Atšķirības starp "Flīģeladjutants" versijām

* [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pakāpe galmā kopš 1711. gada. 1713. gadā ieviesa imperatora flīģeladjutanta pakāpi. 1722. gada likums par rangiem pielīdzināja galma pakāpes armijas pakāpēm: 1722.-1731. gados  [[Ģenerālfeldmaršals|ģenerālfeldmaršala]] flīģeladjutants bija rangu tabulā IX kategorijā, atbilstošs armijas [[Kapteinis|kapteiņa]] pakāpei. Īpaša flīģeladjutantu privilēģija bija iespēja tapt paaugstinātiem dienesta pakāpē armijā, neraugoties uz vakancēm. [[Pāvils I, Krievijas imperators|Pāvila I]] laikā tika nodalītas galma adjutantu pakāpes no armijas dienesta pakāpēm nosakot, ka viena un tā pati persona var būt gan armijas virsnieks, gan flīģeladjutants galmā. Ar 1797. gada [[Ukazs|ukazu]] tika noteikts, ka flīģeladjutanta pakāpi var piešķirt tikai VIII-VI kategorijas virsniekiem ([[Majors|majoram]], [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedim]], [[Pulkvedis|pulkvedim]]), t.i. kļūstot par [[Ģenerālis|ģenerāli]], virsnieks zaudēja tiesības saukties par flīģeladjutantu, taču varēja pretendēt arī uz augstāku rangā [[Ģenerāladjutants|ģenerāladjutanta]] (''генерал-адъютант'') nosaukumu. [[Nikolajs I, Krievijas imperators|Nikolajs I]] lika sakārtot līdz tam visai haotisko galma pakāpju sainiecību, tās apkopojot "Viņa imperatoriskās augstības svītā", kurā ietilpa visi flīģeladjutanti un ģenerāladjutanti. No 1827. līdz 1917. gadam Svītas flīģeladjutanti bija VI ranga virsnieki, pēc statusa pielīdzināmi armijas pulkvežiem. Svītā ietilpstošo virsnieku skaits mainījās, atkarībā no konkrētā imperatora prasībām (1914. gadā Svītā bija 56 flīģeladjutanti). To pienākumos ietilpa īpašu imperatora rīkojumu izpilde, lielāko tiesu ārpus galvaspilsētas (rekrutēšanas uzraudzība, zemnieku nemieru iemeslu izmeklēšana utt.), ārvalstu "augstāko personu" kā arī militāro delegāciju sagaidīšana un pavadīšana, piedalīšanās parādēs un skatēs, kur klāt ir arī imperators, dežūras imperatora rezidencē vai ceremonijās ar tā piedalīšanos ārpus rezidences. T.s. dežūras izpaudās kā imperatora informēšana par personām, kas ieradušās uz kopējo audienci, kārtības uzraudzīšana oficiālo ziņojumu imperatoram laikā, imperatora pavadīšana parādēs, skatēs u.c. publiskās iziešanās (piemēram, teātra vai operas apmeklējums). [[Pāvils I, Krievijas imperators|Pāvila I]] valdīšanas laika beigu posmā flīģeladjutantu uniformas papildināja ar sudraba uzšuvēm uz krūtīm, apkakles, piedurkņu un kabatu atlokiem. 1802. gadā flīģeladjutantu armijas uniforma tika papildināta ar īpašu Svītas mundieri: tumši zaļš audums ar sarkanu apkakli un aplocēm, izšūtām ar sudrabu, un [[Akselbante|akselbanti]] uz labā pleca. Papildus vēl bija baltas bikses un [[botforti]], kā arī [[trīsstūrene]]. 1807. gadā visi Svītas locekļi saņēma [[Epolete|epoleti]] uz kreisā pleca, bet kopš 1815. gada - uz abiem pleciem epoletes ar imperatora monogrammu uz tām (monogramma uz parastās uniformas [[uzpleči]]em vai Svītas uniformas epoletēm kļuva par piederības Svītai pamatpazīmi). 1814.-1817. gados Svītas mundieris kļūst vienrindu un papildinās ar apkakles, atloču un malu apkantējumu. 1847. gadā trīsstūrenesvietā tika ieviesta [[kaska]] ar baltu [[Sultāns|sultānu]]. 1855. gadā atkal bija divrindu mundieri, tagad ar zaļām cieši apspīlētām biksēm, kurām kājas ārmalā uzšūti [[lampasi]]. 1873. gadā tās nomainīja ar melnām [[Čakčiras|čakčirām]] un dubultlampasiem (baltās reitūzes saglabājās tikai saviesīgiem pasākumiem). 1862. gadā kaskas vietā ieviesa baltas naģenes ar apkantējumu un baltu sultānu priekšā, bet 1873. gadā tās atkal nomainīja kaskas (bez sultāna). 1882. gadā visai Svītai nomainīja uniformas pret zābakos sabāžamām zilām [[Šarovaras|šarovarām]] ar sarkaniem dubultlampasiem gar kājas ārpusi.