Atšķirības starp "Maģistratūra" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Maģistratūra''' (jaunlat. ''magistratura'', no lat. ''magistratus'' - "valsts amatpersona") - valsts pārvaldes aparāts, valsts amatu kopējs apzīmējums [[Romas valsts|Senajā Romā]] no VI gs.p.m.ē. līdz III gs. beigām, kad [[Domināts|domināta]] laikā to nomainīja birokrātiskā ierēdņu sistēma. ''Maģistratūras'' vara iedalījās augstākajā ([[Diktators|diktatoriem]], [[Konsuls|konsuliem]] un [[Prētors|prētoriem]] bija tiesības spriest tiesu un notiesāt uz nāvi) un vispārējā vara (visiem | + | '''Maģistratūra''' (jaunlat. ''magistratura'', no lat. ''magistratus'' - "valsts amatpersona") - valsts pārvaldes aparāts, valsts amatu kopējs apzīmējums [[Romas valsts|Senajā Romā]] no VI gs.p.m.ē. līdz III gs. beigām, kad [[Domināts|domināta]] laikā to nomainīja birokrātiskā ierēdņu sistēma. ''Maģistratūras'' vara iedalījās augstākajā ([[Diktators|diktatoriem]], [[Konsuls|konsuliem]] un [[Prētors|prētoriem]] bija tiesības spriest tiesu un notiesāt uz nāvi) un vispārējā vara (visiem [[Maģistrāts|maģistrātiem]] bija tiesības izdot rīkojumus un piespriest soda naudu par to neizpildīšanu). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. februāris, plkst. 18.26
Maģistratūra (jaunlat. magistratura, no lat. magistratus - "valsts amatpersona") - valsts pārvaldes aparāts, valsts amatu kopējs apzīmējums Senajā Romā no VI gs.p.m.ē. līdz III gs. beigām, kad domināta laikā to nomainīja birokrātiskā ierēdņu sistēma. Maģistratūras vara iedalījās augstākajā (diktatoriem, konsuliem un prētoriem bija tiesības spriest tiesu un notiesāt uz nāvi) un vispārējā vara (visiem maģistrātiem bija tiesības izdot rīkojumus un piespriest soda naudu par to neizpildīšanu).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
