Atšķirības starp "Virspilskungs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Virspilskungs''' (vāc. ''Oberhauptmann'') - [[Virspilskunga tiesa]]s (''Oberhauptmannschaft'') augstākā administratīvā un tiesu amatpersona. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] ''virspilskungi'' bija 4 [[Hercogs|hercoga]] padomnieki, 4 provinču (apgabalu) priekšnieki (2 Zemgalē: Sēlpils un [[Mītava]]s apvidos; 2 Kurzemē: [[Goldingena]]s un Tukuma apvidos). Virspilskungu administratīvās funkcijas nebija izveidotas un precīzi noregulētas, un attiecās galvenokārt uz [[Hercogs|hercoga]] zemju pārvaldi. Savos apgabalos viņi organizēja [[Landtāgs|landtāga]] deputātu vēlēšanas, sasauca un vadīja vēlēšanu sanāksmes. Galvenais uzdevums tomēr bija tiesas spriešana. | + | '''Virspilskungs''' (vāc. ''Oberhauptmann'') - [[Virspilskunga tiesa]]s juridiskā apgabala (''Oberhauptmannschaft'') augstākā administratīvā un tiesu amatpersona. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] ''virspilskungi'' bija 4 [[Hercogs|hercoga]] padomnieki, 4 provinču (apgabalu) priekšnieki (2 Zemgalē: Sēlpils un [[Mītava]]s apvidos; 2 Kurzemē: [[Goldingena]]s un Tukuma apvidos). Virspilskungu administratīvās funkcijas nebija izveidotas un precīzi noregulētas, un attiecās galvenokārt uz [[Hercogs|hercoga]] zemju pārvaldi. Savos apgabalos viņi organizēja [[Landtāgs|landtāga]] deputātu vēlēšanas, sasauca un vadīja vēlēšanu sanāksmes. Galvenais uzdevums tomēr bija tiesas spriešana. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. jūnijs, plkst. 14.14
Virspilskungs (vāc. Oberhauptmann) - Virspilskunga tiesas juridiskā apgabala (Oberhauptmannschaft) augstākā administratīvā un tiesu amatpersona. Kurzemes un Zemgales hercogistē virspilskungi bija 4 hercoga padomnieki, 4 provinču (apgabalu) priekšnieki (2 Zemgalē: Sēlpils un Mītavas apvidos; 2 Kurzemē: Goldingenas un Tukuma apvidos). Virspilskungu administratīvās funkcijas nebija izveidotas un precīzi noregulētas, un attiecās galvenokārt uz hercoga zemju pārvaldi. Savos apgabalos viņi organizēja landtāga deputātu vēlēšanas, sasauca un vadīja vēlēšanu sanāksmes. Galvenais uzdevums tomēr bija tiesas spriešana.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
