīvot uz Romu, bet 384. gadā devies mācīt retoriku Mediolanā (mūsd. Milāna) - intensīvu patiesības meklējumu laiks, "kurā viņš cīnās ar miesas kaislībām": esot bijis liels gladiatoru cīņu, sieviešu skaistuma un labu vīnu cienītājs (vecumdienās meties pretējā galējībā, apkarojot to visu). 387. gadā Augustīns pieņēma kristietību un atgriezās Āfrikā. Tagestē viņš nodibināja draudzi, 391. gadā iesvētīts par priesteri, bet 395. gadā - par Hiponas (Hippo Regius) bīskapu. Šajā pilsētā viņš pavadīja savu atlikušo dzīves daļu. Miris 430. gada 28. augustā, kad pilsētu ielenca vandāļu karaspēks. Sarakstījis daudz darbu, taču par ievērojamākajiem ir uzskatāmi trīs: "Atzīšanās", "Par Trīsvienību" un "Par Dieva valstību". Savā domāšanā bija saglabājis no Plotīna pārņemto atziņu par visas esamības vienotību. No Augustīna viedokļa gudrība varēja būt tikai kristīgā gudrība, un tādējādi nevar būt atšķirības starp filozofiju un teoloģiju. Viņš bija pārliecināts, ka skaidra domāšana var būt tikai Dieva žēlastības ietvaros, kad ir arī mainījusies arī cilvēka griba. Viņa pasaules uzskatam izteikts fideistisks raksturs, koncentrēts principā: "Bez ticības nav zināšanas, patiesības". Attīstīja kristietiskās teoloģijas koncepciju par pasaules vēsturi, saprotot to fatālistiski, kā dievišķās predistinācijas rezultātu. Pretstatīja Baznīcu "šāspasaules pilsētai", "grēcīgajai" laicīgajai valstij (civitas terrena). Lielu uzmanību pievērsa laika fenomenam vēsturē un cilvēka vietai pasaulē. Viņa mācība bja viens no sholastikas avotiem, ar lielu lomu Baznīcas un laicīgās varas attiecībās viduslaikos.
Darbi
- Atzīšanās (Confessiones)
- Par Dieva pilsētu (De civitate Dei)
- Par Trīsvienību (De Trinitate)
- Par brīvo gribu (De libero arbitrio)
- Pārskats (Retractationes)
- Meditācijas (Meditationes)
Literatūra
- Augustīns. Atzīšanās. / tulk. L.Hansona - Liepnieks un Rītups, Rīga, 2008. ISBN 978-9984-9609-6-8
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 38.-39. lpp.
- Rietumeiropas morāles filozofija antoloģija. - LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006.
- Cimmers Roberts. Filosofu portāls. - Jumava, Rīga, 2007. ISBN 9984382583
