Atšķirības starp "Diktators" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
+ | |||
+ | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/502354 Диктатор (Древний Рим) - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. februāris, plkst. 07.10
Diktators (lat. dictator) - Senajā Romā ārkārtas augstākais ekstraordinārais (ieceltais) maģistrāts, kuru Senāta uzdevumā varēja iecelt konsuls, ja valstī radās ārkārtas situācija. Diktatūras laikā visa maģistratūra bija pakļauta diktatoram, taču diktatūras laiks nedrīkstēja pārsniegt 6 mēnešus. Šo amatu likvidēja pēc Cēzara nogalināšanas 44. g.p.m.ē.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92.-93. lpp.
- Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
- Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
- Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
- Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
- Белкин М.В. Эволюция римского сената в V-III вв. до н. э. / Античное общество. Проблемы политической истории. - Спб., 1997. С. 84-91.